Sunim vismaz patīk. Uztaisīju tādu pīnīti ar pušķīti Raducim. Uzlieku šim kaklā, suns lepns, laimīgs, var redzēt, ka jūtas lutināts un eleganti sapucējies. Pienāk Aidans: ai, cik smuki! un man? Nu, protams, būs tev arī, es tūlīt uztaisīšu! Raducīt, aizdod savu pīnīti, es garumu noņemšu! (Tā, jau kaut ko ņems nost, nu, labi, ja jau tev vajag, ņem arī). 2 minūtēs garums gatavs, atdodu Raducim viņa pīnīti. Drošs paliek nedrošs, labāk izies uz terases, ej nu sazin, ka atkal kaut ko neņem nost. Parasti Rado viens pats uz terases nemīl uzturēties, bet šoreiz aizgāja ap stūri, tālāk no acīm un varbūt arī pagrozīties, lai no ielas var viņu redzēt. Vēl 5 minūtes un Aidana pīnīte ar visu pušķi arī ir gatava. Uzlieku viņam un šis arī izskrien uz terases grozīties. Rado ierauga - kā, mana pīnīte tagad tev uz kakla???? Nē, nu tā gan nevar, klusiņām jāņem nost. Rado paņem Aidana pušķa pašu galiņu tā vieglītēm zobu galos un lēnām velk uz savu pusi. Aidans apjucis - kā tad tā, vai tad šitais nebija man????? Iejaucos un rādu Raducim, ka viņa pušķis tak pašam kaklā karājas. Jā, ja tā paskatās - tiešām, ir gan. Pag, nu tad tas tomēr ir Aidana pušķis? Tikmēr Aidans attapies no apjukuma un sāk aizstāvēt savu mantu: JĀ!!! TAS IR GAN MANS!!! NEMAZ NEMĒĢINI!!!! Es jau domāju, ka labu gribēdama tikai uz suņu kautiņu būšu uzprasījusies, bet nekas, abi stīvām kājām pastaigāja viens otram apkārt, aizdomīgi skatīdamies, un viss. Priekškars. Ejam nosnaust dienvidu. Pēc pāris stundām visi žāvādamies taisamies iet staigāt. Abi puikas atkal ierauga viens otra pušķīšus. O, smuki! Drīkst, es paskatīšos tavu pušķiti? Drīkst, paskaties. Es tavu arī drīkstu? Jā, jā, skaties vien. Vai pa jokam pavilkt drīkst? Jā, ja pa jokam, tad drīkst. Es tavu arī drīkstu pa jokam? Jā, protams, mīļais! Un ejam staigāt, visi lepni un laimīgi. Tikai mums tās pīnītes tomēr ar laiku izstiepās un Aidans pirmais sāka ar priekškāju kāpt viņās iekšā un iznāca, ka pīne nevis karājas ap kaklu, bet kaut kā zem elkoņa izvērta un traucē iet. Jāsataisa jaunas, ņemot vērā stiepšanos. Fuksim arī ir sava maza pīnīte ar mazu pušķīti.dresetajs wrote:Sarkana šņorīte noteikti nomierina saimnieka nervus, bet vai palīdz sunim- pieredzes nav... (šukstot- ja kas šņorītes suņiem uzvilkam, pat ne parastas )
Tas ir talismans, aizsardzibai. Dazadu tautu arsenala sarkana pinite ar puskiti/iem ir labi zinams sargs.Kate wrote:atvainojos varbūt par muļķīgu jautājumu, bet kas ir stāsts par sarkano pīnīti, bantīti, kam tā?
Lielako tiesu ja, bet ir ari Latinamerika, Kina (it ka tomer citi austrumi - tur sarkana zida puski karina pie laimes zvaniniem pie ieejas maja un liek skepa gala, lai pretinieks skatas uz puskiti un neuztver skepa pasa kustibu), Bulgarija (draudzibas zime, kombinacija ar baltu, faktiski jau velk uz Lielvardes jostas pusi). Sarkano dziparu pret dzirksti Latvija ari lieto. Ta ka katrs vinus savadak sauc un lietojums ari mazliet atskiras, tad konkreti meklet info ir diezgan pinkerigi. Vienkarsi gadas nejausi "satikt" un skatos - ja, tas pats.murkata wrote:man tādas aizdomas, ka te ir domātas austrumu tautas. vai man ir taisnība? jo tie "oberegi', jeb aizsargi izskatās diezgan auystrumnieciski. nereti esmu redzējusi tādus kamieļiem, vai austrumu zirgiem (arābu rikšotājiem un ahal-tekiniešiem) pie iemauktiem un uz kakla
Return to Suņu audzināšana/apmācība/dresūra
Users browsing this forum: No registered users and 10 guests