by chiba » 05 Oct 2012, 14:47
Nekādus labos padomus nevarēšu dot, jo pašai 3mēnešnieks mājās un iepriekšējais suns (pirms 15 gadiem) bija pavisam savādāks, mierīgāks, bet nu apmēram tā arī ir, kā iepriekš runāts. Arī baidos, lai nebūtu par daudz nedrīkst, tāpēc cenšos izvairīties no situācijām, kurās tas būtu jālieto. Dot mantiņas, spēlēties utt. Ja kož rokās (drēbēs), saku nedrīkst un izņemu roku (drēbes) no mutes, cenšos novērst uzmanību. Ja galīgi uzvelkas un trako (reizēm uznāk, kad teju vai sepciāli par spīti pluinās), tad nolieku pie zemes un paturu, lai nomierinās. Nelamāju un nesodu, bet vnk paturu, kamēr mierīgs. Parasti palīdz. Bet nu jā, tas atkarīgs no suņa rakstura. Manējais šobrīd ir ļoti drošs, gandrīz vai nekaunīgs, tāpēc reizēm pie zemes pielikšana viņam neko sliktu nedara. Tur jājūt suns, citam varbūt nevar tā.
Ar lekšanu ar cīnamies. Tā kā nedrīkst nepalīdz, jo suns ir vienkārši histērijā no prieka mani ieraugot, smilkst, lec, kož, luncinās utt, tad ir neiespējami viņu ignorēt, kas būtu vispareizākais. Ignorēt un sasveicināties, kad suns mierīgs. Tā nu pāris reizes esmu pielietojusi paņēmienu, ka paceļu kāju (saliektu celī), kad suns lec, kā rezultātā viņš atduras pret kāju. Pirmajā reizē bija grūti, jo negribas sunim pāri nodarīt, tāpēc nedrīkst stipri, lai nesasitas. Pāris reizes šitā izdarīju, tagad nelec vairs, zina, ka pie zemes kājām jābūt, lai es sveicinātos.'Bet nu ar šo uzmanīgi, tam nav jābūt fiziski sāpīgi sunim nekādā gadījumā! Un noteikti neatbalstu citur lasītu ieteikumu par kāpšanu uz kājām sunim, kad lec. Kā jau teicu- esmu pret fizisku vardarbību.
Katrā ziņā veiksmi! Un atceries, ka suns tak tomēr vēl pilnīgs bēbis, viņam ir normāli draiskoties. Protams, izlaist nevar, jo pēc dažiem mēnešiem būs grūtāk citādi.