No savas pieredzes varu teikt,ka ir ĻOTI svarīgi,lai tiktu veltīts laiks katram sunim atsevišķi.
Citādi tiešām var piemesties tas ''otrā suņa sindroms'',ko te jau
OSH pieminēja. Sunim nr.2 būs kontakts ar saimnieku tikai caur pirmo suni,jo otrais nekad nav bijis viens vienigais.
Pašai tā bija,kad mūsmājās ienāca otrs suns. Vienu laiku viņš skatījās un darīja tikai to,ko pirmais suns lika tā teikt un pie manis,piemēram,pa tiešo neskrēja,bet skrēja pakaļ pirmajam sunim,jo tas bija boss.
Tiklīdz vairāk pievērsos atsevišķām pastaigām un apmācībai tikai ar suni nr.2,situācija krasi uzlabojās. Tagad arī otrajam sunim ir kontakts ar mani pa tiešo,bet tas nemaina faktu,ka viņš nekad nav bijis vienīgais suns mājās un dažās situācijās tas ir jūtams.
Piemēram,atstāt mājās pirmo suni vienmēr nav bijis vispār nekādu problēmu,bet otrajam tas nācās grūtāk,kamēr saprata,ka arī viņš var palikt viens un tas ir tikai normāli.
Tāpat tagad,kad man jau viņi ir 3gb.,zinu,ka laiks būs vajadzīgs vēl vairāk,lai to veltītu katram atsevišķi.