jekabeda wrote:Sunei jau 8,5 mēneši. Dzīvo pie mums jau 5 mēnešus. BET joprojam baidās no trokšņiem, svešiem cilvēkiem, mašīnām, trolejbusiem utt.!!!!!!! Liekas, ka divi dažādi suņi - viens, kas dzīvoklī un otrs, kad iziet ārā. Mājās visu saprot, klausa, iziet ārā - pārvēršas - neinteresē ne kārumi, ne rotaļlietas, nav iespējams pieradināt iet blakus. Vienīgi nomierinās, ja esam tadā vietā, kas tālu no civilizācijas burzmas - mežs, jūrmala. Sunu skolā arī adekvāta, jo laukums atrodas tālu no ceļa. Trenere sākumā teica, ka jāsocializē. Nu cik ilgi vēl jāsocializē????!!!!! Jau 5 mēnešus katru dienu kaut kur ejam, braucam ar mašīnu, vilcienu utt. Gadās periodi, kad ir sakarīgāka, bet visā visumā nekāda dižā progresa nav! Esmu izmisumā, jo vīrs brauc strādāt uz ārzemēm un man jā paliek par šī suņa vienīgo saimnieku. Nervi vairs netur vilkt aiz sevis pusnožņaugušos suni. Ņemot vērā, ka tas ir amerikāņu buldogs, tad viņa jau sāk vilkt mani!!! Nekādus blakus, brīvi utml. uz ielas nedzird!!! Help!!!
jekabeda wrote:Jā. Bet kā jau iepriekš minēju, tas darbojas tikai dzīvoklī vai tādā vietā, kur ir kluss un mierīgi. Uz ielas viņa vispār kārumus neredz un manis teikto nedzird. Ar vīru tas pats, tikai viņam ir vairāk fiziskā spēka, lai noturētu.
Vita wrote:Nupat izlasīju interesantu rakstu, kas lika aizdomāties. Ne vienmēr pie vainas varētu būt socializācija, iedzimtība, reizēm varbūt arī veselības problēma...
http://scotch.5bb.ru/viewtopic.php?id=290
lietaskoks wrote:Arī mans Pipars (jauktenītis, 10 mēn.) ir briesmīgi bailīgs. Turklāt, viņa bailes (gan no atsevišķiem cilvēkiem, gan svešiem suņiem) izpaužas "grebenes" sacelšanā, riešanā un zemes kārpīšanā ar visām četrām. Katru dienu ejam staigāt pa mežu, kur satiekam gan cilvēkus , gan suņus, taču tikai retos gadījumos mums izdodas "padraudzēties" ar sugas brāļiem. Ar draudzenes mazajām taksenītēm sarada tikai 14-15 dienās. Te daudz norāžu uz socializāciju, ar ko tiek domāta diezgan agresīva suņa vešana cilvēkos un citos suņos, bet es redzu, ka Pipars no šādiem uzspiestiem kontaktiem kļūst vēl nesakarīgāks.Mēģinājām pavasarī iet pie Aleksandras (Biķerniekos) uz suņu skolu, bet pārtraucām uz vasaru, jo netiku skaidrībā, - suns mēģina izpildīt komandas tāpēc, ka viņam pielec, vai arī tāpēc , ka paniski baidās no treneres un viņas skolas "no spēka" pozīcijām. Uz ko es velku? Vai tomēr nav tā, ka arī suņu raksturi (ne tikai temperaments) atšķiras? Proti, varbūt mans audzināmais ir pārāk jūtīgs un viņam nepieciešama cita pieeja? Ja tā, - kur lai šo citu pieeju meklē? Varbūt ir kāds īpašs suņu uzvedības speciālists? Man kkā šķiet, ka vispirms vajadzētu panākt Piparam stabilāku psihi un tad mēģināt veidot "paraugsuni"?
Return to Suņu audzināšana/apmācība/dresūra
Users browsing this forum: No registered users and 7 guests