Kā maksimāli efektīvi atsaukt suni?

[paula]

Es jau esmu izmisumā.
Taksis, 7.mēneši. Laikam sākās slavenais pusaudža vecums?
Līdz šim perfekti strādāja suņu skolā apgūtais-saucu, kad suns atnāk, uzreiz pacienāju ar kārumu, paslavēju. Vienmēr pēc 1/2 komandas uzreiz skrēja, viss čiki.
Nu jau pāris nedēļas situācija krietni mainījusies-suns izliekās, ka mani nedzird, ja viņam gadījies kas svarīgāks darāms. Mierīgi rušinās pa sniegu, osta pēdas, grauž atrastos zariņus...neklapē ne ar ausi, kaut es stāvu nieka 5 metru attālumā, un minūtes 5 auroju "Frici, nāc šurp! " Arī labināšana vairs nestrādā. "Fricīt, susuriņ, nāc nu šurp-labs, labs, laaabs sunītis". Agrāk pie šiem vārdiem suns svētlaimīgs skrēja pie manis samīļoties...tagad paskatās uz mani, pakustina asti, un skrien tālāk savās lietās.
Ir bijuši divi gadījumi, kad krīzes situācijā (taksis trenkāja veco un bailīgo kaimiņu suni, kas principā ir noliegts) es vienkārši skrienu viņam pakaļ, cenšos noķert... viņš, protams, skrien ātrāk, un izvairās perfekti. Situācija beidzās tā, ka vecā suņa saimnieks savējo aizvilka mājās, manam palika garlaicīgi....un TAD viņš visbeidzot PIEKRITA apmeklēt manu necilo personu.
50% gadījumu, kad atsaucu, suns joprojām uzreiz ir klāt-tas ir tad, kad pagalmā nav nekā interesanta, nāk miegs, vai salst kājas.
Pāris nedēļas mums ir arī otrais suns-4 mēn.vecs cvergšnaucers. Pirmo nedēļu mazais klausīja man uz vārdiņa-ja Fricis nenāca pēc komandas, un turpināja ārdīties pa pagalmu, tad cvergs uzreiz pameta visas rotaļas un aši knaši skrēja pie manis. Nu jau anu, ka arī mazais sācis aizkavēties ar klausīšanu-vēl patusē ar Frici, paosta kādu stabu, un tikai TAD izdomā tādā lēnā riksītī apmeklēt mani... nu bet protams-ja jau otrs suns neklausa vispārm tad kāpēc viņam jāskrien uz vārdiņa?

Iesakiet, lūdzu-ko man darīt? Sagādāt gardākus kārumus? Ticiet-viss ir izmēģināts, arī ar aportu kārdināt mēģināju.... mājās strādā perfekti, bet ārā es vienkārši vairs nešķietu gana interesanta
Jāatzīmē, ka šitas kašmars notiek tikai mūsu mājas pagalmā-parkā klausa vismaz 70% no komandām (agrāk gan bija visi 100).
Varbūt pati pielaidu kļūdu-par cik mums pagalms slēgts un samērā drošs, tad aizņemtākās dienās mēdzu Frici vienkārši izlaist pa durvīm, lai pačurā un padauzās...kad viņš sagribēja mājās (parasti kādas 10 min, ne ilgāk), tad pie durvīm uzrēja, un es uzreiz ielaidu. Varbūt tagad viņam šķiet, ka pagalmā viņam mani nevajag, jo tā ir viņa teritorija-tātad nekas neapdraud-un mājās jau es tāpat ielaidīšu, kad gribēs?
Īsis sakot-SOS. Man pirmais sunītis/-ši, es neko ņi bum bum

Edit (Sintija): Tēmas nosaukuma maiņa

[elīna]

pirmām kārtām nekad neskrien viņam pati pakaļ, jo tā tu tikai iedrošini viņu mukt prom - viņš domā, ka tā ir spēle. otrkārt, nelabinies, tas tevi padara par vāju līderi un nostāda tevi zemāk par viņu. kamēr vēl viņš bija maziņš tas strādāja (kgan arī nebija pareizi tā darīt), tagad sapratis, ka pašam ir sava galva uz pleciem un tavs cepumiņš nav svarīgāks par citu suņu atstātajām "vēstulēm". līderis nelūdz sunim izdarīt pakalpojumu; ko viņš saka, to dara visi, viņš nestāv un negaida, kamēr suns neklapē ne ar ausi un ošņā zālīti. ko darīt? mukt prom. pasauc suni, ja viņš nenāk, pagriezies un skrien prom uz otru pusi cik tik vien kājas nes. sākumā to labāk mēģini drošākā vietā, kur mazāk kairinājumu vai kas bīstams, piem., iela utml.
atceries, ka katru reizi, kad suns tev nepaklausa uz šurp, sēdi vai vienalga ko citu un tu to tikai atkārto un atkārto bez jebkādiem panākumiem, tava autoritāte viņa acīs paliek arvien mazāka, mazāka un mazāka... tāpēc, ja redzi, ka konkrētajā brīdī nav jēgas viņu saukt, labāk nemaz to nemēģini (protams, es runāju par normālu situāciju, nevis krīzes brīdi)

[Laura]

Mūsu neklausītājam (arī klapes uz ausīm) ideāli palīdzēja Flexis. Pasauc vienreiz - ja nenāk, tad pie otrā sauciena seko spēcīgs rāviens ar it kā netraucējošo flexi. Bet jā - labināties gan nedrīkst.

[elīna]

aizmirsu piebilst - kamēr ar paklausību vēl tā ir kā ir, labāk turi suni garā pavadā, vai arī laid vaļā tikai tādās vietās, kur ir droši un zini, ka nekas nevar notikt

[elīna]

man personīgi flexis ļoti nepatīk... tas tikai māca sunim, ka visu laiku nostiepta, novilkta pavada ir norma, līdz ar to ļoti labi un ātri iemāca suni vilkt pavadu

[paula]

Paldies-zelta padoms! Vairs nelabināšos! Pašai man noteikti neienāktu prātā, ka šī labināšana var kaitēt.
Flexis mums nebūs. Kā jau rakstīju-tas viss notiek mūsu mājas pagalmā-absolūti drošā vietā, kur suņus nekas nevar apdraudēt. Tikai paši suņi var apdraudēt-pieminēto veco kaimiņu suni, kaimiņu bērnus (tiem gan pāri nedara-priecīgi lec virsū), arī cilvēkiem mēdz skriet pakaļ un riet, ja nu kāds ienāk...
Esmu mēģinājusi pagriezties, un IET projām-Fricis nesatraucās. Mazais atskrien līdzi, bet taksis nē... turpina tusēt. 1x iegāju blakus kāpņu telpā, ilgi pa logu skatījos...suns jūtās pilnīgi komfortabli-spēlējās ar zariņiem, lodā pa bērnu izrajktajām alām sniegā... nesatrauc viņu, ka "mammīte pazudusi". Mājās gan pie tualetes durvīm vienmēr gaida un, kad ilgi mazgājos vannā, mēdz pat paraudāt...

[paula]

pasauc suni, ja viņš nenāk, pagriezies un skrien prom uz otru pusi cik tik vien kājas nes.

Labi, šo mēs noteikti jau šovakar pēc kādas stundas, kad pēdējo reizi ārā iesim, izmēģināsim. BET-pieņemsim, ka es pasaucu-nav reakcijas. Aizjožu aiz mājas stūra, suņi man pakaļ. Ko tad man tur, aiz tā stūra, darīt? Slavēt, cienāt? Vai es tā neiemācīšu, ka jānāk ir nevis uz komandu, bet tad, kad saimniecei uznāk skrienamais?

[elīna]

Esmu mēģinājusi pagriezties, un IET projām-Fricis nesatraucās, jūtās pilnīgi komfortabli

tad tev jāpastrādā pie jūsu abu savstarpējām attiecībām kopumā. paklausība rodas no uzticības, uzticība no cieņas (protams, pastāv arī tāda lieta, kā dažādas šķirnes, bet šķirne nevar kalpot par attaisnojumu visām uzvedības problēmām). tāpēc tev vienmēr ir jābūt konsekventai attiecībā pret suni.

[paula]

Nē, nē. Es, protams, pārzinu šķirni, ar visiem tās trūkumiem. Bet nu netaisnos jau suni neaudzināt tikai tāpēc, ka "eh, tie takši jau ir spītīgi, tur neko nevar darīt..." Es neēsmu TĀDA Hmm, kā lai vēl piestrādā pie attiecībām? Ejam suņu skolā, strādāju ar taksi individuāli. Vismaz 2x dienā atrodu iespēju ar taksi būt telpā 2atā-atkārtojam skolas komandas, izspēlējamies... ko vēl lai tādu attiecības stiprinošu pasāk?

[elīna]

Ko tad man tur, aiz tā stūra, darīt?

vari paslavēt. bet atkal - nevis sacelt lielu brēku, klanīties un jancīgi uzvesties, bet gan pavisam mierīgi "labs!" un viss. vari paglaudīt, bet arī mierīgi un nosvērti, netēlojot klaunu. šurp nākšanai ir jābūt absolūti pašsaprotamai, loģiskai lietai, bez komentāriem un liekas domāšanas - kā refleksam.

[elīna]

Ejam suņu skolā

kādā? t.i, mācaties pēc tradicionalajām metodēm vai pozitīvajām?

[paula]

Njā...tagad es, pēc suņu skolā mācītā, metos infantili sajūsmināties par LIELO NOTIKUMU-ka Sunītis ir Atnācis

[Greylove]

Ko tad man tur, aiz tā stūra, darīt?

vari paslavēt. bet atkal - nevis sacelt lielu brēku, klanīties un jancīgi uzvesties, bet gan pavisam mierīgi "labs!" un viss. vari paglaudīt, bet arī mierīgi un nosvērti, netēlojot klaunu. šurp nākšanai ir jābūt absolūti pašsaprotamai, loģiskai lietai, bez komentāriem un liekas domāšanas - kā refleksam.

Rema, sorī, vai Tev kādreiz ir bijušas problēmas ar to, ka suns nenāk un taisa teātri? Nu tā nopietnāk, nevis 1x kaut kāda muša iekoda?
Viena lieta ir tas, ko vajadzētu, pavisam cita - skarbā realitāte. Kas vienam sunim pašsaprotams, tas citam visu mūžu smagais uzdevums. Par ļoti dažādām lietām. Teiksim, situācijās, kur manējais ir mežā uzņēmis pilnu kursu uz citu suni tālumā, un pusceļā tomēr pēc komandas pagriezies un nolēmis nākt atpakaļ, es tēloju klaunu, un no laimes ķeros pat sunim ap kaklu. Tas prieks ir tiešām neviltots. Ar mazo suneni arī izrādu prieku, kad viņa nāk šurp, jo man ir prieks, un arī viņai prieks. Ne jau vienmēr, protams.

[elīna]

ko vēl lai tādu attiecības stiprinošu pasāk?

ui, ir ļoti daudz lietu. piem., kā jau iepriekš rakstīju, konsekvence. ir jāstrādā ne tikai ar suni, bet arī pašam ar sevi. suns zina un saprot daudz, daudz vairāk kā mums liekas. viņš izcili labi prot nolasīt enerģiju. kad mēs melojam acīs skatoties, viņš to ļoti labi zina, kad mēs caur zobiem izspiežam "laabs suns" kaut arī esam ārprātā izbesījušies un nokaitināti, viņš ļoti labi zina, ko mēs patiesībā domājam. sunim samelot nav iespējams, tas ir fakts. suns neseko uķi puķi mīlīgam, vājam līderim, viņš neseko niknam un uzvilktam līderim, viņš seko nosvērtam, sevi un viņu cienošam, saskanīgam, godīgam līderim. kaut vai piemērs iz dzīves - mācīju savējai turēt aportu. nesanāk un nesanāk, es jau pati jutu, ka sāku uzvilkties... un tas bija viss, punkts, līdzi ko viņa sajuta, ka es sāku dusmoties, aports vairs mutē neturās vispār un mute vaļā neverās, varu pati viņu turēt, ja man vajag. neviens negrib sastrādāties ar histēriķi.
suns ir daudz, daudz inteliģentāks dzīvnieks kā līdz šim tika domāts un saprot daudz, daudz vairāk kā cilvēks līdz šim domāja. piem., sunim piemīt ESP (ekstrasensitīvā uztvere) un viņš spēj sajust vēzi cilvēka organismā vēl ilgi pirms to redz ārsti. suņi ar mums komunicē visu laiku, tikai mēs to nedzirdam un nesaprotam. tagad jau internetā var nopirkt daudz dažādu grāmatu par un ap suņiem jeb tā teikt patiesību par viņiem, vajag tikai pameklēt

[elīna]

greylove
jā, ir dažas bijušas, neticās?
protams, tad, kad ir ekstra ārkārtas situācija, reti kurš spēj domāt loģiski un ir gatavs darīt jebko lai tikai dabūtu suni ātrāk atpakaļ pie sevis drošībā. kad mums mežā nāca virsū kaukāziešveidīgais un bija gatavs Korei rīkli pārgrauzt, es arī aizmirsu par loģiku, veselo saprātu un visu, kas ir pareizi.
tā kā tādus uz dzīvību un nāvi gadījumus paredzēt nevar, bet iemācīt suni nākt šurp gan var, saimnieks vismaz var darīt ko, kas ir iespējams.

[paula]

rema
man domāt, ka pēc pozit.-viss balstās uz motivāciju. BIS centrā pie Viktorijas un Ivara.

[elīna]

nu tad jau drošvien ir.
ja man jautātu padomu, es nekad nevienam neieteiktu mācīties pēc tradicionalajām metodēm ar visām korekcijām un sodiem... tam vnk nav jēgas. absolūti nekādas.

veiksmi tev zvērēna audzināšanā!

[paula]

Paldies, veiksme noderēs!

[paula]

rema
Tā, nu es varu atskaitīties. Vai nu taksis vnk biaj noguris, ārā auksts, vēls vakars..un vienkārši vairs nebija seviški aizrauts ar pagalma smakām vai arī tā metide strādā. Izgājām. Visi pačurāja, pakakāja. 3x saucu "Frici, nāc!"-nekādas reakcijas. Palūr uz mani,un turoina ostīt sniegu. Apgriezos uz papēža, un aizskrēju ap stūri, ko kājas nes. Abi suņi man pakaļ, momentā Pateicu tikai 2x tādā atturīgā balsī "Labs!", bet Fricim aste,kā negudra kustējās... Nokomandēju "Frici, mājās!"un visi smuki iegājām mājā. Jutos, kā sapnī Uzreiz, kā mājas durvis ciet, tā metos abus, sevišķi Frici, slavēt un cienāt ar gardumiem...nezinu, vai pareizi, bet man tā gribējās
Milzu paldies par padomu! Nu varēšu mierīgi likties uz auss!

[paula]

rema
Atskaite par rīta pastaigu-slikta
Saucu, bez reakcijas. Jozu ap stūri-mazais man pakaļ, bet taksis turpina rušināties pa sniegu, it kā nekas nebūtu bijis