Pie manis dzīvoklī (paliels, 92 metri) jau 4.dienu ir labradora retrīvera kucēns, ruds. Vārdā Lesters. Šobrīd precīzi 9 nedēļas. Tā kā kucēns man ir pirmo reizi un ar suņu audzināšanu sakara nav nekad bijis, gribēju pajautāt kādu padomu - vai viņa uzvedība ir normāla tādam kucēnam, vai arī es kaut ko daru nepareizi? It kā nekāda ekscesīva uzvedība nebija, kaut audzētāji brīdināja, ka kucēns var smilkstēt un raudāt, bet manējais galīgi neraudāja. Vienīgi 2.dienas rītā pamatīgi sastresojās, sāka bļaustīties un ļoti traki skriet apkārt pa dzīvokli, bet tad es viņu nomierināju un viņš pagulēja. Pēc tam viņam uz 1 dienu piemetās caureja.
Kucēns ēd, dzer, bet mēģina ēst arī sīkas, ēšanai nepiemērotas lietas. Rotaļlietu gabaliņus, kaut kādus krikumus, ko atrod uz grīdas.
Kucēns spēlējoties "žļembā" roku. Nekož stipri, vienkārši patīk žļembāt roku, īpaši kad ir atgūlies uz muguras (gan savā gultā, gan ārpus). Mēģina dabūt roku mutē arī tad, kad ļoti priecīgs (kad atnāk kāds ciemiņš). Vai tas ir normāli? Es esmu lasījis dažādus viedokļus par to, vai ir labi ļaut sunim draudzīgi žļembāt rokas... Dažreiz, protams, dauzīšanās rezultātā viņš var ieķert stiprāk. Tad es roku atrauju ar tādu drusku stingrāku "Nedrīkst!" un uz kādu brīdi no kucēna novēršos, t.i. nepievēršu uzmanību.
Izrāda arī tādu pastipru vēlmi košļāk un grauzt visādas lietas. Ik pa brīdim mēģina kādu mēbeles stūri "pārbaudīt", uz ko es atbildu ar skaļāku "nedrīkst", kas palīdz, dažreiz ar 2. un 3.reizes teikšanu, bet kopumā viņš darbību pārtrauc un... iet meklēt citu stūri. Nekāda destruktīva grauzšana nav manīta, bet nu lietas plēst (īpaši savus grīdas pamperus) viņam patīk ļoti. Tas ir OK?
Kucēns daudz guļ. Viņš paguļ 20-40 minūtes, tad miegains staigā apkārt, tad nedaudz uzbrūk savai gultai un mēģina to kaut kur aizvilkt, tad atkal paguļ. Režīms tāds stipri haotisks. Dažu brīdi var ilgi dzenāt kaut kādu mantu (patīk tās, kas grab un spiedz), citu reizi vienaldzīgi žļembā citu mantu. Citreiz neieinteresēti aiziet un noguļās uz blakus istabu, kur neviena nav.
Pirmo dienu, kad biju ierobežojis kucēna kustības tikai 1 istabā un ierīkojis tur "pamperu zonu" un kasti ar skaidu granulām, kucēns gāja kārtīgi nokārtoties tikai tur. Es jau nobrīnijos, vai nu tāda veiksme vispār ir iespējama. Otrā dienā, kad atvēru durvis uz pārējām istabām, sākās čurāšana koridorī uz lamināta un viesistabā uz paklāja jau ir parādījusies iecienīta vieta. Pēc iespējas mēģinu viņu virzīt uz saviem pamperiem un apmēram 50% gadījumu arī izdodas, jo nokārtoties viņš parasti iet pēc ēšanas, ilgas gulēšanas vai intensīvas dauzīšanās.
Sāku mēģināt viņu trennēt uz "sēdi" un "nāc šurp" un bieži izdodās, bet bieži arī neizdodās. Sēdēt viņš māk bez uzaicinājuma, bet uz "nāc šurp" dažreiz arī neatsaucās. Kad atnāk, iedodu gabaliņu sausās barības un izmantoju klikšķinātāju, kuru viņš jau ir iemācijies saprast, ka sekos cepumiņš.
Bet mani uztrauc, ka viņš nav tik enerģisks, kā man liekās, viņam vajadzētu būt. Viņš paliek uz brīdi ļoti enerģisks, kad atnāk kāds viesis, bet kad ar viņu ir tikai saimnieks, tad viņš nav pārāk jūsmīgs par lietām. Varbūt man tikai tā liekas. Ir kādam pieredze ar Labradoru Retrīveru kucēniem? Kad vēroju viņu kucēnu barā (kopā ap 15 bija) tad viņš bija tāds diezgan enerģisks, visu laiku gāja dauzīties un uzbrukt saviem brāļiem, bet tajā pat laikā arī likās tāds pastāvīgs, staigāja un plūkāja zāli un kociņus.
Varbūt pirmās 4 dienas vēl ir stress par noņemšanu no mammas un brāļiem?