Problēma ar suni kāpņu telpā

[Lyane]

Sveiki! Mums ir 6 mēnešus vecs zeltainais retrīvers. Puika, kurš pēc dabas ir ļoti aktīvs. Viņam augot arvien lielākam un pieņemoties svarā, problēma arī kļūst arvien lielāka... Dzīvojam trešajā stāvā. Suņuks nemāk normālā gaitā noiet lejā pa trepēm, viņš skrien lielā ātrumā, burtiski - nolido. Zinu, ka mēs esam pieļāvuši kļūdu, ļaudami viņam tā skriet bērnībā ar flexi. Kad viņš vēl nesvēra 25kg, tas nelikās tik traki, kā tagad. Man ir reālas bailes par viņa veselību. Viņam jau reizi paslīdēja ķepas un viņš apmeta kūleni, tā viņš var kaut ko sev salauzt... Jau kādu mēnesi trenējam viņu iet lejā īsā pavadā, lēnām, soli pa solim, bet panākumu nekādu. Viņam ir tik daudz spēka raujoties uz leju, ka man jāgāžas atpakaļ ar visu savu svaru, lai pati nenožautos lejā, un beigās no tās apmācības īsti nekas nesanāk. Nespēju pat laikus iedot kārumu, ja viņam kādā brīdī sanāk iet kā vajag, jo nav iespējams suņuku noturēt ar vienu roku. Treneris atkārto par pacietību un iesaka reizēm izmantot savelkošo siksnu, bet es esmu kategoriski pret. Man vēl tagad murgos rādās, kā mans suņuks smaka nost. Es neticu, ka viņu nevar pārmācīt citā ceļā, viņš vēl ir jauns. Lūdzu sniedziet kādu padomu. Es būšu ļoti pateicīga.

[Laima]

Es ieteiktu pašu ienkāršako, esjot ārā apmest siksnu ap purnu, uztaisōt imitētu uzpurni, noturēt ir neizsakāmi vieglāk (pēc pieredzes ar draudzenes labradoru). Kad tenteriski tiku norauta no 3 stāva un ārā (tas bija ziemā, uz ceļiem bija ledus) apstājos paeicoties priedei, pie kuras paspēju pieķerties. Ar Šeilu man tas bija jāizdara tiekai vienu reizi - otreiz viņammani neuzdrošinājās raut.

Vai arī izmantot kalasiksnu uzpurni, ideja ir tā pati, nopērkams DEPO!

[OrlandoSeaHorse]

Vai ZR neskaitās pie lielajiem suņiem, kam kucēna vecumā nav ieteicams iet pašiem lejā pa trepēm? Augšā - jā, lejā - nē. Nu, jā vienīgi tādu panest, ja nav lifts....

[just ERGO]

Sveiki! Mums ir 6 mēnešus vecs zeltainais retrīvers. Puika, kurš pēc dabas ir ļoti aktīvs. Viņam augot arvien lielākam un pieņemoties svarā, problēma arī kļūst arvien lielāka... Dzīvojam trešajā stāvā. Suņuks nemāk normālā gaitā noiet lejā pa trepēm, viņš skrien lielā ātrumā, burtiski - nolido. Zinu, ka mēs esam pieļāvuši kļūdu, ļaudami viņam tā skriet bērnībā ar flexi. Kad viņš vēl nesvēra 25kg, tas nelikās tik traki, kā tagad. Man ir reālas bailes par viņa veselību. Viņam jau reizi paslīdēja ķepas un viņš apmeta kūleni, tā viņš var kaut ko sev salauzt... Jau kādu mēnesi trenējam viņu iet lejā īsā pavadā, lēnām, soli pa solim, bet panākumu nekādu. Viņam ir tik daudz spēka raujoties uz leju, ka man jāgāžas atpakaļ ar visu savu svaru, lai pati nenožautos lejā, un beigās no tās apmācības īsti nekas nesanāk. Nespēju pat laikus iedot kārumu, ja viņam kādā brīdī sanāk iet kā vajag, jo nav iespējams suņuku noturēt ar vienu roku. Treneris atkārto par pacietību un iesaka reizēm izmantot savelkošo siksnu, bet es esmu kategoriski pret. Man vēl tagad murgos rādās, kā mans suņuks smaka nost. Es neticu, ka viņu nevar pārmācīt citā ceļā, viņš vēl ir jauns. Lūdzu sniedziet kādu padomu. Es būšu ļoti pateicīga.

Mūsu pieredze ar labradoru bija tāda, ka uzlikām krūšu siksnu (iemauktiņus) un pa pakāpienam , ar komandu "lēnām" + kārums, ja labi sanāk, un ātri vien problēmu atrisinājām.

[undd]

uzlikām krūšu siksnu (iemauktiņus)

Nebij tā, ka iemaukti līdz gada vai pat pusotra gada vecumam netika ieteikti (iemeslu gan īsti neatminos - deformē muguru vai kaut kā tā) ?!

[Linda B.]

Vai ir mēģināts vienkārši stingri un nopietni pateikt,ka nedrīkst un viss?Nezinu,es neņēmu suni,lai tas mani rautu lejā pa kāpnēm un draudētu salauzt ne tikai savus,bet arī manus kaulus,gadījumā,ja mani izdotos paraut līdzi.Nopirku taksim purna siksnu un nekas nemainījās(mēģināja vilkt tā pat,vēl tikai sākās psihošana,ka to nevar izdarīt),kamēr neatradu sevī šo pārliecību,ka es taču neesmu paņēmusi apgādībā suni,nebaroju to un neaprūpēju tāpēc,lai tas man pastaigās rokas no enģēm rautu laukā.Ja es gribu apstāties un piekārtot brilles,telefona austiņas vai matus man tas nav jādara ejot un vēl pieliecoties,lai suns var pavilkt.Ja es gribu es varu apstāties,lai pavērotu kaut vai skudru.Es neņēmu suni,lai tas man traucētu,bet sagādātu prieku.Šodien mierīgi devāmies lēnā pastaigā,viens suns vienā pusē,otrs otrā,neviens nekur nevelk,nerausta,neplēšas.Mierīga, jauka pastaiga,par spīti tam,ka suņi jau ilgi nosēdējušies istabā bez aktivitātēm,jo pati gulēju ar plaušu karsoni.
Iesaku vienkārši neiet uz priekšu,kad viņš pa tām kāpnēm sāk vilkt,bet raut atpakaļ un dot kādu komandu un apņemties to darīt STINGRI,būt pārliecināts,ka to tiešām vajag un,ka es negribu,lai mani velk un mani neviens nekur nevilks un neraustīs!Tiklīdz suns pamana,ka tas "nedrīkst", "nevelc", "neskrien" vai jebkas cits tiek dots NOPIETNI,nevis kaut kā ķepu ļepu "būtu forši,ja tu,bumbulīt,mani nevilktu",tad arī viss sāk notikt,jo suns sajūt to attieksmi,kas vairs nav nenopietna,nenoteikta, vai šaubīga.Barvedis nemēdz būt šaubīgs,nenoteikts vai nenopietns savos noteikumos un rīkojumos.Viņš vienmēr ir taisnīgi stingrs un par sevi pārliecināts un zin kāpēc ir jādara tā vai šitā.

[murkata]

vispār, šaurās ejās, pa durvīm un pa trepēm sunim jāmāca iet AIZ saimnieka, jo barvedis iet pa priekšu, nevis tiek norauts gar zemi un vilkts cik spēka

veidu, kā to iemācīt ir daudz tikai jāķeras lietai klāt.
piņķerīgākais ir tas, ka suns katru dienu mēģinās izrauties priekšā, jo tādas ir bara attiecības, bet jums neapnīkstoši jāanorāda viņa vieta...

[OrlandoSeaHorse]

Bara attiecībās - jā, bet man būtu elementāri bail, ka mani vienreiz noraus tā pa tām kāpnēm, ka vairs kaulus nesavākšu. Savējos. Tā ir laba motivācija pateikt savas vēlmes stingri.

[Lyane]

Paldies visiem par ieteikumiem. Saprotu, ka viss trakums sākas jau tajā brīdī, kad viņš vēl nav izgājis pa durvīm. Viņš kļūst vai traks aiz priekiem, kad ierauga pavadu. Tad nu mācu viņu 101 reizi dienā to pielikt/noņemt, dodu kārumu, ja sēž rāmi. Bet tas nemaina to, ka viņš pēc tam izšaujas kā lielgabala lode ārā pa durvīm, reizēm pat ar galvu iekšā kaimiņa durvīs, vai virsū kaķim, kas tur pat mierīgi uz paklājiņa gulējis. Pēc tam viņš godīgi gaida, kad aizslēgšu durvis, gaida, kad speršu pirmo soli pa trepēm uz leju, un tad murgs sākās atkal no gala... Skriešana, vilkšana, sēkšana, un spirināšanās... Bet tas tikai uz trepēm. Ārā viņš klausa, ja ne gluži ar pirmo komandu "nevelc" vai "blakus", tad ar otro - noteikti. Tagad mācam viņu iet pa trepēm soli pa solim. Mamma viņu tur aiz pavadas ar abām rokām. Es atmuguriski pa priekšu ar komandu "lēnām", un pēc dažiem pakāpieniem dodu graudiņu. Bet tas viss izskatās vienk. drausmīgi, suns sēc, viņam ir grūti elpot, nezina, kur un kā pareizi likt ķepas, pārbijies līdz nāvei. Iemauktiņus nelietojam, jo par cik man arī treneris teicis, mana suņa raksturam tas radītu tikai vēl lielāku stimulu dominēt un vilkt. Ir dzirdēts par Gentle Leader, bet es nestādos priekšā, kā es viņam to varētu dabūt virsū.

[Linda B.]

Vienkārši uzliekot uz purna un ejot.
Pamēģiniet likt priekšā kāju durvīm,kad verat tās vaļā,apstādiniet suni,lieciet tam sēdēt,izejiet ārā pa priekšu,suns,lai tikmēr sēž un laukā iznāk tikai tad,kad to pasauciet.

[ruu]

Tagad mācam viņu iet pa trepēm soli pa solim. Mamma viņu tur aiz pavadas ar abām rokām. Es atmuguriski pa priekšu ar komandu "lēnām", un pēc dažiem pakāpieniem dodu graudiņu. Bet tas viss izskatās vienk. drausmīgi, suns sēc, viņam ir grūti elpot, nezina, kur un kā pareizi likt ķepas, pārbijies līdz nāvei.

Es domāju, ka nav īsti pareiz dot kārumus tad, kad suns, iekāries kakla siksnā sēc, un mamma atspērusies viņu tur... Labāk pamēģini viņu uz kāpnēm apstādināt, un tad, kad viņš stāv, siksna ir brīva, tad dod kārumu un paslavē. Daži pākāpieni zemāk un atkal - apstājaties, nomierinaties un kārums. Šo arī var mēģināt vairākas reizes dienā, lai negadās, ka šis pa ceļam vēl piečurā kāpņu telpā

[Citroniņš]

Vēl varu ieteikt iet kā brigādei pa durvīm viņam priekšā, bloķējot eju. Ja metas starp kājām, saspied nedaudz ceļgalus.
Kāpnēs arī ejat ar mammu abas cieši blakus nobloķējot kāpnes, suni aiz muguras.
Vispār jāstrādā izklausās jums arī ar paklausību riktīgi, iemācīties jebkur sēdēt, gulēt un uzturēt komandu līdz citas došanai, tb, sēdi līdz tiek pateikts brīvi, vai tas pats blakus, līdz tiek dota cita komanda. Man ir velkošs krancis, kuru gan bieži nekur nevedam, bet tad kad vedu, tad turu īsā siksnā, lai sēc, ik pa laikam pavelkot atpakaļ, skaidrojot komandas lēnām un blakus, ik pa brīdim apstājoties, apsēžoties un uzelpojot ar brīvu pavadu. Tiesa, mans ir neapmācīts dominējošs suns ar spītīgu raksturu, ZR ir daudz pakļāvīgāki. Ja godīgi nevaru iedomāties ZR, kas negrib izdabāt saimniekam... vienīgi, ja tam ir atļauts uzkāpt uz galvas.

[Lyane]

Labi, mēģināsim. Paldies.

Vispār jāstrādā izklausās jums arī ar paklausību riktīgi, iemācīties jebkur sēdēt, gulēt un uzturēt komandu līdz citas došanai, tb, sēdi līdz tiek pateikts brīvi, vai tas pats blakus, līdz tiek dota cita komanda.

Mūsu treneris teica, ka vēl nav redzējis nevienu ZR, kurš ir tik spītīgs, un tai pat laikā tik apķērīgs kā mūsējais. Jau 2 mēnešu vecumā viņš uzstāja uz savu. 3 mēnešos viņš jau bija atkodis visas mūsu vājības, un kādu laiku aktīvi tās izmantoja. Atlika vien brīnīties. Šis ir mūsu pirmais suns, kaut kādā mērā viņš noteikti ir izlaists, jo vēl nezinājām, kā rīkoties attiecīgajās situācijās. Uz suņu skolu sākām iet 4 mēnešu vecumā.. Diemžēl man vienīgajai pa vakariem ir laiks viņu trenēt, bet ar to laikam ir pa maz tik dominējošam sunim.

[gilroy]

Diemžēl man vienīgajai pa vakariem ir laiks viņu trenēt, bet ar to laikam ir pa maz tik dominējošam sunim.

Stop! Problēma sākas šeit. šajā vietā, ar šo domu.
Ievelciet elpu, izrieziet krūtis, paskatieties spogulī un skaļi pajautājiet: "KURA TE IR GALVENĀ KUCE???"
Jociņš vai nē, bet ja jūs pati sev neticiet, tad suns jau nu ne tik!
Barvedim ir jābūt pārliecinošam līderim, un jāsāk ar sevi. Hamletiskās šaubas nederēs.