Maziņš izmēros, bet liels nezvērs sirdī!

[smurfiks]

Sveiki.
Domāju, ka neesmu vienīgā, kas saskārusies ar mazo suņu pārlieku lielo drošsirdību - niknumu! Tikko mums atkal bija situācija staigājot pa mežiņu pretī skrēja liela izmēra suns riedams, protams, mani mazie ''rīkļurāvēji'' uzreiz bija gatavi mesties kautiņā. Paķēru rokās abus, bet šie ar visām četrām centās no manis atbrīvoties un ārdījās kā tādi tasmānijas velni Paldies Dievam viss beidzās veiksmīgi un lielais suns aizskŗeja pie saimnieka, jā jāpiebilst ka saimnieks tik pēc mirkļā sāka saukt savu suni, bet tagad ne par to stāsts. Es zinu daudzi teiks vajadzēja audzināt. Kamēr mums bija viens jorksis - vecākais, arī sākumā bija līdzīga reakcija, bet viņs iemācījās ka nu ir suns un ir nav ko riet rauties un trakot, bet jaunākais Tiklīdz viņš parādījās ģimenē tā visa audzināšana un kulturālā uzvešanās ir kaķim zem astes, un tagad abi kā nenormāli uzvedās. Lai kā mēs censtos mācīt gan mierīgi gan sabarot, nu nav tā rezultāta Man person\igi nav pašai bail no suņiem un es nevarētu teikt ka sāku panikot ja kāds suns skrien klāt un rej, bet ja man rokās ir abi manējie tad jāatzīst būtu grūti kaut kādā veidā tikt galā -aizdzīt citu suni vēl. Īsāk sakot es jau vairs nezinu ko darīt. Jo mazākais vienalga kur ierauga suni sāk riet, citreiz tā riešana līdzinās trakai spiegšanai, bet ja tiek klāt sunim tas beidzas. Nu vot nezinu ko darīt. Vest uz kādu suņu skolu? Mazajam jau 1,5 gads, vai nav par vēlu? Vai arī tur neko neizdarīt jo mažo šķirņu suņiem tas raksturīgi? Bet ir redzēti tik daudz kulturālu mazo suņuku. Un neviens arī mājās viņus nekacina tur sakot ņem ciet vai sargā vai paskaties kas tur ārā iet, tieši pretēji...un nav jau viņi būtībā agresīvi, bet kā ierauga suni kādu tā viss... Varbūt kādam ir bijusi tāda pat vai līdzīga problēma un ir atradies risinājums, vai vienkārši kāds padoms, būšu dikti pateicīga..

[ajame]

Vienīgais kas mums palīdz ir sarullēta avīze. Pietiek tik paņemt to rokā un uzsist sev pa kāju, no skaņas vien paliek mierīgi.
Man ir toji.

[smurfiks]

Mums mājās šad tad lai nomierinātos noder tukša platsmasas pudele no colas, bet ārā neesam mēģinājuši un arī ārā viņiem ir citas intereses un cita domāšana man pat tā brīžiem liekas.

[Linda B.]

Ej ar katru suni atsevišķi un māci abus.Ja vecākajam visticamāk iemācīji,ka nedrīkst,tad jaunākais to audzināšanu visticamāk nav saņemis,jo blaklus visu laiku bija otrs.

[NARDICUM]

Visi aizmirsuši, ka jorks saucas jorkšīras TERJERS?
Varu Tevi nomierināt, jorks nebūt nav tas trakākais variants- ar jagdiem man iet vēl jautrāk

[smurfiks]

O jā tieši 10niekā - TERJERI tikai man liekas viņi paši nav lietas kursā, ka viņi ir Jorkšīras terjeri nevis kādi citi terjeri

Bet katrā ziņā kaut kādu risinājumu gribētos atrast, vai nu vismaz izmēģināt kaut ko vēl, jo man jorkši patīk tādi kādi viņi ir, un man viņi ir jauki un ar suņiem citiem draudzējas (ja tiek klāt ) , bet mani šis jautājums ir aktuāls tieši drošības pēc!

[Brigando]

Varu pastāstīt tik to, ka man prieks par kaimiņu joriku, jo ir veiksmīgi labojies raksturā. Senāk saimniecei bij visādi jānomierina, jo ieraugot jebkuru suni sāka ārdīties (iespējams sāpīga pieredze) tā ka pat kampa pašai saimniecei un pat neļāvās doties rokās, tik histērisks puika bija. Taču tagad kā paraugpuika mierīgi prot paiet smuki garām. Protams ar draudzēšanos gan neaizraujamies, tikai miermilīga līdzās pastāvēšana. Taču tas ir liels pārsteigums, ka tik pozitīvi mainījies. Pilnīgi liekās, ka strādājis kāds suņu vārdotājs. Un ir arī joriki, kas parkos nāk brīvi un draudzīgi saostīties. Jo mans rezgalis kā medību grupas pārstāvis visus sauc draudzēties ar balsi, ko arī šobrīd mēģinu apvaldīt (mācamies kontrolēt), jo riešanu katras šķirnes suns tomēr saprot dažādi - nav tā, ka suņi saprotas vienā valodā. Arī nesen veiksmīgi izvairījāmies no lielu suņu agresijas, bet kādas divas nedēļas mans rezgalis ar aizdomu pilnu sajūtu un nu jau zāģi mugurā pētija uz horizonta redzamos un kļuva tramīgs. Bet nu viss tagad atkal kā agrāk - esam draudzīgi.
Tomēr, ja suņuki ir savā kompānijā, tad gan ir..... - jo psiholoģija te nostrādā visinteresantākajās simbiozēs, kā bara aizstāvība. Mums ģimenē sen iepriekš arī bija divi suņi, dažādu šķirņu gan, bet viņi bija kā viena komanda un viens otru aizstāvēja - tieši tāpēc ir grūti divus novaldīt, jo viņi ātrāk mācās viens no otra bailes nekā saimnieka uzstādītās komandas, īpaši ja ir bijusi bēdīgā pieredze, kad svešais suns sāk pluinīt kādu no savas komandas. No daudzu gadu atpakaļ vēstures: "Tikai vēlāk sapratu, ka svešais satrakotais suns metās mazākajam no visas mūsu kompānijas, mēs bijām - trīs meitenes, kas devās pastaigā ar saviem mīluļiem, mums bija mazais terjerveidīgais 5 gadi un rotveilera meitene ap 1 gadu. Faktiski toreiz satrakotais suns metās virsū māsai - zandales palidoja(mazākā meitene, jo man suns paskrēja garām), var teikt mazais suns ko veda māsa - izglāba savu mazo saimnieci, būdams 5x mazāks par agresīvo suni. Jo agresīvais suns izskrēja kāpnēs no kaimiņu dzīvokļa, kam palika neaizslēgtas durvis un viņa agresivitātes mērķis visdrīzāk bija dzīvokļa sargāšana. Vēlāk mazais pēc operācijas atlaba - dakteri sašuva visu punci, bet tā psiholoģiskā trauma abiem suņiem palika uz visu atlikušo dzīvi. Jāatzīst arī man ir fobijas no tās konkrētās šķirnes, lai gan būtībā vainīgs ir saimnieks nevis suns. Kaimiņa suns bija arī mācīts skolā, tik gudrs un prata ar purnu atgrūst vaļā durvis. Protams kaimiņš visus zaudējumus sedza. Tāds muļķīgs atgadījums dēļ kaimiņa, kas aizmirsa aizslēgt dzīvokļa durvis. Vienkārši muļķīgs gadījums." Turpmāk abi mūsu suņi, kas bija mācīti suņu skolā, bija paklausīgi un draudzīgi, vairs uz komandu FU nereaģēja un arī to vairs nevarēja pārskolot diemžēl, tas notika katreiz kā uz horizonta parādijās kāds no analoga šķirnes pārstāvja kā uzbrucējs, bija pārņemti ar aizstāvību, neatkarīgi vai gāja kopā vai atsevišķi pastaigās. Ilgus gadus centāmies pārskolot, bet uzpurna un pavadas ēra diemžēl bija iestājusies uz visu viņu atlikušo laiku. Jo suņi kā zināms neko neaizmirst, taču 1% baiļu ir spēcīgāks par 99% pārliecības.
Un šis ir iespējams labākais ieteikums:

Ej ar katru suni atsevišķi un māci abus.Ja vecākajam visticamāk iemācīji,ka nedrīkst,tad jaunākais to audzināšanu visticamāk nav saņemis,jo blakus visu laiku bija otrs.

[smurfiks]

Tiešām interesanti ko tas tavs kaimiņu jorksis tā mainījies uz labo pusi?! Jā nu es jau sāku domāt varbūt uz kādu paklausības skoliņu vest viņu vai pie kāda kinologa, bet nu katrā ziņā jāmēģina pašiem vispirms padresēt tas mazais mežonēns Tā jau viņi abi ir draudzīgi tikai mazākajam reāli izskatās ka ir histērija ja šis netiek klāt kādam sunim.