Kippers wrote:.... burvīgam
pundurpinčera (un mazliet takša) šķirnes suņukam,
Par cik šis man personīgi ir pirmais suns un līdz ar to daudzas lietas man ir svešas, tad vēlos vērsties pie Jums foruma biedri ar lūgumu pēc padoma, lai suns izaugtu vesels un laimīgs.
....būs iespēja iepazīties ar
savas šķirnes pārstāvjiem un iegūt jaunus draugus, jo esam plānojuši laika gaitā viņam piemeklēt draudzeni, lai būtu pēcnācēji!
Prieks, ka nākat uz forumu un meklējat atbildes.
Kopīgiem spēkiem ne tādus vien draiskuļus esam izaudzinājuši par lieliskiem suņiem!
Lūdzu neapvainojieties, ja kādreiz šķiet, ka visi klūp virsū. Mēs te neesam ļauni, mēs te par suņiem stāvam un krītam, tāpēc. Un pašā iesākumā cilvēkiem ir tik daudz brīnumainu ideju par to, kas ir suns, ko ar to dara un kā.... Man pašai pirmais suns bērnībā bija foksterjers. Vecāki tādu iegādājās tāpēc, ka foksterjeream ir slaidas kājas. Neko par raksturu un audzināšanu nezinot. Un vispār audzināšana bija vecmammas ziņā, tai nekad suns nebija bijis, bet kaut kur saklausītas gudrības atradās. Rezultātā mums bija MONSTRS. Suns ar maigāku raksturu būtu palicis vienkārši par suni ar draņķīgu raksturu, bet terjeru tā audzinot .... Labi, ka neviens netika sakropļots, dievs klāt stāvēja. Un es vienmēr tagad domās atvainojos tam nabaga sunim. No agras bērnības līdz sirmam vecumam nodzīvot ar tādiem durakiem kopā...
Protams, ka jūsu kucēns ir burvīgs. Un dauzonīgs. Un būs grūti audzināt. Jo sajauktas 2 īpaši ņipras šķirnes. Līdz ar to tas nav pundurpinčera šķirnes suns ar mazliet kaut ko, tas ir bezšķirnes suns, jauktenis, metiss, krancītis - sauciet kā pašiem labāk patīk, bet saprotiet, ka tur nebūs ne vienas konkrētas šķirnes raksturs, ne vienas konkrētas šķirnes izskats. Līdzīgāks vienai vai otrai šķirnei varbūt būs, varbūt ne, kas to lai paredz, kā tie gēni samaisīsies. Attiecīgi viņš varēs iepazīties un spēlēties ar savas sugas pārstāvjiem - suņiem, bet viņa šķirnes pārstāvju vienkārši nav. Vispār.
Un par to draudzeni un pēcnācējiem iesaku stipri vien padomāt no ļoti daudziem viedokļiem. Taisnība, ka arī bezšķirnes suņi vairojas un vairosies, tīšām, netīšām, "gadījās", "paspruka" utt. Un kaut kā patversmēs tomēr vairāk ir bezšķirnes, tas ir fakts. Un vienalga, cik šķirnīgu draudzeni jūs arī piemeklētu, kucēni nebūs šķirnes, jo viens no vecākiem nav šķirnes. Tur vairs neko neizmainīsiet. Bezšķirnes suņiem grūtāk atrast mīlošus saimniekus un kaut kā pat tie, kas dedzīgi piesakās uz kucēniem pirms pārošanas, pēkšņi atrod 100 un 1 attaisnojumu, kāpēc tieši šobrīd neparko nevar sunīti ņemt. Visi forumi, domu biedru grupas, sludinājumi pilni ar "meklējam mājas" vai "atdodam par pašizmaksu". Neticas, ka labas šķirnes kuces saimnieki apzināti pāros savu kuci ar suni, kam nav ne ciltsrakstu, ne izstāžu vērtējumu, nemaz nerunājot par kaut kādiem tituliem, jo ir pieejama vesela gūzma titulētu suņu, ej un izvēlies, kādu radniecības līniju gribi, kādus gēnus gribi redzēt pēcnācējos.
Sunim nav fizioloģiskas nepieciešamības veselības labad vairoties. Kucei tas var būt pat bīstami - visādi sarežģījumi, utt, suņu puikam vienkārši maitā raksturu. Vienreiz pamēģinājis, gribēs lekt virsū visam - gultas spilveniem, mantiņām, bērniem, cilvēku kājām. Vilku un savvaļas suņu baros vairojas tikai galvenais "alfa" pāris, pārējie bara locekļi apgādā šā pāra kucēnus, vajadzības gadījumā pat pārņemot vecāku lomu 100%. Tātad nevis zivju variants, kad iznērš miljoniem ikru un tad varbūt kāds izdzīvos, bet kvalitatīvāko pēcnācēju maksimāla izdzīvošana. Līdz ar to rangā zemākie suņi mierīgi var pieņemt variantu, ka viņiem nekad mūžā nebūs seksa. Cilvēku ģimenē suns jebkurā gadījumā būs rangā viszemākais bara loceklis.
Drīzāk ieteiktu apsvērt variantu - kastrēt suni. Nav obligāti, bet sunim būs maigāks raksturs, viņu nesatrauks kaimiņu kuču meklēšanās smaržas (kuces var meklēties pēc kārtas kaut visu gadu) un citi suņi viņu nemēģinās kost nost kā konkurentu, kas maza auguma sunim ar nešpetnu raksturu var būt bīstami.