Sympathy, kā veicas?
Manam puikam bērnībā bija tieši tāda pati problēma. Gāja kā putekļusūcējs pa zemi, pietam priecājies, ja tavējais ēd tikai meža zvēru atstātās dāvanas.. manam mežonim delikatese bija cilvēku dāvanas.. Tas gan nebija patīkami. Bet, lai nu kā, konsultējoties ar zinošiem cilvēkiem, mums ieteica nomainīt barību uz Advance, jo tajā esot kaut kādas papildus vielas, kas manam suncim organismā acīmredzot trūka, tāpēc viņš tā darīja. Tā arī izdarījām - nomainījām barību uz Advance. Un viss, putekļusūcēja sindroms momentā pazuda kā ar roku atņemts. Ar fekālijām gan cīnījāmies apmēram līdz gada vecumam, tur palīdzēja tikai rāšana. Kolīdz tika pieķerts, tā kārtīgi sarāju, sapurināju, uzreiz pie pavadas, stingri blakus un prom mājās, pastaiga beigusies.
Vēl cita lieta bija ēdamās lietas (veca maize, zivis, desa, siers utt), ja tās gadījās atrast, tad atkal bija cita mācīšana. Tur speciāli noliku mājās kaut ko ēdamu uz zemes un māciju, ka nedrīkst ņemt. Tāpat arī pati speciāli kaut ko nometu zemē, lai viņš redz, un arī mācīju, ka nedrīkst ķert, ja kas krīt. Tāpat arī ārā, pastaigās kaut ko noliku zemē, kamēr šis neredz, tad piesaucu un kopā gājām garām tam ēdienam, un mācīju, ka nedrīkst aiztikt. Mums te mājā dzīvo kaķu tantes, kas pa logu regulāri izmet zivis un citas lietas pagalma kaķiem. Tad nu gājām speciāli gar šīm zivīm, ļāvu pieiet klāt paostīt (ar pavadu), un kolīdz viņš grasījās kaut ko ņemt, tā bija stingrs rāviens atpakaļ un sarāju, ka nedrīkst. Un tā vairākas reizes. Pacietību un laiku jau tas prasīja, bet rezultāts tiešām ir.
Tagad puikam drīz būs 3 gadi, un pastaigās pilnīgi neko no zemes neceļ un neaiztiek. Reiz parciņā uz soliņa kāds bija maizi atstājis. Puika brīvi skraidīja, maizi nepamanīja. Es viņu piesaucu un parādīju, gribēju redzēt, ko darīs. Paostīja, bet ne, pats pagriezās un aizskrēja tālāk savās darīšanās, pat doma šim prātā nebija, ka varētu to maizi apēst. Vēl uz mani paskatījās apmēram tādu skatienu - tu ko, es taču neēdīšu nezināmas lietas
Ps. vēl viena lieta - toreiz mēģinājam neiet garajās pastaigās tukšā dūšā. Kādu stundu pirms pastaigas pabarojām, un tad gājām, lai suns vnk nav badā. Bet nedrīkst barot tieši pirms pastaigas, lai nesagriežās kuņģis. Vajag pauzi starp ēšanu un pastaigu.