by OrlandoSeaHorse » 05 Mar 2013, 10:59
Pievienojos tiem, kas saka, ka būtu labi tālāka telpa (nedzird koridora trokšņus un kaimiņi mazāk dzird suni, ja nu kas), vēlams ciet aizkari (visādas vārnas gar logu nekacina suni, garāmgājēji ar suņiem nav redzami), radio (iedomājies pats, tu snaud pilnīgā klusumā un pēkšņi ārā viens miskasti ar pudelēm BLARKŠŠ!!!! - protams, ka būsi augšā un lamāsies. Bet ja fonā ir viegla mūzika, tad tas pats troksnis ir mazākā kontrastā un tik ļoti neiztrūcina).
Viens, kas jāmāca - neriet (t.i. apklust) uz komandu. Kad suns rej, noķeram viņu (sākumā ar saiti vai istabā nemanāmi iemanevrējot kaktā) un maigi saņemam purnu rokā, muti ciet. Tik stingri, ka neizraujas, bet ne vairāk. Un klusu čukstus sakām "Kuššš'!" Ar šņācošu skaņu, ko vēlāk varēs izmantot lielākā attālumā. Ja suns rej un saimnieks viņu grib apklusināt, nekādā gadījumā nedrīkst pats sākt celt troksni, suns to neuztvers kā apsaukšanu, bet gan kā pamudinājumu: "tagad visi rejam kopā!" Pastaigas laikā, kad ieraugām citu suni, kurš sāk riet, komandu stāvēt klusu dodu čukstus, sak, tagad mēs slēpjamies, lavāmies un uzglūnam viņam... Ejot uz priekšu, klāt, nevis prom. Puikiem patīk, mazliet sazvērnieciski esot. Faktiski aizejam aiz noparkota auto, lai tas tur mūs neredz un arī beidz riet. Idejas pamatā - kā savvaļas suņu/vilku bara vadonis apklusina jaunos un dumjos, lai tie neizbaida medījumu.
Jebkurā gadījumā riešana ir sava bara palīgā saukšana, nevis lielas drosmes rādītājs. Tāpēc jau vairāk vankšķ mazie sunīši, kam jābaidās, ka virsū neuzkāpj, nevis lielie pašpārliecinātie "Ok, saimniek, es tūlīt pats te visu nokārtošu".
Istabā kā te jau teica par būri vai kasti. Ieslēdzam suni uz sekundi, izlaižam pirms viņš sācis riet. Var iedot gardumu, ar pilnu muti neries, varēs pavilkt laiku garāku. Atkal - pirms sāk riet, laižam ārā. Ar katru reizi mazliet ilgāk. Bet tā, lai sunim nostiprinās pārliecība, ka saimnieks parādās un izlaiž, kad ir klusums, nevis ka ar riešanu un durvju skrāpēšanu var kādu sasaukt. Ja rej, neatverot durvis var uzsaukt, lai izbeidz. Kad zin komandu kušš! Kad atstāju savus uz darba dienu, vienmēr ar gardumu, lai palikšana saistās ar ko patīkamu. Kaimiņi apliecina, ka esot miers un klusums. Kad es atnāku mājās, viņi dzird gan, ka durvis veras, bet klusi gaida, kad laidīs priecāties. Kādreiz gadās, ka neesmu viena, tad suņiem jāpagaida ilgāk, kamēr ciemiņš arī ienāk, mēteli novelk. Gaida pieklājīgi, cik vajag, pat nepateiksi, ka mājās 3 aktīvi suņi.
Īsti vairs neatceros, tieši cik stundas dienā pieaudzis suns guļ, bet droši, ka dienas lielāko daļu viņš var novārtīties pa gultu un nezaudēt ne sportisko formu, ne labu noskaņojumu, ja ir normālas pastaigas un kontakts ar cilvēkiem, kad tie ir mājās.
Un pēdējais, ko lasīju: Strādāt pie vispārējās paklausības, nostiprināt savu vadoņa pozīciju, lai sunim nav jāuzņemas grūtā vadoņa loma. Bars bez vadoņa lemts bojāejai, tāpēc ja jūs neesat vadonis, suns uzņemsies par tādu būt. Bet visiem būs vieglāk, ja valdīs pareizā kārtība. Un kad saimnieks iet prom, izrādās, suņu barā ir normāli, ja kucēni un jaunuļi paliek un gaida vadoni (saimnieku) mājās/alā, bet ir absolūti stresaini, ja vadonis (suns) paliek un kucēni (saimnieki) aiziet medībās.