kucēns "dominant dog"?

[ajitnis]

Slims tas vets! Es tojus neģērbju

Arī ziemā, aukstā vējā un kucēna vecumā??? Hmm. Ok, tas mani priecē, mazāk klapatas būs.

[murkata]

interesanta diskusija...
2 mēnešu vecumā kucēnam ir vajadzīga mīlestība, siltums, atbalsts. viņš ir tikko atrauts no mammas. visa viņa pasaule ir sabrukusi un, izrādās, viņš nonācis kaut kādā murgā, kur viņu, būtībā, zīdaini jau DRESĒ...
sāciet ar maigu pamācīšanu un nesliknojiet pēc ēšanas, gulēšanas, spēlēšanās KATRU REIZI izskriet ārā, lai čurāšana notiek zālē, nevis segā un uz jūsu dekoratīvajiem spilvēniem!!!, paslavējiet par nokārtošanos katru reizi!
lai nav tā, ka jūsu vainas dēļ, suns gada vecumā mīž no šausmām pa stūriem un jūs sakat, ka suns ir debīls un to vajag iemidzināt.

[Zuzanna]

2 mēnešu vecumā kucēnam ir vajadzīga mīlestība, siltums, atbalsts. viņš ir tikko atrauts no mammas. visa viņa pasaule ir sabrukusi un, izrādās, viņš nonācis kaut kādā murgā, kur viņu, būtībā, zīdaini jau DRESĒ...

Atzīšos... diskusiju nelasīju rūpīgi, bet, pārskrienot pāri, neredzēju it nekur norādi uz to ka kucēns tiktu DRESĒTS!
Man uzskats ir tāds, ka labāk kucēnam ienākot jaunajās mājās, viņam uzreiz paskaidrot noteikumus un ierasto lietu kārtību. Nu ja nedrīkst kāpt uz dīvāna, tad nedrīkst! Labāk to uzreiz nepieļaut, nevis no sākuma atļaut un pēc tam ilgi cīnīties lai tiktu no nevēlamā ieraduma vaļā!

[murkata]

saimnieks/ce nenodārā un nenosauc to tieši par "dresēšanu", lai gan iespundēt 2 mēnešus vecu bērnu būrī, nozīmē tieši sodīšanu, pie kam, sunim ne visai saprotamu.

būris nav soda mērs. nevajag cilvēciskot un pielīdzināt būri mūsu cietumam. būrītis, apklāts, ar mīkstu vietiņu, našķīti, mantiņu var kļūt par suņa slepeno, drošo aliņu, kas viņam no dabas prasās ļoti ļoti. un saimnieks šo tieksmi var izmantot gan ceļojumos, gan izstādēs un citur. bet, ja jau no bērnības ar dusmām spundēt kucēnu būrī, kāds būs rezultāts???

[Zuzanna]

iespundēt 2 mēnešus vecu bērnu būrī, nozīmē tieši sodīšanu, pie kam, sunim ne visai saprotamu.

kāpēc? varbūt kucēns tajā būrī jutās ļoti labi? Saimniece raksta vienīgi to, ka kucēns 2 stundas pavadījis būrī un arī pēc tam tur labprāt uzturas un uztver to kā savu drošības vietiņu.

[ajitnis]

interesanta diskusija...
2 mēnešu vecumā kucēnam ir vajadzīga mīlestība, siltums, atbalsts. viņš ir tikko atrauts no mammas. visa viņa pasaule ir sabrukusi un, izrādās, viņš nonācis kaut kādā murgā, kur viņu, būtībā, zīdaini jau DRESĒ...
sāciet ar maigu pamācīšanu un nesliknojiet pēc ēšanas, gulēšanas, spēlēšanās KATRU REIZI izskriet ārā, lai čurāšana notiek zālē, nevis segā un uz jūsu dekoratīvajiem spilvēniem!!!, paslavējiet par nokārtošanos katru reizi!
lai nav tā, ka jūsu vainas dēļ, suns gada vecumā mīž no šausmām pa stūriem un jūs sakat, ka suns ir debīls un to vajag iemidzināt.

Es jau skrietu ārā, ja būtu zāliens deguna galā. Līdz zālienam pilsētā ir jādodas vismaz 7minūtes, un diez vai kucēns saturēsies tik ilgi, vēl jo vairāk, ielas skaņas viņu pagaidām ļoti satrauc un satraukumā viņa trīc, nevis nokārtojas.

atkārtoju vēlreiz, ka viņa netiek ne sarāta, ne es uz viņu kliedzu, ne situ, es viņu ieliku būrī, kur viņa pati iet un zina, ka tā ir viņas vieta. Piemēram, kad tīru māju un viņa slēpjas no putekļu sūcēja, viņa guļ savā būrī un tikai skatās uz manām darbībām, jo zina, ka neviens viņu būrī neaiztiks un netraucēs.

[ajitnis]

saimnieks/ce nenodārā un nenosauc to tieši par "dresēšanu", lai gan iespundēt 2 mēnešus vecu bērnu būrī, nozīmē tieši sodīšanu, pie kam, sunim ne visai saprotamu.

būris nav soda mērs. nevajag cilvēciskot un pielīdzināt būri mūsu cietumam. būrītis, apklāts, ar mīkstu vietiņu, našķīti, mantiņu var kļūt par suņa slepeno, drošo aliņu, kas viņam no dabas prasās ļoti ļoti. un saimnieks šo tieksmi var izmantot gan ceļojumos, gan izstādēs un citur. bet, ja jau no bērnības ar dusmām spundēt kucēnu būrī, kāds būs rezultāts???

jā, es pilnīgi saprotu, kā Jūs redzat mani- sarkanu, niknu, ar varu iespundējot mazo dvēslīti būrī, kurš negribot šo ārkārtīgi bargo sodu atspiežas ar mazajām ķepiņām pret būra malām un pretojas manam spiedienam!...

ārprāts, ārprāts, es ļaunā ragana!

DĀRGAIS CILVĒK, VAJAG NOŠĶIRT SPUNDĒŠANU NO KUCĒNA PĀRVIETOŠANAS. Viņa nepretojās un nekad nav pretojusies man.

Piemēram, vannas istabā man pie kājām guļ un gaida, kamēr zobus iztīrīšu, nav nekāda naida ne no viņas puses, ne manas arī tad, kad es pasaku, ka nedrīkst nākt iekšā un parādu, ka jāiet vietā, viņa paņem savu pīkstošo pīli un aši ieiet būrītī.
Ja ejot kaut kur es apstājos, viņa apsēžas un skatās man acīs, gaidot, ko es darīšu un vai neteikšu, lai neseko man līdz.
manuprāt, suns man uzticas joprojām, arī pēc tās nežēlīgās "spundēšanas"

[magnola]

Visā visumā izklausās, ka viss ir ok jums, tikai pacietība un ar laiku suns sapratīs,ko no viņa grib. Apčurāties var arī no priekiem, bailēm utt. Bet par to dominēšanu, nu neizklausās,ka viņa šādi dominētu. Un pie sejas lien, ne jau dominēt, bet grib būt tuvāk savam saimniekam, grib mīlestību. Jā, ir robežas, kuras uzreiz ir jāierāda, tik arī jāsaprot, ka maziņš vēl tak! Manējā vēl 8 mēn. kad aizspēlējās, tad peļķi uztaisīt varēja. Ja nevar ārā paspēt, tad vismaz uz kādu konkrētu vietu mājās, uz pamperīša var nest, pamazām jau sapratīs. Ja nemaldos, tad mazajām šķirnēm vispār ilgāk "pielec" kur tās lietiņas darāmas.
Par to salšanu, nu man ir staffs, kuram ziemā lielajos mīnusos arī salst, īsa pastaiga ir ok, bet ja ejam garo- tad velkam tomēr mētelīti, jo suns reāli salst- viņam tak vēders gandrīz pliks ir.

[ajitnis]

Runājot par suņa būšanu dīvānos, esmu dzirdējusi metodi, ka suns, ja ielec dīvānā bez saimnieka uzaicinājuma, viņu vajag tā ar visiem 5 pirkstiem bakstīt (nevis ar spēku, bet drīzāk tā, lai suns tiktu kaitināts, radīts diskomforts) tik ilgi, kamēr viņš pats izkāpj ārā un tā vienmēr, ja viņš pēc savas iniciatīvas lec dīvānos. Savukārt tad, kad saimnieks uzaicina, tad suni neviens nebaksta un viņam tad ir tā kārotā zvilnēšana mīkstā mēbelē blakus saimniekam.

Ir kādas citas metodes? Man gribētos, ka suns zina, ka vajadzīga mana atļauja, lai darītu tādas lietas. Protams, nav zināms, vai vienatnē viņš lec vai nelec, gan jau, ka lec..

es te vienkārši prātoju.. jo neba es visu mūžu blakus izstāvēšu.

[ajitnis]

Visā visumā izklausās, ka viss ir ok jums, tikai pacietība un ar laiku suns sapratīs,ko no viņa grib. Apčurāties var arī no priekiem, bailēm utt. Bet par to dominēšanu, nu neizklausās,ka viņa šādi dominētu. Un pie sejas lien, ne jau dominēt, bet grib būt tuvāk savam saimniekam, grib mīlestību. Jā, ir robežas, kuras uzreiz ir jāierāda, tik arī jāsaprot, ka maziņš vēl tak! Manējā vēl 8 mēn. kad aizspēlējās, tad peļķi uztaisīt varēja. Ja nevar ārā paspēt, tad vismaz uz kādu konkrētu vietu mājās, uz pamperīša var nest, pamazām jau sapratīs. Ja nemaldos, tad mazajām šķirnēm vispār ilgāk "pielec" kur tās lietiņas darāmas.
Par to salšanu, nu man ir staffs, kuram ziemā lielajos mīnusos arī salst, īsa pastaiga ir ok, bet ja ejam garo- tad velkam tomēr mētelīti, jo suns reāli salst- viņam tak vēders gandrīz pliks ir.

Ok, es ceru, ka viņai arī neienāks prātā man diktēt noteiktumus

par salšanu, vai es varu pieņemt, ka ja man salst, piemēram seja, tad sunim arī tāpat salst? vai var pēc suņa ķermeņa valodas noteikt? trīcēšana diez vai skaitās, jo viņa trīc pāris minūtes, kad dzird svešas skaņas, kad sajūt svešus cilvēkus, zvērus un arī svešā vietā.. tāpēc trīcēšana īsti nevar būt rādītājs.

[seila]

Mums ar to gultā nedrīkstēšanu bija tā, ka kuce paņemta 5 gadu vecumā, attiecīgi nav audzināta no mazotnes un radināta, ka gultā nedrīkst lēkt un viņai tika tas aizliegts, gultā nedrīkstēja ne dieā, ne naktī. Sākumā ja ieleca - vienkārši tika stingri pateikts - ka jāiet vietā, nevis jāguļ gultā - suns arī noleca, paklausīja. Kad mūsu nebija mājās, protams, visi likmi suņaprāt tika atcelti un tik lēca augšā dzīvoties, tad ieeja istabā prombūtnes laikā bija slēgta, attiecīgi problēma risināta.
Bet ar takšiem savādāk - tie gultā drīkst dzīvoties, jau no mazotnes viņi to zina. Neuzskata par kādu ekstru, taču ja kaut kādā brīdī suns gultā traucē, tik stingri pateikts, ka tagad ir fū un neviens arī nelec, gaida aicinājumu.
Ja negrib lai suns pa gultu dzīojās, protams šajā vecumā, manuprāt, to vajaga izslēgt vispār, lai nav ka tagad drīkst, rīt nedrīkst - viņa nesapratīs kāpēc tas notiek. Tāpēc labāk izslēgt dīvānu vispār. Bet pieaugot, varbūt es kļūdos, bet suns tomēr apzinās, ka ja pa dienu drīkst, tad tas ir tikai pēc saimnieka aicinājuma, bet atstājot suni mājās - cerēt, ka nelēks gultā... es neuzticētos. Kā nodzīt lejā - es vienkārši ierādītu komandu ''vietā'' un suns pats aizies.
Nu un par ģērbšanu - nav tā vajadzīga, kur nu iekštelpās.
Atbalstu tikai ģērbšanu ziemā, kad sunim jāuzturās ārā ilgu laiku un tiešām salst, jo saldēt suni arī nav prātīgi, bet ja apģērbs ir ūdensnecauraidīgs silts, tad ziemā - ja suns nepanes aukstumu, nav rūdīts un ir slims vai vecs, tad gan apģērbs ir vajadzīgs. Jūdu gadījumā neredzu tam vajadzību, tikai suns nemācēs kontrolēt savu ķermeņa temperatūru.

[OrlandoSeaHorse]

Viņa nepretojās un nekad nav pretojusies man.

Un kāpēc šādā situācijā vispār ienāk prātā pacelt jautājumu par 2 mēnešu veca kucēna dominēšanu? Kucēni apčurājas aiz padevības, nevis lai dominētu. Nardicum aprakstītā dominēšanas aina būtiski atšķiras no šeit aprakstītās situācijas.
Cilvēks rada problēmas, kur to nav. Kaut vai fakts, ka līdz zālītei jāiet 7 minūtes. Un kas ļauns notiks, ja 2 mēnešus vecs pubdurpinčera kucēns, visdrīzāk zem kilo svarā, pačurās uz trotuāra? Pilsētā plūdi?
Un ja tas, ka mazs sunītis pieskaras sejai ir tik šausmīgi, varbūt labāk visiem, ja to suni laikus atdod prom, kamēr vēl tikai 2 mēnešus vecs, vēl spēs bez psihotraumas pieķerties jaunajam saimniekam.

[magnola]

Viņa nepretojās un nekad nav pretojusies man.

Un kāpēc šādā situācijā vispār ienāk prātā pacelt jautājumu par 2 mēnešu veca kucēna dominēšanu? Kucēni apčurājas aiz padevības, nevis lai dominētu. Nardicum aprakstītā dominēšanas aina būtiski atšķiras no šeit aprakstītās situācijas.
Cilvēks rada problēmas, kur to nav. Kaut vai fakts, ka līdz zālītei jāiet 7 minūtes. Un kas ļauns notiks, ja 2 mēnešus vecs toja kucēns, visdrīzāk ap pus kilo svarā, pačurās uz trotuāra? Pilsētā plūdi?
Un ja tas, ka mazs sunītis pieskaras sejai ir tik šausmīgi, varbūt labāk visiem, ja to suni laikus atdod prom, kamēr vēl tikai 2 mēnešus vecs, vēl spēs bez psihotraumas pieķerties jaunajam saimniekam.

[seila]

Un kāpēc šādā situācijā vispār ienāk prātā pacelt jautājumu par 2 mēnešu veca kucēna dominēšanu?

Varbūt cilvēkam šis ir pirmais suns, ir dzirdēts, kobeļi, arī kuces čurā iezīmējot, visu izdomājot - secinājums radās, ka kucēns dominē. Bet tieši tāpēc cilvēks jautā šeit padomus kā tikt galā, ko darīt.

[OrlandoSeaHorse]

Un kāpēc šādā situācijā vispār ienāk prātā pacelt jautājumu par 2 mēnešu veca kucēna dominēšanu?

Varbūt cilvēkam šis ir pirmais suns, ir dzirdēts, kobeļi, arī kuces čurā iezīmējot, visu izdomājot - secinājums radās, ka kucēns dominē. Bet tieši tāpēc cilvēks jautā šeit padomus kā tikt galā, ko darīt.

Bet ja nepretojas?

[seila]

Un kāpēc šādā situācijā vispār ienāk prātā pacelt jautājumu par 2 mēnešu veca kucēna dominēšanu?

Varbūt cilvēkam šis ir pirmais suns, ir dzirdēts, kobeļi, arī kuces čurā iezīmējot, visu izdomājot - secinājums radās, ka kucēns dominē. Bet tieši tāpēc cilvēks jautā šeit padomus kā tikt galā, ko darīt.

Bet ja nepretojas?

Mazums īsti nav zināma dominanta kucēna uzvedība. Un par to uzvedību vispār var pameklēt rakstiņus internetā un arī video jūtūbā, lai saprastu ko darīt, kā audzināt, bet kad pienāks laiks - uz suņu skoliņu kopā mācīties gudrības.

[madja]

šis ieraksts man ļoti atgādina manu pirmo ierakstu šeit pirms 3 gadiem,kad paskraidījusi te pa sadaļām arī biju ļoti nobijusies no dominējoša suņa un neklausīšanām un tamlīdzīgām briesmām. viewtopic.php?f=6&t=638#p26469

par čurāšanām man nav viedokļa, bet par tiem dīvāniem - mums pilnīgi pietika ar to,ka mierīgā tonī teica "nedrīkst". Palasieties forumu, dažādas tēmas pie audzināšanas un citur, pamazām noformulējas pašam sava saprašana un viedoklis, man toreiz ļoti noderēja,ka pateica - nedrīkst jālieto pamatoti un saprotami, konsekventi un uz lietām,kur tas tiešām svarīgi un mums tas tiešām tā strādāja.
ar dīvāniem ieviesu tādu kārtību - ir tā,ka viesistabā ir 2 dīvāni, no kuriem viens ir sunim atļautais - ikdienā stāv pārklāts ar pārvalku, lai ,ja atnāk ciemiņi, var ātri "noslēpt" spalvu mākoņus. otrā dīvānā kāpt nedrīkst. un suns ļoti viegli iegaumēja šo shēmu.
man šķiet,ka ar mazu un īsspalvainu suni vispār ir daudz vieglāk - mazāk "cūcības" var sataisīt - nav tādu spalvu.

protams, taisnība tiem,kas saka - ļaujot kādas lietas darīt,jāapdomā,vai tāda uzvedība patiks arī no pieauguša suņa puses. es gultā nelaidu mēnešus 3, tad tomēr pārdomāju. šobrīd ir tā,ka gultā ņemu,kad gribas kautko siltu un pūkainu blakus - suns zin,ka drīkst iekāpt tikai pēc uzaicinājuma, lai nekristu kārdināšanā,kad mājās neviena nav, guļamistabas durvis ir ciet.

[ash]

mums gan suns nekad nav atklāti izrādījis vēlmi dominēt, varbūt klusībā pie sevis par to padomā, bet viņam nav tas dominantais raksturs. bet ar to kāpšanu gultās, dīvānos mēs te cītīgi darbojamies.
gultās nekāpj. to nedrīkst un nekad pat nav mēģinājis.
dīvānā nekad neesam ļāvuši kāpt, bet ir aizdomas, ka pirmajos mēnešos, kāmēr bija maziņš un kopā ar mazo bērnu un omīti dzīvojās, tad omīte būs grēkojusi dīvāna jautājumā. pusaudža vecumā mēdza pa kluso kāpt dīvānā, kad bija viens mājās. daudz strādājām un tikām vaļā no šī niķa. (ar kaunināšanu pēc izdarītā grēka, kurā tika arī pieķerts). tagad suns gudrāks - neizdodas notvert nozieguma vietā. un šad tad viņam uznāk dumpīgs prāts - tad pa kluso kāpj dīvānā. pagaidām tik katru rītu aizejot parādu uz dīvānu un atgādinu ka nedrīkst. reizēm klausa, reizēm grēko.

mans ieteikums - vai nu atļaut un neiespringt (suns tak maziņš un ar īsu spalvu) vai nu aizliegt un nekad nekad vairs neļaut dīvānā iekāpt.

[brex]

nu, redzu te lielas prerunas, suns jau 6 dienu laika tik labi visu paguvis, ka prieks! zin ij vietu, ij kur var un nevar curat! palieku pie viedokal, ka tas ir mazs berns (nu, par laimi neesmu satapusi tos 2 menesu vecos alfas, kas rec virsu matei), kas jamaca, un nevajag bojat attiecibas ar suni, nevajag stradat uz bailu pamata.

un saimniece nemaz neizrada savas dusmas, tik dusmas aizsledz buri! suni lieliski mak lasit cilveku emocijas! labak ka cilveki

par gulesanu gulta - vienkarsi sunim atlauj gulet gulta pec komandas! izdoma komandu un maca! Piem. - ieksa - hop, vajag kapt ara - zeme! un suns to lieliski sapratis, ja vien busiet konsekventi. ja saimnieks nav majas, tad sunim janovac iespeja gulet gulta bez atlaujas - ieliekot kada neliela telpa vai aizkramejot gultu

domaju, ka neviens neredz saimniece kadu raganu, ka labpatikas uzskatit, katram te ir pieredze ar dazadiem suniem, katram sava pieeja un viedoklis un tikai saimniecei bus lemt, ka rikoties ar savu suni un kada bus to sadariba nakotne!

[murkata]

manuprāt, suns man uzticas joprojām, arī pēc tās nežēlīgās "spundēšanas"

ok. tad jau viss ir labi vienkārši, bieži vien cilvēki meklē vainu sunī, noveļ visu uz dzīvnieku, bet paši dara tik maz...


tomēr vajadzētu padomāt, kur čurināt kucēnu, jo tieši šajā vecumā jūs varat visvieglāk, burtiski mehāniskajā atmiņā ielikt vēlmi prasīties ārā, lai nokārotots.
saprotu, ka pilsētā tas nav īpaši viegli, bet kaut kāda zālītes taču ir pie mājas?

par dominēšanu varētu domāt drusku vēlāk. galvenais suņu audzinšānā, kā man šķiet, ir kosekvence, pie kam, no visiem ģimenes locekļiem un konkrētu komandu iemācīšana un ievērošana no suņa puses jau būs kā pamats pareizai hierarhijai.
man mājās ir diversants. un kas to būtu domājis? mans vīrs! cik skeptisks viņš bija par otru suni, tik ļoti viņš mīl to kuci no pirmās dienas. un no gultas ārā es to meiču nevaru dabūt nemaz jau arī negribās!
nav pārāk daudz suņu, ir pārāk mazas gultas

bija mūsu mājā arī periods, kad tika čurāts uz segām. pie kam uz manām. protams, tā ir savas vietas atkarošana un dominēšana, bet to jau var novērst ļoti vienkārši. mēs vienkārši pieturējāmies tieši pie domas, ka suņiem tike ļauts iekāpt gultās, bet kad es nāku gulēt vēlāk par otru pusīti) tad abi pelēkie ārā no gultas un vietā! un viss. ar laiku tā arī iestrādājās.

pagaidām jums tikai jāmāca, dominēšanu apkarosiet vēlāk. pirmais pārejas vecums, kad tas kļūst aktuālā, iestājas ap pusgadu. atkarībā no šķirnes, proti lieluma, un vecuma. pēc tam ap pusotru gadu būs jau nopietnāki mēģinājumi pakāpties augstāk, tuvāk barveža statusam. nezinu, vai jums ir bērni, bet suns mēģinās kļūt svarīgāks par tiem...

tās ir tikai manas domas un novērojumi ja kādam ir cita pieredze, dalieties

p.s. kucēni ļoti bieži apčurājas aiz padevības, izrādōt savu mīlestību un pakļaušanos, aiz prieka. tad nav jārāj. es lamājos tikai par [peļķēm ne uz grīdas. t
gan jau arī jūsu meitene iemācīsies un visu sapratīs!