Kucēns sargā ēdienu no bērna

[zaniitee9]

Mums ir 4 mēn veca takšu kucīte. Visādi citādi ļoti jauka un dzīvespriecīga. Dauzas kopā ar mūsu meitu ( 5 gadi) un spēlējas- ne kož, ne rūc, nav nekādu agresijas pazīmju. Ja sāk grauzt meitas mantas, meita bez problēmām var atņemt un aizsūtīt suneni vietā.
Bet ar ēšanu ir sākusies problēma. Ir jau pāris reizes uzrūkusi pie traukiem. Pirmo reizi biju šokā, tik maza un jau rūc uz bērna!! Kārtīgi sarāju, aizdzinu vietā un bija miers kādas dienas. Tad sekoja tāds klusāks rūciens. Atkal rājiens.
Šodien sunene dabūja sev gruažamu cūkas kāju un tad nu sargā kā traka- meita garām nevar paiet, ka jau rej. Manā klātbūtnē mēģināja suni samīļot, atkal sāka rūkt. Es, protams, noņēmu no kaula un iedzinu suni iekšā. Sēdēja un skatījās uz savu kaulu pa logu. Meita biki paspēlējās ar kaulu un tad atkal laidu suni atpakaļ. Atkal rūkšana un sargāšana.
Nesaprotu, kā lai ar to cīnos! Kā pareizi mācīt, kādas darbības veikt tajā brīdī, kad ir agresīva? Ņemt arī traukus nost, likt tiešām bērnam ēst no tiem traukiem suņa klātbūnē?
Nav nekādas pieredzes ar šādu lietu, iperiekšējām sunim varēja no mutes ņēmt meita ēdienu ārā. Taksene gan ne uz mani, ne vīru ne reizes vēl nav rūkusi, tikai uz meitu. Bet gribas zināt kā konkrēti būtu jārīkojas, lai neapstulbstu
Šo agresiju gribu izskaust, jo sunene visas tās reizes rūca, kad meita gāja garām, viņā pat negāja pier tiem traukiem un viņas kaulu arī neaiztika.
Lūdzu palīdziet ar padomiem, kamēr sunenīte vēl maza, lai varu paspēt izaudzināt, ceru ka izdosies, jo savadāk viņā tik mīļa, bet ar ēdienu zobos pārvēršas par mežonēnu...

[ceturtdiena6]

Domāju, ka kucēns bērnu uzskata par viszemāko barā, tāpēc arī nelaiž pie savas barības. Varbūt to var izlabot, ja suns redzēs, ka bērns arī ir autoritāte, nu lai mazā iesaistās barošanā, lai ar jūsu palīdzību arī audzina kucēnu, liek izpildīt komandas un spēlējās, pati vairāk iesaistās, tas au nāks par labu abiem, gan kucēnam, gan bērnam. Bērns iemācīsies rūpēties un kā rīkoties, kā pareizi spēlēties ar kucēnu u.t.t. Zinās kā rīkoties kaut kādos momentos, piemēram, jums jāiemāca, ka bērns nedrīkst baidīties no suņa, to jau suns uzreiz sajutīs un tikai jutīsies varenāks. Kopā viss jādara vecāku uzraudzībā, bet abus vienus gan nekad neatstājiet, ja jūsu klātbūtnē rūc un draud, tad vienus atstāt kategoriski nē, pat ja kucēns ir mazs un jauks, liekās, ka nekādas briesmas reāli nenes, tomēr tas ir un paliek suns, kuram ir instinkti. Un arī zobi.

[Creme de la Creme]

Lai cik draudzīgs nebūtu suns, nedrīkst bērnam ļaut līst klāt suņa ēdienam! Suns vienkārši sargā savu bļodu jo uzskata bērnu par ''konkurentu''. Sodot suni jūs neko nepanāksiet! Sevišķi ja sunim ņemat nost ēdienu. Tādā veidā iedzīvosieties vēl lielākās problēmās. Man vecākā sunene arī mēdza sargāt ēdienu no bērna (bišķi rūca, un mēģināja pēc iespējas ātrāk visu norīt). Es bērnam neļāvu līst pie bļodām kamēr suņi nav paēduši (sēdēju visu laiku blakus, bet bērnam ļāvu stāvēt blakus un skatīties). Bērns sākumā tikai novāca tukšās bļodas. Nu jau esam gana lieli (teju 3 gadi) un es ļauju bērnam nolikt suņiem bļodas ar ēdienu. Viņš zin katram sunim vārdiņu. Suņi sēž un pacietīgi gaida kad tiem noliks ēdienu. Bērns tagad vairs nelien bļodās, gaida kamēr suns būs izēdis (ja kāds neizēd, tad, ar bļodu, skraida pakaļ sunim, cenšoties to pierunāt izēst visu ), tikai tad paņam bļodiņu. visi suņi mierīgi ēd. Vecākā arī vairs nerūc un nerij. Turklāt mazais bieži vien (kamēr mamma neredz) Sisītei iedod papildporciju Sisīte taču esot tik mīļa...
Iesaku ieklausīties ceturtdiena6 rakstītajā.

[zaniitee9]

Pie traukiem meita nemaz neiet, kad Grizija ēd, arī neaiztiek. Bet virtuve mums maza un sanāk paiet garām sunim, kad tas ēd. Tad arī rūc.
Ikdienas dzīvē ar suni meita tiek iesaistīta- liek izpildīt komandas un attālo ar gardumiem. Arī pastaigas laikā ved pie pavadas. Kad grauž meitas mantas, viņa noņem savu rotasllietu un Greisija nemaz neprotestē. Tikai ar ēdienu.
Ja suņa sarāšana bnav pareiza, tad ka ir pareizi rīkoties situācija, kad suns rūc uz bērnu?

[ceturtdiena6]

Nezinu kā ar tik mazu kucēnu. Bet zinu, ka parasti cilvēkiem jāēd pirmajiem, lai parādītu, ka suns ir barā viszemākais. Ja tiek pie barības pēdējais, attiecīgi no sākuma paēd ģimenes locekļi un tikai tad kucēns. Ja izrāda agresiju - var pacelt gaisā sapurināt aiz čupra (skausta), bet nezinu kā takšiem ar to, viņiem mugura vāja, varbūt nedrīkst celt gaisā... bet tad var otrādi piespiest pie zemes, maigi protams, jo kucēns un palaist vaļā tikai kad nepretosies, tā arī var ierādīt vietu. Bet kā jau rakstu, nezinu vai to var pielietot tik mazam kucēnam.

[Creme de la Creme]

Vai kucēns tā uzvedās jau kopš ienākšanas Jūsu ģimenē?

[ash]

man liekas ka drīzāk jāmēģina tieši pretēji - nevis aizliegt bērnam tuvoties sunim, kad tas ēd, bet drīzāk sunim radīt pozitīvas asociācijas bērns=ēdiens=labi. visu sunim paredzēto ēdiena daudzumu dienas laikā lai dod tikai un vienīgi bērns. pēc manas saprašanas - suns ēd un rūc uz bērnu, saimnieks bērnam aizrāda, lai iet nost, suns redz ka viņa rīcība tiek akceptēta un ka "barvedis" pats arī bērnu dzen prom, rodas maldīgs priekšstats ka rīcība ir pareiza.

mēs darījām tā: bērnam bija ļauts spēlēties pie suņa trauka un ņemt rokās suņa barību, barot kucēnu.
kad kucēnu ņēmām puikam bija 1.5 gadi. tagad abiem saprašanas vairāk un nav problēmu.
bez uzraudzības - kategoriski ne, bet zinu, ka mēdz būt arī situācijas, kad suns tiek pie ēdiena arī saimniekam nemanot, tāpēc labāk, ja no bērna tas nesargās arī aiz dīvāna atrasto barankas gabaliņu.

[Creme de la Creme]

Protams ka dzīt prom nevajag. Ne bērnu, ne suni. Ir jāatrod ''zelta vidusceļš''. Bērnam var uzticēt suņa barošanu, tikai jānoliek precīzs barības daudzums. Savādāk būs kā ar manējo - ja nevaktēsi, izbaros suņiem puspaku.
Kucēnam ēdiens ir pieejams visu laiku? Vai arī tas visu porciju uzreiz izēd?

[Girts]

Bērna nelaišana pie suņa ēšanas laikā ir problēmas "iemidzināšana" uz laiku nevis tās atrisināšana. Man bija līdzīgi ar manu VAS sākumā, ja dabūja no manis svaigu gaļu. Ar to es ātri tiku galā. Pēc tam nāca nekaunīgu mājas kaķu kārta, kuri nezināja, ka suns nav kaķis un otru pie bļodas klāt nelaidīs
Arī ar to es tiku galā un manējam nav problēmu, ka kaķis pusmetru no viņa skatās kā ribiņas viņam mutē kūst
Manuprāt nav jānodala, ka šis ir suņa un tas ir suņa. Ģimenē viss ir cilvēku un sunim ir jāsaprot, ka cilvēks dod un cilvēks var paņemt atpakaļ. Kā man audzētājs un izstāžu tiesnesis teica - suņa mute ir tava mute. Ar attieksmi, ka pie suņa ēšanas laikā nav jālien klāt var nokļūt tādā situācijā kā manai kolēģei, ka noliek sunim bļodu ar ēdienu un tad pa griestiem jālien prom, lai nedabūtu pa biksēm no viņa.
Cik suņu un saimnieku, tik viedokļu

[Creme de la Creme]

Bet neviens jau nesaka ka pie suņa vispār nav jāiet klāt kamēr tas ēd! Problēma ir jārisina, bet tas jādara lēnām, pacietīgi. Turklāt katra situācija ir stipri individuāla. Bet tēmas autors ir kaut kur ''nozudis'', pat uz jautājumiem neatbild. Ir ļoti grūti dod kaut elementārus padomus, ja nezin visu situāciju sīkumos. Iespējams ka kucēns jau iegādāts ar šādu ''problēmu''.

[ceturtdiena6]

Kaut kādas barības mājaslapā lasīju, laikam šeit http://www.purina.lv/Home/All+About+Dog ... +Puppy.htm ka nevajaga suni aiztikt kad tas ēd, taču neuzskatu par normālu speciāli izvairīties vai neiet garām. Nerunāju tagad par situācijām, kad suns ir agresīvs vai kad kucēns ir radināšanas periodā, ņemsim jebkuru pieaugušu suni, kurš normāli reaģē kad ēd, nevienam nerūc virsū un neliekās traucēts - vai tad būtu speciāli jāatstāj suns viens virtuvē ar savu pilno bļodu? Ja es apkārt krāmējos ar traukiem, gatavoju sev ēst - vai tad pareizi ir izvairīties tad no iešanas garām sunim vai atstāt telpu? Man liekās ka ne. Labi, citreiz izņemu to kārumu no mutes vai pataustu barību, lai redz, ka kā iedevu, tā varu atņemt, jo tā barība pirmkārt ir mana, taču ikdienā netraucēju sunim ēst, neglaudu un nesaucu tikmēr, bet arī speciāli neizvairos no viņa.

[Creme de la Creme]

Es suņus vaktēju tik daudz, lai viņi nelīstu viens otra bļodā. Savādāk gadās tā, ka dažs ir izēdis 2 porcijas, bet cits sēž neēdis un taisa bēdīgu seju...Samērā bieži kāds vispār atsakās no ēdiena. Kucēniem barība ir pieejama visu laiku.
Es bieži glaudu suņus kamēr tie ēd. Paslavēju (sevišķi kucēnus). Neko no mutes (bez īpašas vajadzības) ārā neņemu.

[zaniitee9]

Atvainojos, ka neatbildēju, nebiju šīs diena pie datora.
Nē, suns ta neuzvedas, kad tika atvests mājās. Pie mums jau ir no 1,5 mēn vecuma. Rūkšana sākās pirms ~mēneša. Un, kad kārtīgi padomāju un pavēroju, tad sapratu, ka vainīgs ir kāķis. Greisija uz kaķa diezgan greizsirdīga, ja paijāju kaķi vai paņemu klēpī, arī viņa tūliņ jāņem. Un tad kaķis sāka iet pie Greisijas traukiem, jo bija mums viens pārtikas veids, kurš garšoja arī kaķim. Tad sāka uz kaķa rūkt. Un pēc tam arī uz bērnu.
Tagad gan rūkšana nav bijusi. Pēdējo reizi rūca, kad tika pie jēlas cūkas kājas grauzt, to tad nu sargaja kā traka, bet tikai no kaķa un meitiņas. Mums ar vīru problēmu nav, ka jau rakstīju. nekad nav rūkusi, varu bez problēmām izņemt no mutes ēdienu, kas viņai šķiet gards, piem., košļājamās gumijas, kuras atrod parkā zemē, viņai liekas nenormāls gardums. Es atkal ķeksēju no zobiem ārā un viņa ne reizes vel nav iebildusi.
Vēl jau pierodam un iepazīstam viens otru- gan mēs suni, gan suns mūs. Liku meitai būt stingrakai pret Greisiju, jo, lai arī taksenīte ir nnenormāli mīļa un jautra, bet viņai vajag stingras rozežas, savadāk izlaižas.
Un ēdiens kā kuru dienu- kad ir jēlas gaļas diena vai kāda cita pašgatavota ēdiena, tad ēdienu izēd un bļoda ir tukša līdz nākamajai ēdienreizei. Ja ir sausās paikas dienas, tad ēdiens stāv visu dienu, kamer vakarā beidzot ir izēdusi vai es novācu.
Ēst ar mums reizē neēd. Ēst dodu pēc iziešanas pastaiga, tas ir labu laiku pēc tam, kad esam ēduši mēs. Brokastis gan reizēm dabū pirms mums
Saprotu, ka Greisija meitu neuztver ka saimnieku. nezinu, kā lai sāktu uztvert, jo berns ir bērns. lai arī neļauju, ik pa laikam man neredzot nometas četrāpus un tēlo ar Greisiju suņus. Nu protams, ka Greisija arī viņu sāk uztvert ka suni un tad pārbauda, kura no viņām ir augstāka rangā.
Tāpēc vēl meklēju sev piemerotāko veidu, kā reaģēt tieši taja brīdī, kad suns uzrūc vai uzrej.

[ingucel]

Tāpēc vēl meklēju sev piemerotāko veidu, kā reaģēt tieši taja brīdī, kad suns uzrūc vai uzrej.

Iesaku paskatīties youtube video- cesar millan dog whisperer , tas ir angļu valodā, vai - Переводчик с собачьего krievu valodā. Tur ir suņi ar dažādām uzvedības problēmām un to atrisinajumi. Gan jau noskatoties vairākus video sapratīsi kā rīkoties savā situācijā, jo lielākoties visām problēmām pamatā ir suņa dominance. Ja ir laiks, var atrast video kā pārmācīt ,,barības agresiju,,. Zinu, ka kaut kur bija...., bet neatceros tieši kurā sērijā.

[zaniitee9]

Tāpēc vēl meklēju sev piemerotāko veidu, kā reaģēt tieši taja brīdī, kad suns uzrūc vai uzrej.

Iesaku paskatīties youtube video- cesar millan dog whisperer , tas ir angļu valodā, vai - Переводчик с собачьего krievu valodā. Tur ir suņi ar dažādām uzvedības problēmām un to atrisinajumi. Gan jau noskatoties vairākus video sapratīsi kā rīkoties savā situācijā, jo lielākoties visām problēmām pamatā ir suņa dominance. Ja ir laiks, var atrast video kā pārmācīt ,,barības agresiju,,. Zinu, ka kaut kur bija...., bet neatceros tieši kurā sērijā.

Paldies, paskatīšos!

[ingucel]

Varbūt noder... sērijas pirmā daļa, 13 gadus vecs suns agresīvs, ja saimnieki meģina atņemt mantas vai graužamkārumus. http://www.youtube.com/watch?v=ko32zFZVDfo

[jeerime]

visa probleemas sakne - sunim nav eeshanas rezhiima
1) taadaa vecumaa kuceens eed 3-4 reizes dienaa
2) eediens nekad nedriixt sunim buut briivi pieejams - paeeda (vienalga izeeda neizeeda bljoda nost liidz naakoshai eedienreizei)
3) sunim eedamais ir jaanopelna...
4) neatbalstu kaulu doshanu sunim - veicina ieradumu grauzt... un bez kaut kaa graushanas suns ljoti labi var iztikt a ja var iztikt tad prieksh kam vajag

p.s. nelieciet 5gadiigam beernam buut stingraakam pret suni... juus provoceejat konfliktu... peec zobu mainjas visticamaak tas izpaudiisies visaa kraashnjumaa
jebkuraa gadiijumaa suns pakljausies stipraakaajam bara loceklim - vadonim taa teikt un shobriid juus neesat izdariijusi neko lai sunim paraadiitu kursh ir bara vadonis.. veel lljaunaak - jau tagad ir redzams kaadu vietu baraa ienjem juusu meita sunja aciim un juus veel liekat vinjai razborkas taisiit... tas ka beerns tix sakosts maupraat ir tikai laika jautaajums.. vismaz priekshveestneshi ir jau redzami...
ja nevarat probleemu ar eeshanu atrisinaat tad vismaz pacentieties situaaciju menedzheet - nodroshinaat taadus apstaakljus lai eeshana suns un beerns nav savstarpeeji saistiiti - 3 min kameer suns eed varbuut beerns var pagaidiit un neiet sunim tuvumaa... tas neko neatrisinaas bet arii neko "nepadziljinaas"....
varbuut ir veerts piezvaniit audzeetaajam... aprunaaties un padomu uzvaicaat... vai kaadam no takshu kluba.... delo hozaiskoje taa teikt...

[Creme de la Creme]

Nūūū....atļaušos (kā takšu īpašnieks un audzētājs) te bišķi iebilst.
Ne visi cilvēki var dzīvot pa dienu mājās un kucēnu barot. Nemaz jau nerunājot par ''barības nopelnīšanu'' (te pieļauju varētu būt runa par barības došanu apmācības laikā, bet varbūt es ne tā sapratu). Man piem. arī kucēniem stāv ielikts ēdiens tā, lai pietiek visai dienai. NEVIENS kucēns nekad nav rūcis ne uz vienu ēdiena pēc! Turklāt kucēni ēd no vienas bļodiņas (kurā, ja vien gribētu, varētu ielīst jebkurš). Tā tikai nevarētu darīt tādā gadījumā, ja kucēni būtu baigie ēdāji un visu ''izrītu'' pāris sekundēs.
Par graušanu. Te nu domāju ka man piekritīs daudzi - kucēnam IR jādod grauzt! Nezinu kā citu šķirņu kucēni, bet takši jau piedzimst par ''grauzējiem''! Ja kucēnam netiks dotas graužamās mantas, tad tas grauzīs visu pēc kārtas, tai skaitā mēbeles, apavus u.tml.. Attiecīgā vecumā (pēc pilnīgas zobu nomaiņas) var sākt dot arī kaulus (tikai jāzin kādus). Lai cik arī reklāmas nebūtu daiļrunīgas, bet nav labāka zobu tīrāmā par kaulu! Nemaz jau nerunāsim par gardajām (un veselīgajām) kaula smadzenēm. Man suņi kaulus ikdienā negrauž. Es tos dodu reti, tie tiek pilnībā noēsti (ja kas paliek pāri, to noņemu nost un izmetu). Ja uznāk vēlme kaut ko grauzt, tad mums ir pilns pagalms/māja ar dažāda kalibra graužam-metam kokiem.

[ceturtdiena6]

Lai cik arī reklāmas nebūtu daiļrunīgas, bet nav labāka zobu tīrāmā par kaulu!

Bet tas zobs paliek balts, jo graužot nodilst virsējā netīrā kārtiņa, līdz ar to zobs pēc katra kaula paliek arvien plānāks un vājāks un vecumdienās sunim vienkārši vairs zobu mutē nepaliek. Vai tad tā nav?
Kādi kauli būtu sunim piemēroti? Liellopu stobra kauls, cukurkauli, ja? Kas vēl?

Manējais citreiz saņem kauliņu, ko apkošļāt, bet dodu tik lielu, lai neko īpaši negrauztu, tikai apzelētu gaļiņu. Kaulu dodu parasti svaigu, jēlu. Bet tieši kā zobu tīrāmo uzskatu vislabāko par zobu pastu, tā saimnieks pats var tīrīt regulāri un kontrolēt kas sunim mutē notiekās, neticu, ka tie graužamie dent stixi kaut ko baigi notīra. Varbūt, ja viņi būtu cietāki un ilgāk tiktu grauzti, bet manējais ātri tiek galā un viss, grauž jau arī ne ar katru zobu, bet pati tīrot ar birstīti varu katru zobiņu satīrīt. Tāpēc es kaulus kā zobu tīrāmos īpaši neatbalstu, vienīgi kā kārumu.

[Creme de la Creme]

Ja sunim ir ''vāja'' zobu emalja, tad zobi dils jebkurā gadījumā.
Man vecākaji kucei zobi sāka dilt kad viņai bija kādi 7-8 gadi. Sākumā nodila ilkņi (līdz griezēju garumam), tad sāka dilt arī pārējie. Nu viņai jau ir teju 13, zobi ir visi, tikai stipri apdiluši, aplikums/zobakmens nekad mūžā nav bijis, kaulus graužam ka krakšķ vien. Pat ja es nedotu kaulus, tad viņa atrastu ko grauzt - koki, krūmi, saknes...Bet tam tomēr ir saistība ar vecumu.
Es dodu visa veida stobrukaulus (liellopa, cūkas...). Dikti labi ja tos var palūgt sazāģēt ripiņās (tirgū ar to nav problēmas). Topā mums ir astes, ausis. Vēl labas ir lāpstiņas.