Man ir vairāki konfilkta gadījumi bijuši saistībā ar suņiem. Takā to esmu bieži piedzīvojusi un palīdzējusi risināt.
Pašai suni sakoda it kā draudzīgi un miermīlīgi suņi, jo viens no viņiem uzksatīja, ka mans suns apdraud viņa "brāli". Sākās kautiņš, kurā 2 suņi plosīja manu - vārda tiešā nozīmē.
Lasot problēmas sākumu, velku paralēles ar zināmo.
Arī mans suns kļuva par "veci" ap 3 gadu vecumu. Tagad ir gandrīz 4 gadi un pateicoties uzbrukumiem, mans suns arī kļuvis diez gan ieturēts pret svešajiem. Ar to gribu teikt, ka neskatoties, kāds suns nāk pretī (pat ja pazīstams un ilgus gadus tusējuši kopā, vai pastaigās tiekās) pat tie var skaidrot attiecības. Nekad nevajag vērtēt dzīvniekus par zemu un aizmirst, ka viņi ir DZĪVNIEKI, viņiem ir savi instinkti. Un kā augstāk minēja jau - bara dzīvnieki, kurus kontrolē barvedis, jeb saimnieks (ja viņš ir savam sunim ierādījis, ka tāds ir).
Jau augstāk minētajam pievienojos vairākās niansēs, to, ka ar spēku un disciplīnu variet panākt vēlamo un censties suni no šādiem gājieniem atradināt.
Pirmais ieteikums no manas puses: Regulāra disciplīna - paklausība, vēlams suņu sabiedrībā (suņu skola, pastaigas - kontrolētos apstākļos). Nekad neiesaku laist suņus tāpat visus kopā barā, jo suņi visticamāk, gribēs skaidrot attiecības šķietami pat par niecīgām lietām - nesadala kociņu, es šo kuci esmu jau aizņēmis, gribēšana dominēt utt.
Otrais ieteikums: Lai cik pazīstami un draudzīgi ir citiem suņiem esiet, nezaudējiet modrību un kontroli tieši pār savu suni, jo ja katrs saimnieks to darīs, konfilikti/kautiņi nemaz nav iespējami.
Un trešais ieteikums: Vienmēr sunim norādiet uz to, kurš ir noteicējs pār situāciju, ja šī uzvedība Jūs neapmierina, dariet sunim to zināmu. Ja neklausās, neņem vērā, tad augstāk jau minēja, kā rīkoties šādās situācijās.
Turklāt, vislabāk socializēt suni konkrētās vietās, situācijās: suņu skola, apmācības, kopīgas pastaigas ar citiem, izstādes, jebkāda veida kontrolēta komunikācija ar citiem. Novēršot nelaimes.
Tā kā mums, beidzās pavisam skumji, tāda mācība cerams tikai vienreiz un uz visu mūžu.
Vēl tāds p.s. Ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad skrien pretī suņi bez pavadas , paliela auguma (labradors, dobermanis u.c.) vietējā mežā. Ir bijušas reizes ,kad esmu tikai ar vienu suni, reizēs ,kad ar 2. Jāskatās pēc suņa un situācijas, bet ja skrien virsū šāds liels suns, labāk ir ķert aiz kaklasiksnas to svešo suni, celt gaisā, vai turēt, kamēr saimnieks atskrien (jo neesot izdevies atsaukt un tā ir saimnieka bezatbildība, bet man ir bijuši šādi vismaz 3 gadījumi). Jo šajos brīžos, kad suns nāk virsū - es nezinu, uz ko viņš ir gatavs. Bet par savu suni zinu, viņš atkāpsies, varbūt rūks, jo tas suns it kā apdraud mani. Bet zinu, ka manējais virsū nemetīsies tāpat.
Protams, šeit nerunāju par tiem, kas ir radināti savu saimnieku aizstāvēt un citiem izņēmumiem. Tad nederēs arī svešā turēšana. Manā gadījumā tas vienmēr ir palīdzējis, sakosta es neesmu tikusi un iztikuši esam bez kautiņiem un starpgadījumiem.