Kā pievērst suņa uzmanību

[fedelta]

Sveiki, vēršos pēc padoma, jo nesaprotu, ko daru nepareizi

Tātad mans suncis (VAS1gads 6mēneši) vakar izdomāja ieiet sasveicināties ar kaimiņu "miermīlīgo" suni (kaimiņi bija atstājuši vaļā vārtiņus starp sētām). To ieraugot man palika aukstas kājas , nezināju kur skriet ko ķert, jo līdzko uz horizonta parādās suns, tā manam sunim batoni ausīs un tik uz priekšu nedzird ne šurp ne blakus. Saucu, saucu, sunim pie vienas vietas un tad atcerējos šeit lasīto rakstu - suns jūt, kurš ir vājāks un dusmīgs, un noteikti neies pie tā, kurš ir uzvilcies. Un tad es saņēmu sevi rokās, nomierināju sevi ar domu, ka mana bļaušana tāpat neko nelīdz, noķeru momentu, kad suns skatās, ieskatījos acīs(pie sevis domājot - tūliņ pat nāc šurp), pagriezos sāņus, piesitu pie sāna ar komandu "šurp" un kaa par brīnumu, suns bija blakus.

Bet mani nomoka jautājums-kā lai piesaista suņa uzmanību un ko lai es daru, lai sunim pat prātā neienāktu iet kur citur ( lai sunim liktos ka pie manis ir interesantāk)
Esmu darījusi , manuprāt, visu - mantiņas, kārumus, likusi pavadu zemē ( jā, kamēr viņa ir zemē vai man rokās, tikmēr klausa, bet līdzko vaļā pavisam, tā ausis ciet un uz priekšu.)
Nesaprotu, kāpēc nešķietu viņam interesanta, jo pastaigās gan spēlējos ar viņu, gan kārumus dodu, gan parunājos. Pagalmā klausa, bet ja degungalā ir ābols, tad komandu šurp dzird tikai pēc ābola apēšanas. Šorīt izmēģināju ar ēdiena bļodiņu, tad pat āboli neinteresēja, jo man taču viņa BĻODIŅA rokā un tur vēl kaut kas smaržīgs iekšā, bet man kaut kā negribās, lai viņš nāk tikai tāpēc, ka man ir kaut kas ēdams rokā, bet tāpēc, ka ar mani ir interesantāk...
Ceru, ka izstāstīju pietiekami saprotoši.

Tātad mani interesējošie jautājumi:
1.Kā, lai piesaistu suņa uzmanību sev?
2.Ko darīt, ja pēc komandas šurp suns dara iesākto, un atnāk pēc maza brītiņa - ignorēt, dot kārumu, nedot?

[DanaMary]

Arī es, ja nemlados tad kādu laiku atpakaļ biju uzdevusi šādu jautājumu. Man ieteica uzlabot kontaktu ar suni, jeb kaut kā tā. Tika iemācīta komanda "pie manis" , ko Jūsu suns jau māk, cik noprotu, tad mājās trenējāmies, dārzā un tad jau arī parkā, bet tomēr vaļā nelaidu, pietiek jau, ja suns ir metra attālumā un atnāk pēc komandas, pēc tam jau laidu un tagad viņš mani sadzird arī parka otrajā galā. Savukārt brīžos, kad sunim dzirde nedaudz "pieklibo" , jeb viņa prāt tur, prom no manis ir interesantāk, tad es eju prom, bet to labāk darīt tad, ja zini, ka suns Tevi ieraudzīs. Jāpiebilst , ka mans suns vēl ir mazs, 8 mēneši, ar jau pieaugšu suni varētu būt savādāk.
Par to kontaktu.Uzlabot viņu var vienkārši vairāk darbojoties ar suni, spēlējoties, metot kociņus, mantiņas, varbūt varat kaut vai paši priekš sevis pamācīties to pašu frisbiju, ko es pati ļoti vēlētos iemācīties.
Bet kā jau teicu, ar pieaugušu suni varētu būt savādāk.

[seila]

Vai sunim nav kāda īpaša mantiņa vai kārums, kura dēļ visu gatavs izdarīt? Tas būtu labs stimuls turēties klāt vai pienākt pēc aicinājuma. Bet saslavēt un kādreiz arī iedot kārumu pēc tam, kad suns jums pienāk - manprāt vajaga gan, jo tā saistīs pienākšanu ar kaut ko labu un vēl var citreiz sev piesaukt - vienkārši saslavēt un kā balvu par paklausību laist atpakaļ dauzīties, lai nesaista pienākšanu klāt ar pavadu vai iešanu prom mājās.

[Girts]

Ai cik labi zinu tavu situāciju. Arī manējam VASam bija ausīs batoni tiklīdz kāds aizliegtais auglis pagadījās pa ceļam. Bija vaļā vārtiņi un klaidoņsuns zīmēja teritoriju pie viņiem. Šis draudzīgs gāja ar to ostīties, bet uz mani vispār nereaģēja līdz nedabūju acu kontaktu. Varu piekrist tikai augstāk rakstītajam, ka ir jāatrod kaut kas tāds dēļ kā viņš ir gatavs 24/7 cīnīties, lai to dabūtu. Gardums/mantiņa vienalga kas. Un ar to ir jātrennē Blakus komanda līdz viņš būs gatavs izvēlēties to mantiņu nevis aizliegto augli.

[fedelta]

Arī es, ja nemlados tad kādu laiku atpakaļ biju uzdevusi šādu jautājumu. Man ieteica uzlabot kontaktu ar suni, jeb kaut kā tā. Tika iemācīta komanda "pie manis" , ko Jūsu suns jau māk, cik noprotu, tad mājās trenējāmies, dārzā un tad jau arī parkā, bet tomēr vaļā nelaidu, pietiek jau, ja suns ir metra attālumā un atnāk pēc komandas, pēc tam jau laidu un tagad viņš mani sadzird arī parka otrajā galā. Savukārt brīžos, kad sunim dzirde nedaudz "pieklibo" , jeb viņa prāt tur, prom no manis ir interesantāk, tad es eju prom, bet to labāk darīt tad, ja zini, ka suns Tevi ieraudzīs. Jāpiebilst , ka mans suns vēl ir mazs, 8 mēneši, ar jau pieaugšu suni varētu būt savādāk.
Par to kontaktu.Uzlabot viņu var vienkārši vairāk darbojoties ar suni, spēlējoties, metot kociņus, mantiņas, varbūt varat kaut vai paši priekš sevis pamācīties to pašu frisbiju, ko es pati ļoti vēlētos iemācīties.
Bet kā jau teicu, ar pieaugušu suni varētu būt savādāk.

Šķīvīti ķeram un nesam ļooooooti labprāt,sēdēt, gulēt, dažus "cirka" trikus, sētā bez un pastaigā ar pavadu uz šurp automātiski suns nāk, bet tie kaķi un citi suņi... Ar suni sanāk darboties katru dienu +/- 2 stundas dienā(tas nav tikai komandu mācīšana, bet arī spēlēšanās un skraidīšana) un vēl pastaigas.
P.S. Tiekas arī ar citiem suņiem, tiek brīvi skraidīt un spēlēties ar viņiem un tad pēc šurp nāk, bet uz ielas, ja kāda interesanta smarža, suns vai kaķis, tad nu vairs nedzird mani.

[fedelta]

Vai sunim nav kāda īpaša mantiņa vai kārums, kura dēļ visu gatavs izdarīt? Tas būtu labs stimuls turēties klāt vai pienākt pēc aicinājuma. Bet saslavēt un kādreiz arī iedot kārumu pēc tam, kad suns jums pienāk - manprāt vajaga gan, jo tā saistīs pienākšanu ar kaut ko labu un vēl var citreiz sev piesaukt - vienkārši saslavēt un kā balvu par paklausību laist atpakaļ dauzīties, lai nesaista pienākšanu klāt ar pavadu vai iešanu prom mājās.

Sētā pie manis nāk automātiski, pastaigās, kad palaižu brīvi pie pavadas un pasaku šurp, arī atnāk ( kārumi katru reizi kā pie manis tā suņam mutē), ja, protams, nav kāds kaķabērns pa degungalam trāpijies.

Vai sanāk, ka daru visu pareizi, vienkārši vajag praktizēties un ar laiku man būs piesaucams suns arī tad, ja kāds suns vai kaķis noskries gar degungalu?!

[fedelta]

Arī es, ja nemlados tad kādu laiku atpakaļ biju uzdevusi šādu jautājumu. Man ieteica uzlabot kontaktu ar suni, jeb kaut kā tā. Tika iemācīta komanda "pie manis" , ko Jūsu suns jau māk, cik noprotu, tad mājās trenējāmies, dārzā un tad jau arī parkā, bet tomēr vaļā nelaidu, pietiek jau, ja suns ir metra attālumā un atnāk pēc komandas, pēc tam jau laidu un tagad viņš mani sadzird arī parka otrajā galā.

Cik, apmēram, ilgi jūs trenējāties, līdz, tā teikt, uzdrošinājāties laist vaļā no pavadas?
Vienkārši šodien aprit jau kādas 2 nedēļas kopš aizvien intensīvāk sākam mācīties, ka obligāti jāpienāk (pirms tam problēmu ar to nebija, vienkārši pagājušo mēness suns pamatīgi dabūja kaķa nagus izbaudīt un nu sanervozējas un nav nomierināms, ja kaķi ierauga) un šodien pamanīju darba augļus - atverot lielos vārtus - suns aizošņājās diezgan tālu un pēc mana sauciena skrēja šurp, un tad nu bija lielie prieki un spēlēšanās, bet (atkal lielais bet) ārā iznāca kaimiņu kaķis un sunim atkal batoni ausīs un uz priekšu, ka tik tikt pie kaķa.

[DanaMary]

Tāds konkrēts laiks pat nebija, manējais jau vēl bija mazs, uzdrošinājos viņu laist vaļā tad, kad bija apgūta komanda pie manis. Pirms tam laidu viņu vaļā tikai vienā vietā, kur viņam vienmēr liekas visinteresantāk. Tur arī ir diezgan daudz vietas kur skriet un iela arī tā patālāk. Tur arī parasti viņš tika saukts, atnāk- gardumiņš, sabužinu, padauzamies un puika atkal skrien tālāk. Ar kaķiem un citiem zvēriem problēmu mums nav, jo ieraugot citu suni pietiek ar 1 "sēdi" , un viņš sēž kā statuja. Kā es to panācu ja godīgi nezinu, bet rezultāts man ļoti patīk. Šādi viņš dara kopš bija pavisam mazs.
Vēl kas- kopš es diezgan aktīvi viņam mācu komandu blakus (suņu skoliņā neiet, bet ir paklausīgs) , tad viņš daudz vairāk uzmanības pievērš man. Ejot vienkārši mēdz paskatīties uz mani, esot tālāk arī paskatās kur es esmu, ko daru, vai viņu pie manis negaida gardumiņš. Tas arī varētu būt viens no tiem veidiem kā uzlabot to kontaktu. Un tas, ka suns nāk pie Jums tad, ja rokā ir kaut kas garšīgs manuprāt nav nekas slikts , tā jau ir kā motivācija sunim ātrāk skriet pie saimnieka.

[Linda B.]

Saka,ka suni vairāk par divām reizēm nevajagot saukt-zaudējat autoritāti viņa acīs. Te pat forumā esmu lasījusi metodes ar atslēgu saišķa mešanu zemē,lai pievērstu uzmanību. Es vienkārši noķeru,nolamāju un momentā izbeidzu pastaigu,ja esam patālāk no mājām visu ceļu ies blakus un nekur apkārt ostīties nebūs ļauts.

[fedelta]

Tāds konkrēts laiks pat nebija, manējais jau vēl bija mazs, uzdrošinājos viņu laist vaļā tad, kad bija apgūta komanda pie manis. Pirms tam laidu viņu vaļā tikai vienā vietā, kur viņam vienmēr liekas visinteresantāk. Tur arī ir diezgan daudz vietas kur skriet un iela arī tā patālāk. Tur arī parasti viņš tika saukts, atnāk- gardumiņš, sabužinu, padauzamies un puika atkal skrien tālāk. Ar kaķiem un citiem zvēriem problēmu mums nav, jo ieraugot citu suni pietiek ar 1 "sēdi" , un viņš sēž kā statuja. Kā es to panācu ja godīgi nezinu, bet rezultāts man ļoti patīk. Šādi viņš dara kopš bija pavisam mazs.
Vēl kas- kopš es diezgan aktīvi viņam mācu komandu blakus (suņu skoliņā neiet, bet ir paklausīgs) , tad viņš daudz vairāk uzmanības pievērš man. Ejot vienkārši mēdz paskatīties uz mani, esot tālāk arī paskatās kur es esmu, ko daru, vai viņu pie manis negaida gardumiņš. Tas arī varētu būt viens no tiem veidiem kā uzlabot to kontaktu. Un tas, ka suns nāk pie Jums tad, ja rokā ir kaut kas garšīgs manuprāt nav nekas slikts , tā jau ir kā motivācija sunim ātrāk skriet pie saimnieka.

Pirms tam mums arī nebija problēmu, mācīju jau pavisam maziņu nākt pie manis pēc komandas, bet pēc tā starpgadījuma ar kaķi nedzird mani ne pa kam, ja kaķis gar degunu noskrien. Ja palaižu staigāt brīvi arī ik pa laikam paskatās vai esmu savā vietā un tos momentus es bieži izmantoju komandai šurp, jo tad 100% suns atnāk. Pamazām apgrūtinu šurp mācīšanos, nolieku degungalā ko garšīgu un tad pasaucu, ir kad nāk, ir kad paķer kārumu un skrien pie manis, nu tad, kad pastaigas laikā viņš mierīgi paies garām kaķim, tad es zināšu, ka suns ir atsaucams 99% gadījumu, jo tā pašlaik ir mūsu lielākā problēma. Kādreiz, sveicinājās arī ar suņiem, sētas otrā puse ( pastaigas laikā), domāju, ka neizmācīšu šo niķi, bet nu pēc "fuu" suns paliek rāms. (Arī skoliņā neejam, jo nav nepieciešams, visādā citādā ziņā suns klausa pat ļoti labi)

Paldies, par ieteikumiem, centīšos suņa acīs izskatīties pietiekoši vilinoša un turpināsim mācīties.

[fedelta]

Tātad, kā katru svētdienu bijām pilsētā, staigājām pa parkiem, tikai šoreiz pavadiņa tika nomesta arī zemē - gāja cilvēki, suņi un pat kaķis trāpijās, bet suncis paceltu galvu gāja visiem garām, man pie kreisā sāna blakus. Pa Alunāna parku, kad pavada bija zemē pat laidu mazliet tālāk paostīties, bija brīži, ka pavadiņa bija jāparauj, lai "sadzirdētu", bet kopumā esmu ĻOTI lepna par manu apķērīgo suņuku. Turpinam praktizēties pie komandas šurp un ceram uz vēl labākiem rezultātiem.

Pavada zemē, man aiz muguras gāja garām cilvēki, brauca ratiņi, pat viens raselīts ar saimnieku netālu gāja, suncis pacietīgi gaidīja, kad ļaušu turpināt "lasīt vēstules"

[madja]

Kaķi , lai arī mājās ir savs, arī manam sunim ļoti ilgi likās saistoši (un vēlarvien liekas, jo ik pa laikam pamanās iztrenkt kaimiņu vazanķus no sava dārza)
sākotnējio trenējāmies pie pavadas, ar parāvienu, vēlāk ar striktu "nedrīkst" ejot garām kaķiem. uz ielas es turos pēc principa - man jābūt acīgākai par suni un jāpamana kaķi pirmajai, agrāk tie varēja būt arī 10 "nedrīkst" kamēr ejam garām kaķim, tagad parasti pietiek ar vienu brīdī,kad astainis pamanīts.

var redzēt pēc visas pozas,ka gribās, bet tas nedrīkst stāv pāri gribēšanai.

[fedelta]

Kaķi , lai arī mājās ir savs, arī manam sunim ļoti ilgi likās saistoši (un vēlarvien liekas, jo ik pa laikam pamanās iztrenkt kaimiņu vazanķus no sava dārza)
sākotnējio trenējāmies pie pavadas, ar parāvienu, vēlāk ar striktu "nedrīkst" ejot garām kaķiem. uz ielas es turos pēc principa - man jābūt acīgākai par suni un jāpamana kaķi pirmajai, agrāk tie varēja būt arī 10 "nedrīkst" kamēr ejam garām kaķim, tagad parasti pietiek ar vienu brīdī,kad astainis pamanīts.

var redzēt pēc visas pozas,ka gribās, bet tas nedrīkst stāv pāri gribēšanai.

Es arī tā daru, līdzko suns ir iztaisnojies un sastindzis, zinu, ka tūlīt izlīdīs kāds kaķis vai kāds klaiņojošs suns. Ja kaķis paliek miera pozā, pietiek ar vienu vai diviem nedrīkst, bet, ja kaķis aizskrien, viņam dikti gribas skriet līdz un tad es asi parauju, pasaku nedrīkst ( tad ir jāsaka vairākas reizes), lieku sēdēt, pagaidu līdz nomierinās un turpinām iet tālāk. No sākuma pat tad rāvās uz to vietu, kur kaķis sēdēja, bet tagad paiet garām, ceru, ka drīz ignorēs un paies garām gan skrienošam, gan mierīgam kaķim.