Ko iesākt ar zagli?

[ash]

Ilgāku laiku centos sev iestāstīt, ka tā jau gluži nav... bet nu mans mērs ir pilns. atzīstu gan sev, gan visiem - mans suns kļuvis par zagli. Pie tam - samērā slīpētu.
Ja esam mājās - varu kaut gaļu uz grīdas nolikt un pateikt, ka nedrīkst. un neņems.
Ja neesam mājās, ķeras pie zagšanas. Sākumā no galda (tas ir viszemākais virtuvē), un tikai to kas palicis uz maliņas. Pēc tam jau nekautrējās izēst arī šķīvi (ik pa laikam bērns no rīta brokastu šķīvi ar neapēstām brokastīm aizmirst novākt, vakarā šķivis stāv tur pat - tīri izlaizīts). tagad jau šī lieta ir progresējusi - no samērā augstajām darba virsmām pasācis noķeksēt visu ko tur atrod. Pēdējās nedēļas laikā kādas reizes 3 nozadzis maizi (šodien apēda puskukuli rupjmaizes!!! )
kad atrodam pierādījumus zādzībai, suni nokauninam un aizsūtam vietā. bet situāciju jau tas nemaina.
zinu, ka variants nr.1 - neko nekur nekad neatstāt.
bet vai ir kāds variants nr.2 - kā izmācīt no šī niķa?

un kas varētu būt par iemeslu? vai protests pret vientulību? vai varbūt jūtas izsalcis (varbūt jāpalielina barības deva? suns tāds patievs, bet nu normas robežās protams)

[NARDICUM]

Ja tas suns nav toiterjera izmērā, atstāt uz galda kaut ko, bet virsū uzlikt vairākus pašus mazākos peļu slazdiņus.

[fedelta]

Vienīgais ko varu ieteikt - varbūt ir kas tāds, kas sunim ļoti negaršo un vienkārši atstāt to redzamā vietā, vai uz galda maliņas, vienreiz nogaršojot viņam netīkamu lietu iespējams pārstās.

Man gan atliek nolikt galda vidū krūzi ar ūdeni, parādīt sunim, ka tā tur stāv visā savā godībā un suns galdam netuvojas. Bet, ja krūze ir man rokās vai kā citādi suns iet klāt un viss ir ok. Nezinu kāpēc tā, bet mani pilnībā apmierina, tas, ka ja krūze uz galda, tad zinu, ka galds un viss kas uz tā atradīsies turpat arī tad, kad manis nav.

[Laura]

Man ir divi nelieli suņi ar īsām kājām, kas lieliski ir parādījuši, ka uz galdiem/virsmām un vispār ārpus ledusskapja nedrīkst atstāt pilnīgi neko. Pat kafijas biezumus var izrīt, ja vien piens ir bijis klāt. Un nevarētu teikt, ka es viņiem nedodu ēst.

[Linda B.]

Novākt visu.Man kāds brīnumdaris iemācījās arī krēslus stumdīt.Un ar vienu reiz omei dabūja izkauties.Atstāju pie viņas,aizgāju uz veikalu.Uz galda stāvēja bļodiņā kaut kāda gaļa,suns uzlecis uz galda un ņemās ātri rīt visu nost,ome pieķēra.Pēc tam dabūju noklausīties kāds man briesmīgs suns,ko nelaiž viņu tai gaļai klāt,no galda nost arī nekāpj,tā viņa tur vicinājusies viņai degungalā ar čibu kamēr suns zobus atņirdzis aizstāv savu guvumu Pēc tās reizes,ja suni jāatsāj omei kaut uz brīdi, virtuves durvis vienkārši aizveru.Lai arī bijušas reizes,kad tas ir aizmirsies un nekas nav aiztikts,ticu,ka tā bijusi vienkārši veiksme un suns bijis vairāk aizņemts ar manis gaidīšanu kā zagšanu.

[Greylove]

Ko iesākt? Saprast un piedot!
Cik vecs ir suns? Ja ne vairs pavisam jauns, es neiespringtu. Vieglāk ir novākt. Mūsu zaglis gan ir patrāpījies īsts gardēdis, kas šo un to vis nezags, tagad ir izstrādājies reflekss, ka aizejot visus balto miltu un gaļas izstrādājumus ledusskapī.
Tīri subjektīvi - es laikam esmu baigā mīkstmiese, man būtu bail atstāt peļuslazdus un aiziet prom. Ja nu tomēr kādu lūpas vai ausu stūri "ierauj"? Mājās jau neviena nebūs, kas palīdzētu.

[julika]

Man ir divi nelieli suņi ar īsām kājām, kas lieliski ir parādījuši, ka uz galdiem/virsmām un vispār ārpus ledusskapja nedrīkst atstāt pilnīgi neko. Pat kafijas biezumus var izrīt, ja vien piens ir bijis klāt. Un nevarētu teikt, ka es viņiem nedodu ēst.

ar aci pamirkšķināt nepaspēju, bet suns jau sēž krēslā un purns uz galda.

ņemot vērā, ka mums ir kaķis, kuru jau pāraudzināt pa vēlu un kurš regulāri apgāž krūzes un rij visu, ko tik var dabūt, neko ēdamu neatstājam uz galdiem, miskasti turam vienmēr cieši aizvertu un ejot prom, suns paliek citā istabā.

[ash]

sunim 2.5 gadi un izmērs vidējs.
ar to novākšanu ir kā ir - no rītiem es aizbraucu pirmā, vīrs ar bērnu pēc tam. nevaru es izkontrolēt to, kas notiek kad manis nav mājās, un ja vīram vēl ir jēga ko teikt (un viņš jau pats apzinās un saprot), tad gaidīt, lai viņš arī visu atcerās... nu nez. bet ne par to stāsts.
stāsts ir par to, ka bail ka suns nesabojā sev vēderu. un garšo viņam viss, ko ēdam mēs, varbūt mandarīnus nezagtu.
es tagad domāju - varbūt jāuzrīko kāds slazds. lai nākamā reizē zaglis no kaut kā sabīstas. (nu piemēram velkot maizi lai kaut kas apgāžas, saceļ troksni un nobiedē, ūdens būt ideāli, bet tā jau liela šmuce)

un vispār - maizi glabāt ledusskapī nav pareizi, tad nu jāmeklē citi risinājumi.

[agrita]

Oj, arī mani šī ķibele ir piemeklējusi. Mājās ir kucēns, kurš zog visu, pilnīgi visu. Pat mandarīnus! Labi, ka pagaidām nevar uzlekt uz krēsla un dīvāniem. Ceru, ka līdz tam laikam tas normalizēsies...naivi. Biju pieradusi, ka lielais suns neaiztiek pilnīgi neko....

[julika]

un vispār - maizi glabāt ledusskapī nav pareizi, tad nu jāmeklē citi risinājumi.

es glabāju ledusskapi mums neviens dzīvnieks atvērt vēl nav iemācījies.

[fedelta]

ash

Ar to ūdeni es daru tā - ieleju palielākā krūzē, lieku sunim sēdēt un mazliet to krūzi pakratu, lai dažas piles nonāk sunim uz deguna (viņam tas dikti nepatīk) un tad to krūzi viņam redzot nolieku uz galda un saku "nedrīks". Rezultātā suns galdam pat netuvojas.
Viņam ūdens patīk - peldēties iet gan dīķī, gan upē gan baseinā, un no savas ūdens bļodas ar nebaidās , bet tajos traukos, kur kaut kas šļakstās
Piemēram, vasarā, izmazgājot grīdas, atveru durvis, lai ātrāk izžūst un izvēdinās, ja negribu, lai suns tajā brīdī iet iekšā, man atliek uz sliekšņa nolikt lejkannu un pakratīt, lai redz, ka iekšā kaut kas ir, suns par iekšā iešanu i nedomā. (Bet manam suncim galvenais ir pakratīt to trauku, lai ūdens mazliet šļakstās, citādāk viņš tam nepiegriež vērību).

Pamēģini, varbūt izdodas un, lai pārbaudītu blakus krūzītei noliec kaut vai maizes šķēli, tad redzēsi kā suns reaģēs.

[ash]

nu reakciju jau es varēšu "redzēt" tikai aizejot no mājas. kāmēr mēs esam mājās, enģelītim nenāk ne prātā kaut ko zagt. ragi jau parādās tikai tad, kad esam prom. un tas jau ir tas āķis - man neizdodas viņu pieķer noziegumā.

[julika]

Iedomājos - varbūt tad citā istabā vai būrī atstāt suni? Jeb tas neder?

[seila]

Man arī būris ienāca prātā vai arī virtuves durvis ciet. Nezinu cik reāli to izkontrolēt, kad nav saimieks mājās, domājams, ka nav reāli. Varbūt kļūdos.
Suns jau iegaumē, ka soda tad, kad esat mājās, bet kas nokauninās, kad suns ir viens? Uzreiz skaidrs, kad drīkst zagt! Var atstāt lamatas, lai ievēro, ka tiek pie soda vai izbīļa arī, kad ir viens pats. Atstājiet cīsiņu uz galda malu, piesieniet pie katla vāka - ņemot viss lidos pa gaisu, būs bailes. Bet var norīt piesienamo. Par to peļu slazdu ir dzirdēts - liekās nežēlīgi, toties darbojās.

[BaibaB]

nu, man ir šķirne, kas nekaunības un izveicības ziņā droši sacenšas ar terjeriem, bet atsevišķi eksemplāri sit pušu vairumu suņu
tāpēc manā mājā visi suņi kopš pirmās dienas pa dienu paliek tikai koridorā. durvis uz visām pārējām telpām tiek aizvērtas, uz virtuvi pat aizlēgtas .tagad, kad suņi ir pieauguši, kad esmu mājās, piemēram, uz veikalu ejot, droši atstāju viņus istabās, bet virtuvi gan vienmēr aiztaisu ciet. tur tomēr ir galds, suņu barības toveris, visādas vilinošas lietas, garšas, smaržas... Tara ir spējīga arī cilvēka deguna priekšā kaut ko mēģināt nočiept, par viņas godaprātu man nav ne mazāko ilūziju, tāpēc es vienkārši cenšos samazināt visas iespējas suņiem kaut ko nozagt no galda.
ash, vai durvis uz virtuvi nevar turēt ciet? tas būtu vienkāršākais.

[ash]

nu jā - aizvērt virtuvi būtu ļoti vienkārši un efektīvi un iespējami.
sākumā gan pamēģināšu iebiedēšanas metodi, jo ideālajā gadījumā man būtu suns, kuram es varu uzticēties un atstāt visā mājā.
starpcitu - kucēna vecumā viņš daudz labāk uzvedās, ja pieejamas bija visas telpas, nevis tikai viens koridorītis.

[ash]

nu, man ir šķirne, kas nekaunības un izveicības ziņā droši sacenšas ar terjeriem, bet atsevišķi eksemplāri sit pušu vairumu suņu

par viņas godaprātu man nav ne mazāko ilūziju, tāpēc es vienkārši cenšos samazināt visas iespējas suņiem kaut ko nozagt no galda.

un man vienmēr ir liecies, ka šnauceriem jau nu vajadzētu būt prātīgākiem un disciplinētākiem nekā terjeriem.

manu vīru aizskar un aizvaino mūsu suņa godaprāta trūkums. nezinu kāpēc, viņš to uztver kā personisku apvainojumu! un tad viņš vienmēr atceras savu iepriekšējo suni - rīzenšnauceru ar tādu smalku mājienu, ka šitādas neģēlības jau sastrādā tikai terjeri.

[Dagucis]

Nu Jums suns ir īstas bandītēns
Tad kaujas un tagad vēl zog

[Laura]

Šnauceram (mitelim) ir lielceļa laupītāja domāšana. Baibas Tara tam ir lielisks piemērs.

[erna]

Mana pieredze ar trijiem rijīgiem labradoriem liecina, ka vienīgais variants - nekad neko sasniedzamu ēdamu neatstāt! Tāpat kā daudziem - kamēr kāds cilvēks mājās, tikmēr viss kārtībā, kā paliek vienas, tā visas virsmas tiek notīrītas pa tīro.
Pagājušās nedēļas hits - bija palikusi uz galda bļodiņa ar lazdu riekstiem ar visu čaulu, kad atgriezos - bļodiņa bija tukša, bet 2m rādiusā pa grīdu tukšas čaulas!