by emy » 09 Jul 2014, 12:13
Mana pieredze saistībā ar Ķīnas cekulainajiem - vairāk manas subjektīvās pārdomas un emocijas bez zinātniska pamatojuma.
Pusgadu dzīvoju īrētā dzīvoklī Rīgā, Ūdens ielā. Mūsu stāvā bija viens ķīnais cekulainais. Un tas bija... kaut kas drausmīgs! Tas suns kliedza un gaudoja katru reizi, kad saimnieki nebija mājās. Tas bija šausmīgi. Citi kaimiņi teica, ka saimnieki īsti nevedot suni laukā un reti esot mājās. To gan sīkāk nezināšu. Sākumā vispār nevarēju saprast, kas notiek un kurā dzīvoklī, jo skanēja viss stāvs. Šķita, ka to suni bendē nost. Tad pāris reizes redzēju puisi ejam laukā pastaigāties ar cekulaino un piefiksēju arī, no kura dzīvokļa nāk skaņa. Vienu nakti biju novesta līdz totālam izmisumam, jo saimnieki laikam visu nakti nebija mājās - bāzu ausīs vates un liku spilvenu uz galvas - tā skaņa, ko tas suns radīja nebija izturama - tuvāk durvīm, tālāk, gaudas, kliedzieni, smilkstēšana un tas viss bez apstājas.
Es galīgi neesmu no tiem, kam patīk sniegt sūdzības, bet, ja es tajā mājā turpinātu dzīvot, tad laikam jau sauktu katru reizi pašvaldības policiju, lai stāda protokolus.
Katrā gadījumā - suns ārdījās tiklīdz kā saimnieki bija prom. Un būt tāda suņa kaimiņam ir briesmīgi. Pie kam mani suņi arī no tās gaudošanas dikti stresoja.
Otra pieredze ir tāda, ka draudzenei bija Ķīnas cekulainā kucīte. Arī nenormāls nervu kamols. Vienkārši hiper jūtīga. Un taisīja savas vajadzības arī visur kur ienāca prātā. Nebija izmācāma.
Iespējams, tagad man ir izveidojies nepareizs priekšstats, bet šī šķirne šķiet vieni no nervozākajiem suņiem un laikam jau, ja tāds suns ir, tad visaz jānodrošina, lai tā gaudošana nebojā dzīvi visiem mājas iedzīvotājiem. Nezinu, vai no tā var atradināt.
Divi skoči - Hugo Boss (Bostons (Boss) (dzimšandiena - 08.03.2010.) un Hugo (dzimšandiena - 29.05.2010.))