Suņa netikums

[ElinaF]

Labrīt!
Vēlos lūgt padomu - kā varētu izskaust suņa paradumu. Katru dienu, precīzāk, katru rītu, tiklīdz sāku vilkt zeķes, zābakus, kurpes u.c. suns sāk mesties kājās - ne tik daudz kož, kā aprej mani un protams pieskrien un arī iekož zābakā/kurpē vai zeķē, atkarībā, kur trāpa.
Līdz tam mirklim viss ir kārtībā, arī pa dienu, vakariem - viss ok, bet viss notiek no rīta. Nākas pat likt vannasistabā, lai varētu uzvilkt zābakus - protams, izlaižot laukā, process jau notiek, bet vismaz esmu apģērbusies:) Tad aprāju vairākas reizes, viņa zina, ka rāšos un jau laižas priekšalicīgi no manis.
Kā šo netikumu varētu izskaust?
Sunim 11 mēneši, netikums parādījās kādu mēnesi atpakaļ.

[chiba]

Tikai ar paklausību.
Domājams, ka suns to dara no prieka, ka nu tik būs, tūliņ ies ārā. Vismaz manējais, kad es velku bikses, ar dikti uzreiz priecājas, reizēm pat grib ieķert bikšu galā, bet man tas netraucē, jo tas ir smieklīgi un ne pārāk traucejoši. Ja traucētu, es viņu noliktu gulēt vai vietā un mierīgi saģērbtos. Komandas mākat? Tad mēģini viņu nosēdināt/noguldīt un ģērbties. Ja noraujas, nolikt atpakaļ. Kad saģērbies, paslavēt, pacienāt. Kaut kā tā... vēl jau maziņš 11 mēneši, sākumā droši vien gribēs draiskoties un neklausīt, bet nu tomēr jau vajadzētu zināmai disciplīnai būt.

[chiba]

Un par rāšanos- bieži vien suņi to uztver kā spēli- cik forši saimniece jautrojas. Viņš kož, tu vicinies ar rokām un kliedz- forši un jautri, suņaprāt! Var mēģināt ar stingru nedrīkst un ja neklausa, paņemt tā sirsnīgāk pie dziesmas, bet tur jābūt pārliecībai, kurš mājās saimnieks. Man tajā vecumā, kad suns bija, pāris reizes, kad nebija nomierināms un iekrita azartā, nedzirdot nedrīkst, paņēmu šo pie kakla un paturēju, lai nomierinās. Bet tur lomu spēlā garīgais pārspēks, ne fiziskais, nekāda gadījumā nevajag sunim darīt sāpīgi vai ko tādu.

[ElinaF]

Komandas māk - nedrīkst, sēdēt, gulēt, gaidi utt. Tajā mirklī tiešām laikam prieks ņem virsroku un komandas, kā jau rakstīji, neievēro. Uz paŗis sekundēm jā, bet tad sākas. Ļoti palīdz gardums - ģērbjos un paralēli dodu un slavēju. Tad visa uzmanība ir tikai uz gardumu un nekas cits neinteresē.
Nekad nepielietoju fizisku spēku, jo uzskatu, ka visu var panākt ar runāšanu, komandām. Bet ir brīži, kad vārds "Nedrīkst" ir pateikts tā skaļāk.
Vēl kas interesanti, ka viņa to dara tikai brīžos , kad es viena eju prom un velku tās saucamā ''izejamās'' kurpes/zābakus. Kad ejam staigāties un velku citus apavus, nekad viņa man nav tajos ķērusi. Laikam suns gudrs un saprot, ka ņemšu viņas līdzi!

[chiba]

Nu tad atliek strādāt pie paklausības. Interesanti, ka netikums parādījās tikai pirms mēneša. Vajadzētu ar to fiksi tikt galā, lai nepierod, ka var kāpt uz galvas... Veiksmi!
(Un ar fizisku spēku es tiešām domāju vienkārsi paņemt stingri un turēt, kamēr nomierinās, nevis iespaidot kaut kā. Bet tas, protams, atšķirīgs arī no šķirnes un paša suņa temperamenta.)

[DanaMary]

Kā ar variantu suņu skola, lai kopā ar instruktoru parādītu sunim kurš ir saimnieks, kurš kuram seko? Domāju, ka tad arī nebūs problēmas ar komandām,ka izdomā kad komanda beidzas, kad var neklausīt.

[ElinaF]

Jā, intensīvi skatos tagad iespējas sākt mācīties suņu skoliņā. Sazinājos ar Ivaru, lai no sākuma paņemtu individuālas nodarbības un tad ietu kopā ar citiem suņukiem. Tagad atliek tik norunāt laiku, kad būs pirmā nodarbība!
Redzēju vienā raidījumā, ka palīdz arī sasaldēts sviests - kad notiek tā saucamā ģērbšanās (zābaku vilkšana), pirs tam nosmērēju roku virspusi ar šo sviestu - rokas nepaliek taukainas, tāpēc laikam arī bija piekodināts, ka jāņem sviests no saldētavas. Un sunim veidojas patīkamas sajūtas un nav domas par ķeršanu, bet tieši otrādi - laiza rokas.