Sākšu ar to, ka man ir standarta taksis, 6 gadi vecs, suņu skolās nav gājis, ir iemācījies sēdēt, gulēt, vietā. Sēdēt un gulēt klausa tikai tad, ja man ir gardums rokā, vietā - ja mans tonis jau paliek draudošs.
Ir mazs bērns, 1,5 gads. Mēs ejam nost no ratiem, drīz sanāks pastaigas ar bērnu, kas iet kājām ( un arī ne vienmēŗ pie rokas ) un suns, kurš iet kur acis rāda, skraida no vienas ielas puses uz otru un bērnu nogāž ar pavadu nost no kājām. Ja ierauga kādu citu suni, nedod Dievs taksi.... mans suns sāk rauties, riet un skriet apost visus stūrus, ir grūti savākt mazo bērnu, kurš līdzīgi staigā - kur acis rāda, un suni. Ir kādas idejas lietas uzlabošanai? Vai 6gadīgam sunim neprofesionālis ( es ) vēl kaut ko var iemācīt?
Un vēl... būtu jauki dzirdēt kaut ko no personīgās pieredzes, kā apvienojat pastaigas ar bērnu.... dzīvoju praktiski viena, ir mazs bērns, un suns, kurš jāved laukā. Situāciju apgrūtna tas, ka dzīvoju 9 stāvu mājā, kurā regulāri lifts ir saplīsis ( 50% ) laika, nepārspīlēju. Un pašā nelaimīgākajā stāvā - devītajā
Agrāk piekopu praksi, ka 1x dienā gāju ar bērnu ratos un suni garajā pastaigā uz 2-3h un vakarā, kad bērns aizmidzis savā gultiņā, izskrēju uz 10 min ar viņu līkumu, skatoties pēc nepieciešamības, ja suns dīdās un grib čurāt, vēl pa dienu ielieku bēŗnu esam nomodā gultā, ieslēdzu multenes, iedodu mantas, noņemu visu, kas var būt bīstams un atstāju uz 5 min, kamēŗ es fiksi, fiksi apkāŗt mājai vismaz. Šobrīd ir tā, ka tajās reizēs, kad lifts strādā, ir riskanti ar viņu braukt, nu jo ir liela iespēja, ka es tajā liftā arī iesprūdīšu, kad viņš kārtējo reizi apstāsies... a man bērns mājās viens! viena lieta, ir 10 min, pavisam kas cits -pāris stundas.... Otrs, kad lifts nestrādā... es izvairos iet laukā, jo ir grūti nonet un uznest bērnu augšā uz 9.stāvu. Bet ar suni ir jāiet. Vai nu man bērns jāatstāj viens dzīvoklī un jāskrien pa trepēm lejā vispirms ar suni ( kādas 20-30 min, lai normāli visu izdarītu tuvējā suņu parkā ), un tad jāskrien atpakaļ, jāģērbj bēŗns, jāie ar viņu laukā, jānes augšā... pāris stundas un atkal tas pats ar suni. Jauns lifts mūsu mājai tuvākā gada laikā nebūs, jo mēs nevaram 25k eiro savākt...Vārdu sakot, es meklēju uzmundrinājumu un padomus, kā to padarīt vieglāku, kā izturēt to gadu, varbūt vairāk... jo šobrīd ir doma pat sunim meklēt jaunas mājai, lai cik sāpīgi tas mums visiem, arī sunim, nebūtu. Es studēju, strādāju, viena esmu ar bērnu (ok, šobrīd vēl ir ome, kas piepalīdz, bet viņa pārceļas tālu prom tūlīt ), ir suns un 9.stāvs, neejošs lifts. Man 2-3x dienā tikai ar suni jānesās ir lejā/augšā ( pie 7.tā stāva liekas, ka es vairs neuzkāpšu tālāk ), tad vismaz 1x ar bēŗnu.... nerunājot, ja vajag ko nopirkt veikalā, kaut pulveri un to stiept papildus, uz darbu jāiet, uz augstskolu.
Problēma ir liela arī tajā, ka jau sirds dreb bērnu atstājot vienu tās 5-10 min viņa gultiņā, bet kāpiens pa trepēm abos virzienos to laiku vēl uz gandrīz pusi paildzina.
Vai ir gaisma tuneļa galā? Negribu šķirties no suņa, taču gads tādā režīmā liekas šausmīgs..
Tās 2-3h ar ratiem atkrīt pa dienu ar suni un bērnu, jo bez ratiem es abus savākt un izturē nevaru ilgāk par 20 min, bet ratus un bērnu ( kopā ap 30kg ) + suni pavadā ( kāpņu telpā vēl kādis 4 suņi dzīvo, kaujas ), nevaru dabūt lejā un augšā. Ratiņu telpas mājai nav. Lūdzu, padomus, risinājumus ( dzīvoklis ir nopirkts, maiņa neiespējama, pārvākšanās ne tik ), uzmundrinājumus, pieredzi, kā tikt galā.
