Netiekam galā ar kucēnu

[Heiteriic]

Tātad vairāk kā pirm mēneša paņēmām 3 mēnešus vecu Vācu aitu suņa metisa puiku. Suns nu jau ir pieradis jaunajās mājās, māk jau arī dažas komandas, tā vispārīgi mūs klausa, taču saskārāmies ar problēmu, nu jau mūsu kucēns ir 4,5 mēnešus vecs bet nekādi nevaram iemācīt viņam prasīties ārā. Viņš pirms tam dzīvojis stallī, vai tas varētu būt tam par iemeslu? Pa naktīm turam viņu koridorā, tur viņam sedziņa un mantiņas. Pēc būtības suņi nenokārtojas kur guļ, taču viņš čurā un kakā pat uz savas sedziņas. Kā lai iemāca to nedarīt?

[ievish]

Pa čurāšanu jau diezgan daudz šajā forumā rakstīts, bet varu atkārtoties.
Visticamāk kucēns par retu tiek vests laukā. Šādā vecumā suns fiziski var nespēt nociesties visu nakti, tāpēc labi būtu arī pa nakti izvest laukā.
Suns ir JĀPIERADINA nokārtoties tikai ārā. Parasti to dara, vedot viņu bieži laukā. Kā es darīju ar savējo (iemācījās nokārtoties tikai laukā pāris nedēļās) - vedu laukā:
- uzreiz pēc pamošanās;
- uzreiz pēc paēšanas;
- uzreiz pēc ierašanās mājas;
- uzreiz pēc spēlēšanās/dauzīšanās iekšā;
- uzreiz, kad redzu, ka kucēns sāk ošņāt grīdu, lai sameklētu vietu, kur nokārtoties.

Vārdu sakot, jo vērīgāki būsiet, jo ātrāk iemācīsiet sunim nokārtoties ārā. Vēl, lai pamudinātu suni kārtoties ārā, var viņu ļoti slavēt par to, ka pačurājis ārā un pat iedot gardumu. Ir lasīts, ka tad kucēns vēl ātrāk iemācās prasīties laukā, reizēm arī par daudz, bet tā būtu mazākā bēda, galvenais, ka prasās laukā.
Es gan savu kucēnu sākumā pa nakti un vienmēr, kad gāju prom no mājām, atstāju būrī. Parasti suņi gluži nenokārtojas tur, kur guļ, un būrī nav tik daudz vietas, lai tas pašam netraucētu. Attiecībā uz koridoru - tā ir pietiekami plaša vieta un varbūt pat suns ne vienmēr guļ uz sedziņas, tāpēc arī varētu nokāroties tur. Būrī ļoti reti būs šādas problēmas.

P.S. Diemžēl reizēm gadās arī kucēni, kurus ļoti ilgi nevar pieradināt konsekventi kārtoties tikai ārā. Mana suņa brālis nokārtojās iekšā līdz kādiem 6 mēnešiem, tādēļ viens bez uzraudzības netika atstāts nekad - vienmēr tikai būrī. Galu galā iemācījās arī viņš.

[Heiteriic]

Vedu viņu ārā ik pēc pusstundas, reizēm stundas. Koridors nav nemaz tik plašs, ļoti mazs un vienmēr guļ uz sedziņas. Slavējam viņu, kad nokārtojas ārā, iedodam pa kārumam bet nekas nelīdz. Kad bija siltāks laiks pa dienu izvedām uz pāris stundām ārā lai paskraida pa sētu, taču tiklīdz viņu ieved iekšā nepaiet ne 5 minūtes kad ir jau nokārtojies, nav mans pirmais suns, taču pirmais suns ar kuru tik lielas problēmas. Un viņš saprot ka ir vainīgs bet tik un tā to dara.

[ievish]

Kad bija siltāks laiks pa dienu izvedām uz pāris stundām ārā lai paskraida pa sētu, taču tiklīdz viņu ieved iekšā nepaiet ne 5 minūtes kad ir jau nokārtojies, nav mans pirmais suns, taču pirmais suns ar kuru tik lielas problēmas.

Tur varbūt arī aug kājas problēmai - kucēnam vienam pašam sētā nav ko darīt, it īpaši, ja vēl nav iemācījies nokārtoties tikai ārā. Labāk būtu kopīgas rotaļas, kā arī pieskatīšanai, lai OBLIGĀTI nokārtojās ārā. Ja kucēnu palaižat savā vaļā, tad nekādi nevar konstatēt, vai viņš ir paspējis nokārtoties ārā.

Un viņš saprot ka ir vainīgs bet tik un tā to dara.

Nē, viņš nesaprot, ka vainīgs. Viņš taisa vainīgu seju, jo zina, ka rāsiet viņu. Bet nezina par ko. Rāšanai nav pilnīgi nekāda audzinoša rakstura, ja vien tas nenotiek brīdī, kad suns tiek pieķerts darot, ko nedrīkst. Ja redzat, ka kucēns sāk čurāt, tad ir jāgrābj aiz čupra un jāstiepj laukā tāds pats čurājošs. Ja neesat noķēruši brīdi, kad viņš čurā, nav vērts bārt, jo viņš nespēj rezultātu ar procesu kopā saistīt. Ir jābar par procesu, nevis rezultātu.

Neko citu kā pacietību un konsekvenci nevaru ieteikt.

[ievish]

P.S. Vienam no šī foruma iemītniekiem arī bija sākumā problēmas, ka kucēns nenokārtojās ārā, bet tikai iekšā. Tad saimnieks arī sliktā laikā pacietīgi stundu un vairāk ar kucēnu stāvēja laukā, kamēr tas nokārtojās. Turklāt šķirne bija tāda, kurai ļoti nepatīk slikts laiks un tā bija ziema.

[Heiteriic]

Kad izvedam viņu ārā, darīt viņam ir ko, bezdarbībānevienu reizi nav sēdējis līdz šim, tā pat dauzāmies ar viņu, mācām viņu.
Un entās reizes ir pieķerts čurājos un kakājot istabā, vienmēr ir vests momentā ārā bet nu nekāda rezultāta. Ja nepieķeru viņu nemaz nebaru jo zinu ka nav jēga. Bet tā kad izvedam ārā viņš vienmēr nokārtojas un nav pat ilgi uz viņu jāgaida. Un nociesties viņš var, jo ir bijuši brīži kad nav bijis laika izvest tik bieži ārā un viņš pagaida līdz viņu izvedīs

[ievish]

Tad atliek tikai konsekventi turpināt visu. Ar laiku suns iemācīsies, bet reizēm ir tādi suņi, kuriem tas prasa ilgāku laiku. Un nav būtiski, kur viņš pavadījis pirmos dzīves mēnešus. Pat vienā metienā suņi šajā ziņā var atšķirties.

[Heiteriic]

Ceru ka viss nokārtosies un viņš iemācīsies prasīties ārā, jo ir diezgan nepatīkami katru rītu celties ar domu, ka nu tulīt būs jāvāc šmuce

[ievish]

Ceru ka viss nokārtosies un viņš iemācīsies prasīties ārā, jo ir diezgan nepatīkami katru rītu celties ar domu, ka nu tulīt būs jāvāc šmuce

Ar nakti koridorā vēl ir problēma, ka kucēnu naktī neredzat. Varbūt, ka viņš prasās laukā? Vai viņš vispār prasās laukā? Varbūt pamēģiniet uzlikt modinātāju nakts vidū un viņu izvest, teiksim pēc tik stundām, par kurām esat pārliecināti, ka viņš var nociesties, vai vienkārši nakts vidū?

[Heiteriic]

Pat pa dienām viņš neprasās laukā. Piemēram, es viņu izvedu no rīta ārā, viņš nokārtojas, un viss kārtībā. Ievedu iekšā, eju pēc stundas un peļķe jau priekšā. Reizēm pat tik ilgs laiks nepaiet. Esam izmēģinājušies visādi, uzslavējam, kārumi bet bez rezultātiem 2 naktis viņš smuki bija nocieties ne mazākā šmucīte, tad bija lielā uzslavēšana nodomājām ka nu būs labi bet nu nekā

[ievish]

Pat pa dienām viņš neprasās laukā. Piemēram, es viņu izvedu no rīta ārā, viņš nokārtojas, un viss kārtībā. Ievedu iekšā, eju pēc stundas un peļķe jau priekšā.

Vai no rīta ir tikai nokārtošanās ārā vešana vai garāka pastaiga? Man sunim ir garāka rīta pastaiga darba dienu rītos un arī pieaudzis suns visu nokārtošanos neizdara 5 minūtēs. Kakāšana ir pa vairākām reizēm, pirmā - uzreiz, pēc tam, kad iekustējies - nākamā. Protams, ka viņš iekšā nenokārtojas arī, ja ir īsā ārā iešana bijusi, bet viņš jau ir pieaudzis, kucēnam tas ir savādāk. Ja neejat rīta pastaigās, tad varbūt ir vērts sākt celties agrāk un vismaz minūtes 40 pastaigāt?

[Heiteriic]

nē ejam rīta pastaigās, 7 vedu viņu ārā un tad vismaz kādu pusstundu, un dienas laikā arī pastaigas tikai mazliet īsākas, pa tuvējo apkārtni. pēdējo reizi viņu vedu ārā ap 11 vai 12 vakarā, reiz;em pat trijos, bet līdz tiem 7 tāpat sagrēkojies.

[ievish]

Tad atliek tikai turpināt. Ja jau dažas naktis ir bijušas sausas, tad jau uzlabojumi ir. Vienkārši trāpījies specifisks suns, tur neko darīt, vienkārši būt pacietīgiem.

[Danute]

...... nu jau mūsu kucēns ir 4,5 mēnešus vecs bet nekādi nevaram iemācīt viņam prasīties ārā. ....

Pacietību ,pacietību un vēlreiz pacietību. Ja jau jūs dariet tā kā ievish jums iesaka,tad turpiniet tā darīt arī turpmāk. Nu nav visi kucēni vienādi un viņš vēl ir dikti maziņš,lai visu darītu tikai un vienīgi ārā. Ir kucēni,kuri ātrāk to apgūst un ir arī tādi,kuriem gadīsies iekšā nokārtoties pat līdz 7 mēnešu vecumam.

[julika]

Mana Kira čurāja mājās uz paklājiem un dažreiz uz gultas arī līdz ~1 gada vecumam kaut arī bija ļoti labi iemācīta ka to vajag darīt ārā. Vot arī tāds suns trāpījās.

[Heiteriic]

Es zinu, ka gadās visādi suņi, taču ja viņš būtu neattapīgs, vai arī lēni mācītos, es šaubos, ka tad būtu varējusi pusstundas laikā iemācīt viņam sēdēt un dot ķepu, tātad tas liecina par viņa prāta spējām, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš nu negrib prasīties laukā

[Danute]

Šeit iet runa nevis par neattapību vai lēnu mācīšanos,bet gan par to,ka kucēns nav izpratis sakarību starp saturēšanu/ciešanos līdz ārā iešanai. Viņam vajag un viņš dara. Acīmredzot kaut ko jūs dariet ne gluži tā,lai kucēns saprastu ko no viņa īsti vēlaties.

[julika]

Iemaciet viņam zvanīt zvaniņā pirms iet ārā, vai ieslēgt gaismu, kaut ko tamlīdzīgi. Varbūt tas palīdzēs izveidot to saikni.

[ievish]

Iemaciet viņam zvanīt zvaniņā pirms iet ārā, vai ieslēgt gaismu, kaut ko tamlīdzīgi. Varbūt tas palīdzēs izveidot to saikni.

Manuprāt, tas par agru varētu būs tajā ziņā, ka suns neprasās laukā vispār. to var darīt ar suņiem, kas jau prasās laukā, bet dara to ļoti klusām, piem., stāv pie durvīm un nesmilkst.

[julika]

Man liekas, to var mācīt uzreiz, kopā ar kartošanos laukā - pieved pie zvana, dziņ, tad ārā čurāt. Un tā katru reizi.
Ir jau suņi, kuri vispār neprāsas laukā (man, piemēram, Kira tāda ir, viņa tikai mašīnā prasās ārā, mājās nekad), tad visu mūžu var nogaidīt, līdz atnāks laiks suni mācīt zvanīt.