Samojeda kucēna uzvedība
Posted: 19 Feb 2015, 14:49
Sveiki!
Divas nedēļas atpakaļ iegādājos Samojeda kucīti. Sākumā suns bija ļoti nosvērts un mierīgs, bet iedzīvojoties pavisam izmainījās. Protams, kā jau kucēns daudz guļ, bet brīžos, kad neguļ ir pilnīgi nevaldāms. Gribētos teikt hiperaktīvs. Nevienā brīdī nevar būt mierīgs. Komandu "Nedrīkst" un "Fu" it kā saprot.. Apmēram uz 10 sekundēm, bet vismaz reaģē:)
Šoreiz varbūt mazāk stāsts ir par mantu un kāju plosīšanu, bet mani uztrauc tas, ka viņa nav mīļa. Man gan šis ir pirmais suns, tāpēc iespējams, ka kucēni tādi ir, bet lasot internetā vairāk gan izskatās, ka to mīlestību viņi grib. Mans samijs nāk klāt tikai tad kad nobīstās un no rītiem, kad pamostos. Reizēm pārnākot mājās pat nemaz nesagaida. Lai viņu samīļotu, tas ir jādara bez maz vai ar varu, jo viņa lēkā, knosās, kož. Tāpat glaudot viņa izrāda nepatiku un cenšas rokā iekost.
Cenšos jau radināt pie ķemmes, bet viņai tas ir liels pārdzīvojums. Cenšos vismaz reizi dienā, ļoti maigi viņu paķemēt. Bet viņa lec pa gaisu it kā viņai ļoti ļoti sāpētu. Turklāt nekādi nespēju viņu ieradināt gulēt savā vietiņā. Tur viņai ir rotaļu laukums, bet guļ visur citur, tikai ne tur.
Un vistrākais šajā stāstā ir kaķis. Man ir 8 gadus vecs persietis. Ļoti mīļs un komunikabls, bet samijs kā traks lec virsū, cenšas iekost. Es pat nezināju, ka mans kaķis prot šņākt. Lai suņa enerģiju pakausētu, vienmēr pēc piecelšanās ar viņu parotaļājos, cerībā, ka tas mazinās uzmanību uz kaķi. Bet ieraugot kaķi, samijam viss aizmirstās un galvenais mērķis ir medīt. Cenšos staigāt līdzi, mācīt, ka kaķi nedrīkst aiztikt, brīžos, kad paklausa paslavēju, iedodu gardumiņu. Bet būtību lielu uzlabojumu nav...
Varbūt zināma problēma ir tajā, ka kucēnu mēs paņēmām vēl ļoti jaunu, 1,5 mēn, jo saimnieks bija samelojies par vecumu un atklāja to tikai tad kad jau pēc suņa bijām aizbraukuši. Līdz ar to ārā viņa vēl neiet un mājās enerģiju neizdodas nokausēt tik ļoti kā ārā..
Būtībā galvenais, ko gribētu saprast - vai tas ir normāli, ka kucēns ir visu laiku nemierīgs, kož, plēš,negrib mīļoties un varbūt kādu labu padomu kā samierināt abus mīluļus un iemācīt gulēt savā vietiņā.
Paldies!
S.
Divas nedēļas atpakaļ iegādājos Samojeda kucīti. Sākumā suns bija ļoti nosvērts un mierīgs, bet iedzīvojoties pavisam izmainījās. Protams, kā jau kucēns daudz guļ, bet brīžos, kad neguļ ir pilnīgi nevaldāms. Gribētos teikt hiperaktīvs. Nevienā brīdī nevar būt mierīgs. Komandu "Nedrīkst" un "Fu" it kā saprot.. Apmēram uz 10 sekundēm, bet vismaz reaģē:)
Šoreiz varbūt mazāk stāsts ir par mantu un kāju plosīšanu, bet mani uztrauc tas, ka viņa nav mīļa. Man gan šis ir pirmais suns, tāpēc iespējams, ka kucēni tādi ir, bet lasot internetā vairāk gan izskatās, ka to mīlestību viņi grib. Mans samijs nāk klāt tikai tad kad nobīstās un no rītiem, kad pamostos. Reizēm pārnākot mājās pat nemaz nesagaida. Lai viņu samīļotu, tas ir jādara bez maz vai ar varu, jo viņa lēkā, knosās, kož. Tāpat glaudot viņa izrāda nepatiku un cenšas rokā iekost.
Cenšos jau radināt pie ķemmes, bet viņai tas ir liels pārdzīvojums. Cenšos vismaz reizi dienā, ļoti maigi viņu paķemēt. Bet viņa lec pa gaisu it kā viņai ļoti ļoti sāpētu. Turklāt nekādi nespēju viņu ieradināt gulēt savā vietiņā. Tur viņai ir rotaļu laukums, bet guļ visur citur, tikai ne tur.
Un vistrākais šajā stāstā ir kaķis. Man ir 8 gadus vecs persietis. Ļoti mīļs un komunikabls, bet samijs kā traks lec virsū, cenšas iekost. Es pat nezināju, ka mans kaķis prot šņākt. Lai suņa enerģiju pakausētu, vienmēr pēc piecelšanās ar viņu parotaļājos, cerībā, ka tas mazinās uzmanību uz kaķi. Bet ieraugot kaķi, samijam viss aizmirstās un galvenais mērķis ir medīt. Cenšos staigāt līdzi, mācīt, ka kaķi nedrīkst aiztikt, brīžos, kad paklausa paslavēju, iedodu gardumiņu. Bet būtību lielu uzlabojumu nav...
Varbūt zināma problēma ir tajā, ka kucēnu mēs paņēmām vēl ļoti jaunu, 1,5 mēn, jo saimnieks bija samelojies par vecumu un atklāja to tikai tad kad jau pēc suņa bijām aizbraukuši. Līdz ar to ārā viņa vēl neiet un mājās enerģiju neizdodas nokausēt tik ļoti kā ārā..
Būtībā galvenais, ko gribētu saprast - vai tas ir normāli, ka kucēns ir visu laiku nemierīgs, kož, plēš,negrib mīļoties un varbūt kādu labu padomu kā samierināt abus mīluļus un iemācīt gulēt savā vietiņā.
Paldies!
S.