Ja kāds svešs nāk pa durvīm iekšā, arī skrien pretī un rej. Ilgu laiku mēģināju par šīm darbībām sarāt, bet rezultātu nav.
Kad neesmu mājās, viss ir mierīgi, piebraucot pie mājas redzu, ka suns mierīgi guļ saulītē, arī kad ome nāk rakāties dārzā, suns guļ dobē un nesatraucas par garāmgājējiem.
Ja savā mājā vēl to varētu paciest, tad citur gan nē. Brīvdienās biju pie biedra, kam ir milzu teritorija, suns visu dienu dzīvojas ārā un tā kā esam tur regulāri, laikam arī sāk uzskatīt to par savu teritoriju un rej uz nepazīstamiem atbraucējiem. Tiklīdz pasaucu, nekavējoties pārstāj riet un nāk pie manis, bet tā riešana ir pilnīgi nevajadzīga un daudzus biedējoša. Nāk kaimiņu bērni - uzrej tiem. Kaimiņu bērni vieni iziet ārā - atkal tiem uzrej. Manā klātbūtnē viņi suni glaudīja, jo, kā jau normāli lauku bērni no suņiem nebaidās, bet vienalga, kad viņi iziet ārā, suns uzrej. Ne tā, ka atņirgtiem zobiem un spalvu gaisā, bet vienkārši uzrej.
Apkārt vadāts suns tiek bieži un nav tā, ka nav redzējis citus cilvēkus
Iespējamie risinājumi?
