Sune (2.5 gadi, patversme, šķirne nezināma, sver 15 kg (neizskatās pēc tāda, kas varētu kādu nokost)) rej un uzbrūk svešiem cilvēkiem. Vistrakāk ir ar kaimiņiem - tos ieraugot, metas klāt, rej un dažreiz lec, sitās pret kājām. Nevienam nekad nav kodusi, bet to jau no malas neviens nevar uzminēt. Iekšpagalmā (dzīvokļu māja) vedam ar pavadu, bet tāpat pamanās riet, velk siksnu. Ļaujam laukumā pie mājas izskrieties, spēlējamies un viņa arī atsaucās, ja vien nav kāds garāmgājējs - tad uzreiz vico pāri visam laukumam un ielai, lai kārtīgi norietu. Uz saucieniem reaģē, atskrien atpakaļ, bet bieži metas otro reizi virsū.
Vairākas reizes arī parkā uzbrukusi garāmgājējiem; tāpēc noraidu ideju, ka viņa sargā mājas teritoriju.
Istabā arī bieži sarejas, kad kaimiņi staigā gar durvīm, bet māk komandu "klusu", tad paliek ar spalvu gaisā un rūc. Ārā esot māk nākt blakus, atsaucas un sēž, pazīst nedrīkst un fuj.
Pret "pazīstamajiem" pretenziju nav.. Esmu cerējusi, ka kaimiņi nomierināsies un ļaus izskaidrot situāciju, piekritīs iepazīties, lai sunim, nākamreiz satiekot, būtu mierīgāka reakcija, bet kaimiņi nav īsti suņu cilvēki un drīzāk izsauks policiju, nevis palīdzēs atrisināt situāciju (ko es nenosodu
) Esam atalgojuši, ka kādu retu reizi neuzrej kaimiņam; cenšamies uzturēt acu kontaktu un uzmanību, ja redzam, ka kāds garāmgājējs iet gar mūsu māju, bet nekā.. Liekas, ka vienīgais veids būtu kārtīgi noslānīt pēc šitādiem izgājieniem, jo uzbrūkot viņai aizbrauc širmis un nekādas "nedrīkst" vai "klusu" komandas neklausa. Vai ir vēl kāds ne-vardarbīgs variants, kā likt viņai saprast, ka tā darīt nevar?!?
P.s. viņa ir no ūber aktīvajiem un ar viņas enerģiju varētu elektrību lielpilsētai ražot, bet līdz ar to dabū kārtīgu fizisko: skriešana blakus ritenim, lekšana, rakšana, brīvsolis dabā vairākas dienas pēc kārtas un vēl viss cits, kas viņu ikdienā nokausē... bet arī tad pietiek pēdējie spēki nokaitināt mani un kaimiņus
