nu man arī tā sķiet. vārdu sakot, saimniekiem jāpārdomā attiecības ar suni. bet nekādas vardarbības cilvēciskā izpratnē. suņu ietekmēšanas paņēmieni: purināšana aiz čupra, piespiešana pie zemes kamēr beidz tirināties (kaut vai uzguļoties virsū, lai jūt respektu pret barveža izmēru un svaru), rūkšana, ignorēšana par pārkāpumiem. ignorēšana, starp citu, lieliski iedarbojas. barā tas ir pats briezmīgākais - būt izstumtam. dabā izstumtie iet bojā. ja suns (nesaku mans
) rūktu uz mani, es noteikti ļoti skaļi ierēktos "Fu". tik skaļi, lai viņš samulst. var būt var pamest kaut k;ādu priekšmetu sāņus, lai novērstu uzmanību un tad sagrābtu aiz čupra un ar visu svaru noggāztu zeme, uzguļoties, vai uzsēžoties, lai ir vieglāk kontrolēt. ja suns rūc ir jārēc pretī. berz vārdiem, jo tiem nav nozīmes un cik vien spēka jāspiež pie zeme. var apmest uz muguras un ar abām rokām ieķeroties "krāgā" piespiest galvu pie zemes. skatīties acīs un rēkt. sunim jāpaliek pilnīgi mierīgam. tikai tad var palaist un kādu stundu pat neskatīties virsū. izvaiŗīties no acu kontakta. suns meklēs to, mēģinās ielūkoties, nāks ošņāties. tad jāatgrūž, lai saprot, kas ir vadonis un cik neapskaužamā situācijā nonācis suns.
man suns brīvi atdod kaulu. dažreiz pat ir izdevies viņu pieaicināt atnest man un atdo rokās... bet tas ir panākts nevis ar nospiešanu, bet ar maigumu. iedod kaulu, mmmmm, cik garšīgs, om nom nom, nu ņem. to gan mēs darījām pašā sākumā. nekad nav bijušas rotaļas tipa, atdod kauliņu, apēdīšu, atņemšu, ali zuns rūc un satraucās. nekad! arī bērniem neļauju. ai, nu ir visādas lietas, kas darāmas bērnībā. tagad nāksies suni sākumā nospiest hierarhijas apakšgalā un tikai tad runāt par uzticēšanos, rotaļāšanos utt.