8 mēnešus veca suņa agresija pret saimniekiem

[FANE]

Nu ja suns ir vesels, tad mājā viņš čurā, vai nu aiz bailēm, jo zin, ka saņems sodu, vai nu iezīmējot savu teritoriju, tādā veidā liekot saprast kurš te ir saimnieks.

[maksis]

Tā vai tā nesaprotu, kādēļ nav informēts audzētājs un jautāts viņa viedoklis! Manuprāt tas ir pirmais cilvēks, kuram varētu būt atbildes kabatā!

Es arī vēlreiz atkārtošu šo jautājumu.
Lasot visu šo ārprātu, man personīgi ir 2 idejas. 1) Sunim ir smagas iedzimtas temperamenta (psihes?) problēmas; vai 2) Suņa saimniekiem jāatdod suni uz rehabilitāciju un nekad vairs nav jāņem neviens suns, jo viņu audzināšanas metodes ir nepieņemamas.

[murkata]

nu paga, Maksi, ne tik kategoriski. var būt cilvēkiem vienkārši nav nekādas saprašanas par audzinšānu un suņu psihi. ir jādod iespēja, kaur apriori. vienīgi viņiem tiešām pašiem jāgrib kaut ko mainīt. ir sakari ar tiem ļaudīm? kā viņiem sokas tagad? ir pārdomas par tēmu, vai viss tiek laists pašplūsmā?
(a to mēs te tĀ cepamies )

[maksis]

murkata
Mēs katrs pazīstam daudzus cilvēkus, kam ir suņi, bet kas nav suņinieki tai vārda izpratnē kā te pieņemts saprast. Vai tu, piemēram, zini cilvēkus, kuru sunim 8 mēn vecumā ir līdzīga uzvedība (un atcerēsimies, ka runa ir par labradoru, ne kaukāzieti)? Es tādus nepazīstu. Jā, ir visādas audzināšanas kļūdas, ir tāda uzvedība, kādu es saviem suņiem nepieļautu, bet ne jau tā kā te aprakstīts. Tāpēc es vēlreiz saku - pēc manām domām, lai rastos tik nenormāla uzvedība, ir jābūt vienam no manis minētajiem faktoriem. Vai abiem. IMHO.

[BaibaB]

var būt cilvēkiem vienkārši nav nekādas saprašanas par audzinšānu un suņu psihi. ir jādod iespēja, kaur apriori.

reti kurš piedzimst ar māku apieties ar dzīvniekiem. parasti šādas spējas iegūst ar pieredzi. bet es nezinu (ar visu to, ka man Tara ir sestais suns, un es mācos, mācos, mācos), KAS un KĀ ir jādara, lai no labradora dažu mēnešu laikā izaudzinātu tik agresīvu un asociālu suni. vēl neilgs laiks un šis suns metīsies saimniekiem virsū. tiešām ir grūti pateikt, vai aiz bailēm vai niknuma, bet normāli tas nav. kāds tur vēl apriori, ja saimnieki nav laicīgi reaģējuši uz uzvedības pirmajām problēmām, un tagad viss ir pamatīgi ielaists.

[murkata]

galvenais nosacījums ir zināt, ka ir jāmācās! ar būt viņiem tas prātā nav ienācis. nav bijis zinoša cilvēka klāt.
ir piemēri, kad pat no pieauguša asociāla suņa iznāk normāls ģimenes loceklis, piemērs ir veimāriete Asta. weimu tēmas apmeklētāji zina to stāstu.

[BaibaB]

es Astas stāstam sekoju līdzīgi. manuprāt, labs piemērs, ka lādzīga temperamenta suni ar normāliem senčiem pagrūti sabojāt arī nemākulīgiem saimniekiem. jā, Astai bija vajadzīgs zināms rehabilitācijas posms, bet pie mīlošas saimnieces, kas prasmīgi ar suni apgājās, rūpīgi kopa un tiešām zināja, ko un kā darīt, iztika pat bez kinologa.
te ir tikai kucēns (!!!) un jau agresīvs. ir absolūti skaidrs, ka bez zinoša kinologa te neiztikt. un pirmais - zvans audzētajiem par suņa vecākiem un metiena pārējo kucēnu uzvedību. varbūt visiem metiena kucēniem ir uzvedības problēmas un psihes problēmas?

[OrlandoSeaHorse]

Tur vispar ir tads audzetajs, ko vel var sazvanit? Varbut pirka pa leto vartrume un tas nemaz nav labradors? Kaut gan - pat ja nav labis - es ari nevaru iedomaties kads suns un ka jaaudzina, lai 8 menesos sita uzvestos.

[maksis]

Audzeetaajs veel nav informeets par sunja izdariibaam. Tas ir anglju suns ar spozhiem ciltsrakstiem.

[murkata]

hinshilla sacēlusi vētru un skopojas ar info.... kas jauns suņa dzīvē, uzvedībā, saimnieku attieksmē?

[Pekse]

Zinu vienu labradoru Latvijā, kurš 2gadus terorizēja mājiniekus regulāri "pietaisot" visu māju, ja bija atstāts viens, arī naktīs. Beidzās viss ar to, ka mājā sāka dzīvot vecaistēvs, kurš ar suni neceromējās, izvazāja pa kakām un pataisīja zilu dupsi, tā ka pašam roka sāpēja.
Suns vairs nekad tā nedarīja, un tā bija viena vienīga reize, kad vecaistēvs to izpildīja. Viņš gan nerūca uz savējiem.
IMHO, mājās nav saimnieka un suns ieņem to vietu, ja tā ir audzināšanas vaina. Bet neredzot suni tiešām nevar pateikt, moš vienkārši pats suns ir pilnīgi "čau" un nekas nelīdzēs.

[ewita]

Brālim bija problēma ar boksera šķirnes suni, bailīgi -agresīvais... koda visiem,kas pa ceļam gadījās..visiem,tas to arī nozīmē -visiem kustīgiem priekšmetiem...bija pat policistu sakodis...nācās atvadīties...
bet mājās arī kārtojās, ārdīja visu,kamēr saimnieki bija darbā.

[murkata]

dominance, dominance...

[Zuks]

Šitādam tik pēdas gaisā un rēkt purnā. Manam (1.6mēn.) divas veču krīzes bija. Man nē, bet, par bērniem nerunājot, manam vīram mēģināja uzrūkt. Fiksi 'tikām galā. Man tā kā iepriekš bija am.buldogs, tad metodes mosķo seteram paskarbas, bet mans Rosso noteikti zina kura ir visas mājas galvenākā un nešpetnākā kuce kurai, ja redz, ka nav laba oma, ir jāiet ar līkumu. Es kostu arī, ja man šitā mēģinātu.

[Fetch]

"Bet, jebkurā gadījumā - rikšiem uz suņu skolu."

Piekrītu! Audzināšana, labs instruktors, uzmanība un ... mīlestība. Labradorus nevajadzētu atstāt vienus - viņi ir ģimenes suņi, ļoti atkarīgi no cilvēkiem. Sist viņus arī nedrīkst. Zināju vienu labradoru kurš no uzmanības trūkuma sajuka prāta un ēda visu ko varēja sameklēt dārzā - cimdus, maisus, akmeņus - galu galā saslima un labi tas viss nebeidzas...

[Greylove]

Labradori principā ir spēcīgi, izturīgi un nosvērti suņi. Lielākā daļa šķirņu nav sajūsmā par to, ka atstāti vieni, bet labradoram tāpēc jukt prātā? Tās ir problēmas ar temperamentu tad. Arī par tām audzināšanas metodēm - visus eksemplārus tikai ar uķi-puķi neuzaudzināt. Ir, protams, arī jūtīgāki labradori, kuriem skarbāk pateikts vārds jau ir nopietns sods - bet tie tad arī visbiežāk izceļas ar teicamu uzvedību, un saimnieka vēlmju nolasīšanu no acīm.

[Pekse]

Normālu, pareizi stingri audzinātu suni, arī nevajadzēs kaustīt.
Tātam kurš rūc uz saimnieku vairs uķi-puķi toč nelīdzēs jebkurā gadījumā.

Labradorus nevajadzētu atstāt vienus

Comon ..... šitas mani dzen kosmosā ....

[Fetch]

Ar mīlestību es gan nedomāju 'uķi-puķi' - es i nezinu kas uķi-puķi ir. Tas kurš sajuka prātā bija turēts būrī aiz restēm, un pa retām tika laists dārzā (viņš tikai redzēja cilvēkus pa gabalu un ar viņu neviens nenodarbojas) - tur viņš arī ēdā visu - bet tā var būt kaut kāda cita novirze.

8 mēn. tā ir tiešām dominance.

[BaibaB]

Tas kurš sajuka prātā bija turēts būrī aiz restēm, un pa retām tika laists dārzā (viņš tikai redzēja cilvēkus pa gabalu un ar viņu neviens nenodarbojas) - tur viņš arī ēdā visu - bet tā var būt kaut kāda cita novirze.

tad jau sajuka prātā tapēc, ka nevis labradors, kurš atstāts viens, bet tāpēc, ka turēts būrī un ar viņu nenodarbojās. bet šitā turēts, arī cilvēks sajuktu prātā, ne tikai suns.

[AnitaJ]

Tiko izlasīju visu šo murgu. Piekrītu maksim par 100% un ar audzētāju noteikti vajadzētu parunāt, kaut vai lai izslēgtu iedzimtības varbūtību. Bet manas domas ir, ka šeit un šim sunim neizklausās, ka būtu kaut mazākā sakara ar dominanci. Sačakarētu psihi gan, jo suns (kucēns/bērns) ir nepārtraukti par kaut ko sodīts, bet viņš nav sapratis par ko un kāpēc. Rezultātā man liekas, ka viņš ir sācis aizstāvēties kā nu māk un pieļauju, ka kādā brīdī tas ir arī izdevies....parādījis zobus, uzrūcis un saimniece/ks tajā brīdī noraustījušies un izpalika sods par kādu izgājienu (iepriekš pēc kura saņēma brāzienu), jo bija šokā par jauno izdarību. Pie pirmo zobu parādīšanas visticamāk nesekoja normāla darbības apkarošana (domāju piespiešana pie zemes kaut vai, nevis nozilināšana ar koku......un šajā gadījumā izklausās, ka te vispār sodīšana bieži nav bijusi pakļauta loģikai, tikai kucēna raustīšana, tramdīšana un dīdīšana, ko tas nav varējis izprast) un apburtais loks turpinās. Kucēnam ir tikai loģisks secinājums, ka pašam ejot uzbrukumā sodu nesaņem. Shinshilla, mēģini pēc iespējas ātrāk atgādāt to puisi šurp. Varbūt Tev ar Tavu Labju pieredzi izdosies ko vērst par labu. Domāju būs vietā piebilde, ka šeit ir atbilde par to, kāpēc es vienā tēmā sašūmējos un mēģināju pateikt, ka neviens no retrīveriem NAV utji-putji sunīši un nebūt ne tik viegli apmācāmi.....izlutināt, sačakarēt jā, to ir gana viegli. Jā var paveikties, bet var arī ne. Un var būt, ka vienkārši pats cilvēks (neapzinoties to) ir apveltīts ar talantu, ka mācējis atrast pareizu kontaktu ar suni pat nenonākot līdz tādai galējībai, kaut tas pats suns pie citiem cilvēkiem audzis, varētu būt izaudzis arī par monstru. Un ja būtu pareizais cilvēks paņēmis, nevis tāds kurš iedomājas, ka zeltainie jau visi ir utji-putji kam pat īpaša audzināšana nav vajadzīga, ka gudrība un labsirdīgums jau nāk kā iedzimtība, tad arī viena 3 gadīgā zeltainā kucīte joprojām būtu dzīva, nevis aizsūtīta uz citiem medību laukiem. Un domāju, ja audzētāji attiektos nopietnāk audzējot atdodot šo šķirņu kucēnus nākamajiem saimniekiem, tad mēs arī mazāk dzirdētu nostāstus par agresīviem un neaprēķināmiem retrīveriem (visu šķirņu). Un mani starp citu pērkot suni, audzētāja brīdināja par iespējamību, ka kādā brīdī šīs šķirnes suņi var mēģināt parādīt zobus un rūkt uz saimnieku un pastāstīja ka vislabāk piespiest pie zemes un turēt kamēr nepārprotami ir gūta virsroka, bet nekādā gadījumā negaidīt otro reizi. Un varu atzīties, ka es tomēr pirmajā reizē pažēloju, bet pie otrās reizes cīņa bija gana sīva.....un mans suns nebūt nav dominants.