Page 1 of 1

Speciālists

PostPosted: 06 Oct 2016, 09:29
by Annuzj
Sveiki!
Man ir daži jautājumi.

Paņēmām 5 mēn sunīti no patversmes, lai dotu tam pagaidu mājas (bet nu jau esam tam pieķērušies un, tā kā sunitis ir tiešām īpašs, tam jāvelta liela uzmanība un jābūt pacietīgam (tāpēc arī nav viegli tam atrast ĪSTAS mājas)). Lieta tāda, ka viņa 3 mēn ir dzīvojusi brīvībā - Bolderājas pļavās (skraidījusi pa ielām ar mežonīgajiem suņiem, ēdusi kur pagadās utt) un tad 2 mēn patversmē, būrītī. Tagad 3. nedēļu viņa ir pie mums un mēs viņu radinam pie cilvēkiem un pie tā, ka pasaule nav tik baisa kā viņai izliekas. Pamazām jau sāk atkopties..! Tagad liekas, ka būtu laiks uzklausīt kāda laba speciālista padomus - gribas, lai progress turpinas un viņa jūtas vēl drošāka. Iespējams, ka varētu iet kādā suņu skolā (bet kā un vai tāds sunis ir dresējams?) un vai ir tāds suņu psihologs, kas varētu pastāstīt kas un kā jādara? Varbūt ir kādi ieteikumi? Un vēl jāpiebilst, ka katru dienu vedam suņuku pie vecākiem uz dārzu skraidît (siksniņā gan, jo bail, ka kāda asāka darbība vai troksnis var izbiedēt un viņa aizmuks. Dārzs nav pilnībā iežogots) un socializēties ar veco suni, kas dzīvo pie vecākiem. Dārzā viņa ir pavisam cits suns - viña skraida un priecājas. Atdzīvojas. Bet dzīvoklī atkal - absolūti depresīva! Tikai guļ sturī, nekustas. (Hmm, iespējams tas atgādina viņai patversmes būri un varbūt tur arī kas maināms??)

Gaidīšu ziņu.

Re: Speciālists

PostPosted: 24 Oct 2016, 14:09
by Imagine
Ar bailīgiem suņiem un patversmes suņiem kopumā laba pieredze ir bijusi ar Jūliju Siņicinu (vada "DinoArena" Smartdog nodarbības, patversmēs "Dzīvnieku draugs" un "Labās mājas" vadījusi patversmes suņu skolas).

Man pašai ir sunītis no patversmes un arī ar ne pašu veiksmīgāko dzīves stāstu, tāpat savā laikā, kad strādāju patversmē, ar savu veco suni palīdzēju veiksmīgi socializēt pārmērīgi bailīgos. Varbūt kaut ko noderīgu atradīsi manā blogā - viewtopic.php?f=29&t=6040&start=0 - tāpat vari tur droši uzdot sev interesējošos jautājumus - neesmu speciālists, bet labprāt dalītos pieredzē. Un tam arī blogs ir paredzēts, lai arī citi varētu atrast kaut ko noderīgu sev.

Svarīgākais, šādus suņus mājās turot un audzinot, ir būt ļoti pacietīgam un dot laiku, vērot savu suni un noķert momentus, kad redzi - viņam kaut kas patīk un centies tos atkārtot, motivēt. Slikto, baiļu izraisīto - ignorē.