kucēna socializācija

Dogs Teaching

kucēna socializācija

Postby ingucel » 15 Dec 2016, 09:12

It kā pašai ir pieredze suņu apmācībā, audzināšanā, bet vajag padomu...Labradora kucēnam šobrīd 4 mēneši. Ļoti ziņkārīga droša meitene. Dzīvojam laukos, tāpēc socializēties braucam uz pilsētu. Bieži nesanāk, bet tomēr. Ieraugot cilvēku(vai suni) kucēns ar visiem spēkiem raujas pie interesējošā objekta. Līdz šim nebija nācies saskarties ar tik lielu interesi pret citiem cilvēkiem(vienalga vai pazīstams vai svešs). Tajā brīdī es viņai esmu tukša vieta. Mans vienīgais trumpis ir KĀRUMI! Vai pareizi daru, ka ar kārumu novēršu kucēna uzmanību? Saku "blakus" un kārums pie deguna, turpinam iet bez raušanās. Doma tāda, lai kucēns iemācās neitrāli izturēties pret apkārtējiem, pretim/garām ejošiem cilvēkiem/suņiem, mašīnām. Lai nemetās katram virsū ar savu mīlestību.
Varbūt ir vēl kādi ieteikumi šajā sakarā?
ingucel
Junior
Junior
 
Posts: 148
Images: 0
Joined: 31 Jan 2012, 16:01

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: kucēna socializācija

Postby karalislauva » 15 Dec 2016, 13:17

Jā, man arī aktuāla tēma. Nedzīvojam gan laukos, bet lielpilsētas metropoles vienā no ļaužu pilnākajām ielām.. Domāju, tas no suņa rakstura arī var būt atkarīgs (ļoti komunikabls), ne vienmēr pie vainas lauku miers un klusums.
Domāju, uzraksti pixy, viņai ar Keli bija kaut kas līdzīgs, ka viss cits viņu interesēja vairāk kā saimniece. Patlaban atsāku lasīt viņas blogu, lai atrastu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Mana pieredze.
Mums bija kā tev pirmos mēnešus, likās, ka viss cits ir interesantāks par mums. Tik ļoti rāvās pie svešiem cilvēkiem, visi bija viņai draugi, arī tie, kuri nemaz negribēja draudzēties ar viņu. Nepalīdzēja fakts, ka tādu pūkdupsi ļoti daudzi gribēja paglaudīt, pirmos 2 mēnešus stādināja uz ielas, prasīja nobildēt, uzdeva jautājumus un vispār meitenes no sajūsmas spiedza, kas situāciju nemaz neatviegloja.
Sāku ar kārumiem, klakšķināju ar mēli, lai dabūtu uzmanību uz sevi (tajā laikā klikeris būtu bijis noderīgs), kā paskatījās uz mani - tā kārums. Mācīju iet Blakus ar acu kontaktu, atkal uzslavas un kārumi. Nu ir progress, praktiski neraujas vairs ar varu pie jebkura garāmgājēja, reizēm arī nereaģē uz citu cilvēku lūpu šmaukstināšanu, it kā saucot viņu no attāluma (par šitādām cilvju izdarībām es ļoti dusmojos!), gadās, ka, protams, noraujas un pati ne no kā pēkšņi raujas pie svešā cilvēka, it kā kaut ko viņā atpazinusi. Bet vēl jāstrādā, lai esot bez pavadas neskrietu pie visiem un suns būtu patīkams pastaigu biedrs. Tas ir, viņa arvien mazāk tā dara, taču, kad atkal izdomās kaut ko savā galvā citādāku, nekā parasti, es nevaru zināt, un man jābūt visu laiku gatavai uz visu, ka var pilnā ātrumā nesties pie cita suņa, bērna, cilvēka un viņu sabiedēt vai tik sakosta. Kārumi, mantas, spēlēšanās, kopīga dauzīšanās, prieka pilna apmācība - lai izveidotu kontaktu ar suni, darot kopā lietas, kas viņai patīk un iemācītu, ka tu esi intereantāka. Nav viegli gan, jā.
Ir mums vēl robi, it sevišķi, ar suņiem. Tad viņa apstājas kā iemieta, lec virsū, grib dauzīties un nedzird mani, jāvelk prom ar varu, kas man ļoti nepatīk, un ne vienmēr tas svešais suns pavadas otrā galā gribēs šādas draudzības izpausmes, kā arī tas ir slikts ieradums. Sistēmu, kas strādā, vēl neesmu atradusi, tāpēc piesekojos tavam ierakstam, cerībā, ka kaut ko noderīgu uzzināt.
Sanāca gari, bet ceru, ka mana pieredze tev kaut nedaudz deva atbildi uz jautājumu. :)
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
karalislauva
Champion
Champion
 
Posts: 627
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: kucēna socializācija

Postby ingucel » 15 Dec 2016, 18:38

karalislauva, viss tavs aprakstītais ir vārds vārdā kā mums! Nu identiski! Tik progress vēl ļoti minimāls. Visgrūtāk laikam ir ar suņiem, kuri ir brīvsolī bez saimniekiem un cilvēkiem, kuri pievērš uzmanību ar "vai kāds smukiņš, drīkst papaijāt". Un atbildi nesagaidot metās glaudīt.
Jā, tev taisnība- ir jāpiestrādā pie kontakta veidošanas ar kucēnu.
Paldies, ka padalījies ar savu pieredzi.
ingucel
Junior
Junior
 
Posts: 148
Images: 0
Joined: 31 Jan 2012, 16:01

Re: kucēna socializācija

Postby karalislauva » 15 Dec 2016, 21:07

ingucel wrote:Visgrūtāk laikam ir ar suņiem, kuri ir brīvsolī bez saimniekiem un cilvēkiem, kuri pievērš uzmanību ar "vai kāds smukiņš, drīkst papaijāt". Un atbildi nesagaidot metās glaudīt.

Progress pašlaik jums minimāls, jo kucēns vēl ļoti jauniņš. Man Yuki 4 mēnešu vecumā arī likās, ka iet grūti un uz priekšu tik lēni. Iespējams (un es ceru), ka vēl pēc 3 mēnešiem būs vēl lielāks progress.

Jā, tie atļauju neprasošie cilvēki ir tā drusku kaitinošā suga. Dēļ tādiem arī sāku palikt riebīga un aizrādīt, lai neglauda, ka es cenšos mācīt kucēnu. Parasti cilvēki ir saprotoši, kaut nu iekšēji varbūt kaut ko nobubināja. Bet tās ir tavas tiesības - ļaut vai neļaut un tur viņi neko nevar padarīt. Bērnu vecākiem gan aizrādu vienmēr, sakot, ka atļauja ir jāprasa, jo svešs suns, lai vai cik pēc skata mīļš.
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
karalislauva
Champion
Champion
 
Posts: 627
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: kucēna socializācija

Postby Boulevard » 12 May 2017, 11:39

Interesanta diskusija par to, cik lielā mērā socializācija var/nevar līdzēt, audzinot kucēnu ar nestabilu psihi:
http://pesiq.ru/forum/showthread.php?t=60328
User avatar
Boulevard
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 267
Joined: 20 Feb 2014, 20:57

Re: kucēna socializācija

Postby Bonny Rain » 04 Aug 2017, 15:25

Vai, cik jauki uzzināt, ka ne man vienīgai līdzīgas problēmas. Nu mats matā tas pats. Un tie paijāt gribošie svešinieki manējo ne tikai papaijāt, bet pat rokās jāpaņem :pagalvu: Nu tas var vienkārši :aizsvilstas:
Tikai mums vēl bonusā nāk klāt tas, ka manējā francūziete nav īpaši motivējama ar ēdienu. Ir suņi, kas dzimteni pārdos par kārumu, bet manējā nē :medos: Ja ir kaut kas interesantāks, tad pie vienas vietas tas mans kārums. Tas padara treniņus īpaši interesantus. Pēdējā grupu treniņā (tas mums tikai otrais grupu treniņš) vispār bija vāks. Blakus trenējās suņi adžiliti un tur viens bija būrī un visu laiku rēja. Nu manējai par visām varītēm vajadzēja koncentrēties tieši uz viņu. Līdz ar to viss mūsu treniņš pagāja cīņā par uzmanību. Manas vārītās vistu mādziņas varēju ēst pati. Labi, ka trenerei kotletes bija. Tās mazliet uzlaboja situāciju. Lai gan man tas ne pārāk patīk. Eh, dikti sarežģīti. Bet man ir liela cerība (vēl ir), ka situācija uzlabosies ar laiku. Maziņa jau vēl - 4 mēneši. Un priekš tādas sīkucītes tīri neslikti vispār iet mums. Vismaz mājās. :labipadarits:
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35


Return to Suņu audzināšana/apmācība/dresūra

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 2 guests