Jā, man arī aktuāla tēma. Nedzīvojam gan laukos, bet lielpilsētas metropoles vienā no ļaužu pilnākajām ielām.. Domāju, tas no suņa rakstura arī var būt atkarīgs (ļoti komunikabls), ne vienmēr pie vainas lauku miers un klusums.
Domāju, uzraksti
pixy, viņai ar Keli bija kaut kas līdzīgs, ka viss cits viņu interesēja vairāk kā saimniece. Patlaban atsāku lasīt viņas blogu, lai atrastu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.
Mana pieredze.
Mums bija kā tev pirmos mēnešus, likās, ka viss cits ir interesantāks par mums. Tik ļoti rāvās pie svešiem cilvēkiem, visi bija viņai draugi, arī tie, kuri nemaz negribēja draudzēties ar viņu. Nepalīdzēja fakts, ka tādu pūkdupsi ļoti daudzi gribēja paglaudīt, pirmos 2 mēnešus stādināja uz ielas, prasīja nobildēt, uzdeva jautājumus un vispār meitenes no sajūsmas spiedza, kas situāciju nemaz neatviegloja.
Sāku ar kārumiem, klakšķināju ar mēli, lai dabūtu uzmanību uz sevi (tajā laikā klikeris būtu bijis noderīgs), kā paskatījās uz mani - tā kārums. Mācīju iet Blakus ar acu kontaktu, atkal uzslavas un kārumi. Nu ir progress, praktiski neraujas vairs ar varu pie jebkura garāmgājēja, reizēm arī nereaģē uz citu cilvēku lūpu šmaukstināšanu, it kā saucot viņu no attāluma (par šitādām cilvju izdarībām es ļoti dusmojos!), gadās, ka, protams, noraujas un pati ne no kā pēkšņi raujas pie svešā cilvēka, it kā kaut ko viņā atpazinusi. Bet vēl jāstrādā, lai esot bez pavadas neskrietu pie visiem un suns būtu patīkams pastaigu biedrs. Tas ir, viņa arvien mazāk tā dara, taču, kad atkal izdomās kaut ko savā galvā citādāku, nekā parasti, es nevaru zināt, un man jābūt visu laiku gatavai uz visu, ka var pilnā ātrumā nesties pie cita suņa, bērna, cilvēka un viņu sabiedēt vai tik sakosta.
Kārumi, mantas, spēlēšanās, kopīga dauzīšanās, prieka pilna apmācība - lai izveidotu kontaktu ar suni, darot kopā lietas, kas viņai patīk un iemācītu, ka tu esi intereantāka. Nav viegli gan, jā.
Ir mums vēl robi, it sevišķi, ar suņiem. Tad viņa apstājas kā iemieta, lec virsū, grib dauzīties un nedzird mani, jāvelk prom ar varu, kas man ļoti nepatīk, un ne vienmēr tas svešais suns pavadas otrā galā gribēs šādas draudzības izpausmes, kā arī tas ir slikts ieradums. Sistēmu, kas strādā, vēl neesmu atradusi, tāpēc piesekojos tavam ierakstam, cerībā, ka kaut ko noderīgu uzzināt.
Sanāca gari, bet ceru, ka mana pieredze tev kaut nedaudz deva atbildi uz jautājumu.