Sveiciens, visiem!
Man ir fantastisks suns, nepilni 11 mēneši šobrīd.
Problēma tāda, ka tad, kad ejam ārā vakarā vai no rīta, mirklī, kad es ģērbjos, velku džemperi vai bikses, jaku utt., mazais draudziņš ļooooti sapriecājas, ka iesim ārā un sākas nereālākā laimes riešana, bet tā riešana var turpināties arī tās pašas, piemēram, desmit minūtes, kamēr es, mamma, pucējos, krāsojos un ģērbjos )))

Esmu mēģinājusi ignorēt, iedot gardumiņu(bet tajā mirklī pat par visgaršīgākajiem gardumiņiem ir vienalga, jo zin, ka iesim ārā un ir ļoti laimīgs), tā kā īsti nekas nepalīdz. Kliegt nevēlos, lasīju, ka arī bārt nevar, jo viņš nesaprot par ko es viņu baru, jo neko sliktu it kā nav izdarījis tikai ļoti nepacietīgi vēlas mani ātrāk pasteidzināt saģērbties, lai tiktu ārā.

Vai kāds ir bijis līdzīgā situācijā?

sodīt nevajag, labāk mēģināt iemācīt kādu rituālu, lai sunim vieglāk saprast,kad tad tiks ārā
grūti iztēloties,kā jums notiek tā gatavošanās, kurā mirklī sunim liekas,ka "nu jau būs".

kāda jums ir šķirne un cik rejelīga citos apstākļos?
manējie nerej, bet īd un trinas, kad velku "suņu drēbes". no rītiem,kad taisos uz darbu, par mani nav vispār nekādas intereses, un,ja nu kas samisējas, pietiek pateikt,ka "es iešu uz darbu" un ir skaidrs,ka nekādas izpriecas nebūs.
kad pie mums ir atbraukusi mamma, Frīda uzskata,ka iešana ārā notiks brīdī,kad mamma uzvelk brilles (un to viņa dara,pirms izkāpj no gultas) - suns diezgan labi saprot,kad kurš uz ko ir gatavs uzpirkties un,kam var uzkāpt uz galvas.

riešanai var atsevišķi mēģināt mācīt komandu "klusu", bet , pa lielam, ja vien nav dzelzs disciplīna, to entuziasmu apslāpēt neizdosies; es varu panākt "paej malā,lai es varu uzvikt zābakus" un "gaidi"strādā uz īsu brīdi,kad čammājos

Man tā trīšanās un priecāšanās tā kaitina, ka es savus mežoņus izdzenu ārā, lai varu sataisīties (mums māja)
Man līdzīga problēma ir ar mazo suni, 9 mēn. – viņa kad sapriecājas – ļoti lec. Arī ārā ar dubļainām ķepām. Es ar to cīnos dodot komandu – sēdi. Kad apsēžas, apbalvoju ar glāstu vai gardumiņu. Sākumā protams, neklausīja, tagad klausa gandrz vienmēr, pie reizes komanda sēdi palīdz viņai nomierināties.
Ja suns ir draudzīgs ar aprotēšanu, es droši vien mācītu viņu turēt zobos pavadiņu.