by Imagine » 17 Mar 2017, 21:40
Cik sen sunīti paņēmāt?
Patversmes suņiem - sevišķi tādiem, kas ir ilgi dzīvojuši patversmē, ir ļoti raksturīgi tas, ka pirmās dienas, nedēļas, mēnešus, kamēr pierod pie jaunajiem apstākļiem un rutīnas, viņi saviem saimniekiem staigā pakaļ kā astītes un ne uz brīdi neizlaiž no acīm. Tāpat viņi var ļoti pārdzīvot to brīdi, kad saimnieks viņus atstāj vienus. Mans vecais suns pirmajās nedēļās ļoti raudāja un skrāpējās pie durvīm, vienreiz pēc manas aiziešanas metās logā. Pagāja pāris nedēļas, aprada pie kārtības un nomierinājās. Problēmas neatkārtojās.
Vajag rēķināties ar to, ka atšķirtības stresam nav ātras, efektīvas un universālas metodes, kā to atrisināt. Ja sunim ir milzīgs stress par palikšanu vienam, tad nekādas elektriskās siksnas, domājamās mantiņas, noskriedināšana, nodarbināšana - nelīdzēs. Tā ir kompleksa problēma, prasa milzīgu darbu un pacietību. Un katram ideālā formula ir savējā.
Varbūt jums ir iespēja paņemt brīvu nedēļu no darba, lai to veltītu sunim un ļautu viņam labāk iedzīvoties?
Būtiski sākt kaut vai ar pamata paklausības apmācību, sevišķu uzsvaru liekot uz komandām "vietā" un "paliec". Domāšana nogurdina, liek koncentrēties un nomierināties. Variet palasīt par būra apmācību (crate training), kas var noderēt.
Sekojoši - pieradināt pie jūsu aiziešanas pakāpeniski. Sākumā izejiet uz piecpadsmit minūtēm, ja suns kluss, atgriezieties atpakaļ, paslavējiet. Un tā pakāpeniski kāpiniet to periodu, ko pavadāt projām.
Variet sazināties arī ar pieredzējušu kinologu un pie suņa problēmas strādāt kopīgiem spēkiem. Jebkurā gadījumā vajadzēs laiku, lai suns pierastu un iemācītos palikt viens. Kadam būs vajadzīgas pāris nedēļas, citam - gadi.
Bet, ja, visus apstākļus obektīvi un ar vēsu prātu izvērtējot, nekam no šī laika nav, nav finansiālu iespēju vai citu apstākļu dēļ nevar to risināt, tad varbūt labāk sunim būs meklēt jaunas mājas. Nav jēgas mocīt dzīvnieku.