Nav bijis gadījuma, kad viņa pati uzbruktu, toties ir reizes, kad stīvēšanos ar koku un rūkšanu nav izturējis otrs suns - reiz mums sakoda ausis (nu par laimi viss ir labi sadzijis). Tā kā kādreiz labo draugu vidū ir gan stafi, gan bulterjeri, īsti nevēlos noskaidrot, vai viņi niknosies par dāmas provokācijām vai arī ne... Kā man labāk reaģēt un kurā brīdī? Satiekam kādu, palaižu paskraidīt, bet jau pēc brīža viņa ir savākusi koku un grozās otram sunim gar purnu. Turklāt, ja koks ir citam jau sākotnēji, viņa noteikti un ļoti neatlaidīgi centīsies to atņemt - vai pretī būtu VAS vai aziāts.
Help!
)
, šitais man vismazāk patīk).
