Problēmas ar kucēnu - meklēju risinājumu

[Lauruuuu]

Sveiki,

Nepieciešama jūsu palīdzība! Lasīts, mēģināts ir daudz, bet rezultātu nav...

Pirms gandrīz diviem mēnešiem no patvermes paņēmam 2 mēnešu vecu kucēnu. Kucēns būs tāds līdz celim jeb ideāls dzīvokļa variants. Pirmo mēnesi dzīvojās pa telpām un viss bija kā jau kucēnam - čuras un kakas pa visu māju Gulēja savā vietā pie saimnieku gultas...
Ir pagājuši gandrīz 2 mēneši un notikušas lielas izmaiņas:
pozitīvās:
1) drīkst gulēt pie saimniekiem
2) ejam ārā 4 reiz dienā un visu nakti viņš spēj nociesties un visu izdarīt no rīta ārā.
negatīvās:
1) grauž, plēš tapetes dažādās dzīvokļa vietās
2) čurā saimnieku gultā. Jā, tajā pašā gultā kur pats guļ pa nakti...

Kādi varētu būt risinājumi un kādēļ viņš tā dara?? Viņam pa dienu vienam sanāk būt 4 stundas, tad esmu pusdienlaikā, un tad 4 stundas līdz vīrs atnāk... Ir pilna piekļuve lielam dzīvoklim, daudz dažādu mantu un vismaz 5 čuru paklājiņi pa māju... Bet vienalga būs tapetes plēstas un piečurāta sega..
Depo nopirku pūšamo līdzekli pret tapešu plēšanu- nulle emocijas..
Par gultas piečurāšanu - ir ignorēts, rāts, un arī pa dibenu dabūjis... Atkal nulle emocijas.

Vai varat ieteikt ko uz sienām uzpūst?
Vai nelaist pa dienu guļamistabā? Bet vai nesāks grauzt vēl tapetes?

Esmu patiešām lielā izmisumā un ceru uz jūsu palīdzību!

Pateicos!

[Spigana]

Man vienkāršākais variants šķistu turēt suni būrī, kamēr esat prom.

[nezinīte]

No kuras patversmes jūs ņēmāt? Varbūt esat mūsu brālītis vai māsiņa?
Es pirku Depo tādu rūgtu uzpūšamo pret graušanu. Bet nu jā - brīdī, kad faktiski jau bija par vēlu.

[Bonny Rain]

Spigana jau uzrakstīja elementāru risinājumu. Man ir līdzīga tipa, tikai ne būris, bet gan sētiņa. Tur ir gan guļvieta, gan dzeramais trauks, gan pietiekami vietas, lai izstaipītu locekļus. Sētiņa vai būris ir ideāls risinājums suņiem, kuri tiek atstāti vieni mājās. Es neesmu gatava ziedot savu mājokli suņa postīšanas darbiem. Bet tas ir absolūti normāli, ka suns to var izdarīt. Manējā vienreiz pa pāris stundām pilnībā sadalīja pa reizinātājiem savu gultiņu. Es pat negribu iedomāties, kas būtu tad, ja mums nebūtu sētiņas... Sētiņa sunim ir gana droša vieta, lai tajā pavadītu nakti un laiku, kad neviens suni nevar pieskatīt. LV nez kāpēc diezgan maz to izmanto, taču ārzemēs tā ir normāla prakse kucēnus pieradināt pie būriem vai sētiņām. Tas atrisina gan sūdu un peļķīšu meklēšanu pa visu māju, gan čurāšanu gultā, gan demolēšanu pa visu māju.

[Varbūt]

Visas Jūsu pieminētās darbības ir nepieņemamas cilvēkam, bet ir ļoti adekvātas augošam sunim, tā ir viņa daba. Man istabā nekad nečurāja un nekakāja tikai vidusāzietes (kaut arī bija vēl maziņa 3 mēn.), uzreiz prasījās ārā un ļoti labi saprata, ka savas lietas jākārto tikai ārā, bet frančuki diezgan ilgi kārtojās istabā, viena sāka adekvāti ciesties kaut kur pēc 7-8 mēnešu vecuma, otra tikai tagad tā īsti ciešas (jau ir gads un viens mēnesis), no sākuma arī biju šokā par tām peļķēm un čupām istabā, bet pēc tam vairs neņēmu galvā, vienkārši pieņēmu, ka katra šķirne arī ir atšķirīga ne tikai katrs suņuks, man gan arī garas tās darbdienas. Man arī tagad istabā drošībai stāv čurājamie paladziņi, lai gan vairs netiek lietoti.
Augšanas procesā frančuki slapināja arī gultās, gan savās, gan saimnieku gultā, uz to laika posmu vienkārši tika no saimnieku gultas izraidīti, bet suņu gultiņas biežāk mazgāju, tas tāds pārejošs posms.
Ar iekštelpu dizainu arī aizrāvās, tāpēc sēdēja sētiņā. Vidusāziešiem pietika ierādīt malkas kasti, un viņi paši izvēlejās sev darbiņam tīkamāko pagalīti.

Man vienkāršākais variants šķistu turēt suni būrī, kamēr esat prom.

[Varbūt]

[quote="Lauruuuu"]
Par gultas piečurāšanu - ir ignorēts, rāts, un arī pa dibenu dabūjis... Atkal nulle emocijas.

Tieši šajā jomā ar rāšanu un pa dibenu došanu gan nav vērts aizrauties, var salaist visu vēl vairāk grīstē. Ja pieķer to tieši darām (čurājam tur, kur nedrīkst), tad ļoti stingri dod komandu FUI vai NEDRĪKST, vai NĒ (kuru nu Jūs lietojat), un noliek uz čurājāmā paklājiņa vai iznes ārā, lai pabeidz iesākto. Vislabāk iedarbojas kucēna slavēšana, kad viņš dara pareizi, slavējiet viņu katru reizi, kad viņš čurā tur, kur tam ir atvēlēta vieta.

[Alpina]

Jo ilgāk mājās būs "čurājamās vietas" - paladziņi etc, jo ilgāk gaidīsiet prasīšanos laukā.

Pirmais kas nāk prātā pie cēloņa - ne velti ir teiciens: "Noguris kucēns ir labs kucēns"! Suņukam ir pārāk daudz liekās enerģijas un tad nu to izliek uz nedarbiem. Atrodiet vairāk laiku dažādām aktivitātēm ar suni un ātri vien redzēsiet atšķirību

Un kā beidzamais - jā, būris! Atkārtošos, kā daudzos šāda veida topikos - palasiet tepat, gan pie Mio, gan citos blogos (meklētājs gan jau būs izpalīdzīgs), kur ir apspriests par būru lietošanu, nepieciešamību, plusiem un mīnusiem (manā praksē gan neviena mīnusa nav). Pāris reizes ir apspriests diezgan sīki, līdz ar to neviens vairs garās diskusijās neizplūst.