VAS kucēns niķojas

[FANE]

tad es drīkstu tomēr ņemt viņu blakām??

Ja esat nolēmusi visu atlikušo laiku gultā pavadīt ar suni, kāpēc ne! Ka tikai nesanāk, ka pēc 3-5 mēnešiem pārdomāsiet un tad vaicāsiet "suņos" pēc padoma, jo suns redz aizstāvēs savas tiesības uz gultu. Mūsu suns arī zina, ka gultā var nākt tikai ar uzaicinājumu un ka guļamistaba principā ir taboo. viesistabas dīvāns svēta lieta, tur sēžam visi. Piebildīšu, ka iekšā kucēns dzīvoja lī∂z 8. mēnešiem.

[ingo]

Greisu (vilku špicu) pārvedām mājās 3 mēnešu vecu un pirmo mēnesi vienkārši pamodos no tā ka viņa iet uz otru istabu (guļ viņa pie mūsu gultas), tad nu mudīgi lecu no gultas ārā un vedu "bērnu" laukā. Ja bija slinkums- mazgāju grīdu Tas varēja būt ap plkst.3-6. Tagad viņai ir 5 mēneši un ap pus sešiem- sešiem iedod man slapju buču un mēs ejam īsajā rīta pastaigā, tad pēc 7 otrreiz tā kārtīgāk. Pa dienu vēl ik pa laikam nav varējusi nevienu sagaidīt mājās (dažreiz tikai stundas četras) Toties pārējā laikā godīgi velk mani laukā kad savajagas
Gultā nelaižam, tur vietu jau aizņēmis punduršpiciņš, toties drīkst pasēdēt klēpī, vai arī "atspiesties"pret gultu tā ka tikai viena kāja uz grīdas Tas gan viņai pilnīgi nemaz netraucē iekārtoties gultā blakus Teo, kad neviens nav mājās (dažreiz nepaspēj izlekt, kad dēls pārbrauc no skolas). Zināt zin, ka gultā nedrīkst. Šo pāris mēnešu laikā ir iemācījusies arī, ka koridorā jāpagaida kamēr noslaucīs kājas. Pamatā tas viss ir mācīts ar kārumu un uzslavām, izņemot gultā lekšanu- tur stingrs nedrīkst + avīzes terapija

[murkata]

tad es drīkstu tomēr ņemt viņu blakām??

Ja esat nolēmusi visu atlikušo laiku gultā pavadīt ar suni, kāpēc ne! Ka tikai nesanāk, ka pēc 3-5 mēnešiem pārdomāsiet un tad vaicāsiet "suņos" pēc padoma, jo suns redz aizstāvēs savas tiesības uz gultu. Mūsu suns arī zina, ka gultā var nākt tikai ar uzaicinājumu un ka guļamistaba principā ir taboo. viesistabas dīvāns svēta lieta, tur sēžam visi. Piebildīšu, ka iekšā kucēns dzīvoja lī∂z 8. mēnešiem.

ziniet, man ir pretējā problēm. es reti kad tieku atgulties pa ddienu un, ja tā sagadās, suni aicinu pie sevis. viņš tik ļoti pieradis, kāpt ārā nogultas, kad nāku gulēt, ka jūtas neērti ar mani vienā migā. un lec nost. reti, kad saguļam kopā diendusu

[moshkis]

mēs savējo arī paņēmām nu dikti maziņu. nebija vēl 2 mēnešu. pirmajās dienās vajadzēja mazgāt visu māju. kad gājām prom, tad saklājām visā dzīvoklī avīzes (ar domu ka būs vieglāk novākt). un ar laiku avīzu skaits samazinājās, līdz palika tikai viens atvērums. un tad uz tā arī kārtojās. un tad jau drīz pienāca arī ārā iešanas laiks. Avizīti gan drošībai atstājām vēl kādu laiku, ja nu savajagās kad neesam mājās.
Gulta? heh.. pirmo nedēļu mēs puiku gultā nelaidām. bet pēc padomājām, gulta mums liela gandrīz 2x2m, mums taču netraucēs vilks blakus. tā sākām laist gultā. Tagad (viņam ir gandrīz 2gadi) viņš saprat ka gulta laikam nav ērti vai nezinu kas cits par iemeslu, sāka gulēt zem gultas... vakaros kad nu dikti gribās iekāpt, noliek galvu uz malas, un skatās ar tādām izteiksmīgām acim, kad pasaka ka drīkst tā uzreiz tāds laimīgs ielec iekšā bet tas nu gan mums nav mācīts...
veiksmi jums

[madja]

āreče, vakar noliku tepiķīti "iecienītajā" vietā, kur 3x bija sanākusi šmuce - un aizgāja šorīt uz tepiķīša,kamēr es halātu meklēju.
Un mana malace vakar pati izdomāja,ka jāguļ tualetē, kur es biju nometusi dārza bikses, lai uz siltās grīdas izžūst - un pat 6 nebija augšā. diemžēl es biju un iztraucēju. bet pēc tam tikai minūtes 10 bija niķis un nogulējām līdz pus9. tas droši vien man kā dāvana dzimšanas dienā