Griežos pēc padoma Jau labu laiku pirms suņa ņemšanas lasīju par suņu audzināšanu un, ko šeit raksta un pati sev sajutos diezgan gudra bet jau trešajā dienā mana mīlule ir mani iedzinusi panikā. Suns man nekad nav bijis, kas laikam ir diezgan svarīgs aspekts.
Tātad, mums ir menesis un 3 nedēļas. Piektdien vakarā atvedu mājās. Nežēlošos par negulētajām naktīm, jo pieņemu,ka mazuļa vecums ir pārejošs. Tā ka vīrs visas šīs dienas parsvara ir darbā, viņa man staigā vislaik pa pēdām , kad saku nedrīkst - klausa. Bet šodien izstaigājām dārzu un nākot uz māju, sāka ņemt mutē visu,kas trapījās - čiekurus , mizas, kautkādus zariņus -es itkā vislaik saku nedrīkst un ņemu ara no mutes, un , šodien ietiepās - es kā izņemu, tā metās pēc nākamā,vairs nereagēja uz nedrīkst un es izcēlu aiz čupra no dobes un stingra balsī saciju,ka ta nu nevares, kā palaidu valā, ta atkal turpat. pateicu,ka viss, ejam iekšā. uzcēlu uz lieveņa. pēdējās divas dienas mēs smuki apstājāmies priekšnamā noslaucīt kājas, bet tagad vienā rāvienā ieskreja istabā. atnesu atpakaļ uz priekšnamu, spirinājās un pretojās, tad paņēmu rokās un teicu,ka jānomierinās, spirinājās kā traka - ko vēl līdz šim nebija darījusi. kad palaidu istabā, nikni uzklupa mīkstajai mantai.
Vienvārdsakot - vai man ir jau jāsatraucas jeb nē? Zvanīt kārtējo reizi vecāku saimniecei negribu.
Vai es par daudz prasu no mazuļa?