Labvakar!
Man ir radies jautājums, kā izprast kucēna un bērna attiecības.
Mums ir borderkollija kucēns, no labas audzētavas, stabilu temperamentu. Mājā esam 6 cilvēki. Suns pret visiem ļoti mīļš, paklausīgs, bet ar 5gadīgo bērnu attiecības savādākas. Skaidrs, ka mazu bērnu suns neuztver kā pieaugušu cilvēku, bet kucēns mēdz uz meitu dažreiz riet, ja viņa noguļas uz grīdas spelējoties, rāpo vai tml. It kā tas izskatās pēc dauzīšanās, gluži kā kucēni to dara. Bet nevienam citam no ģimenes viņš tā nedara. Un laukā ejot, meitu visvairāk vaktē, skrien viņai līdzi. Bet arī reizēm mēdz lēkāt apkārt un riet.
Tad nu jautājums zinātājiem, kā izturēties šādā gadījumā, kad suns sāk riet? Vai to ignorēt, jo tā ir spēle, vai tomēr to nevajadzētu atļaut? Kā labāk meitai šādos brīžos rīkoties? Ko varbūt darīt, lai neizveidotos situācija, ka suns jūtas galvenais? Negribētos iesākumā ko "salaist dēlī". Jāpiebilst, ka meita pret suni ir maiga, pāri nedara un neko sliktu nav nodarījusi. Drīzāk ar tādu kā pietāti pret suni izturās.
Suns pie mums ir tikai dažas dienas, 2 mēnešus vecs kucēns.
Paldies par atbildēm!