Suns visu ēd, lasa pa zemi

[pepper]

OSH, a kurš teica ka es lepojos, ka viņš ir mazs un dumjš?
Suns - zeltainais retrīvers 2.5 mēneši, pieaudzis sver ~ 35 kg. Paldies par ieteikumiem un skaidrojumiem. Darīsim ko varēsim, lai suns mani uzskata par visvareno.
Tagad pagalmā kārtoties ejam pie pavadas. Visi sū*i no mutes tiek izkratīti, suns tiek salamāts. Cerēsim kādu dienu sagaidīt arī progresu.
Gribēju pajautāt, ja mēs ejam pie pavadas un redzu, ka suns jau kaut ko ņem mutē, vai var būt ass (bet ne spēcīgs) rāviens uz augšu? Vai tas nekaitēs?
Vēl kādi ieteikumi?

[brex]

Ko es daru kad atņemu akmeni? Salamāju viņu, sapurinu. Tā jau nav ka atņemu un saku ej skrien vien tālāk. Tam seko salamāšana un sapurināšana, apmēram tā: FU, NEDRĪKST, bļaudama izņemu akmeni, sapurinu un lēnām atlaižu. Tad viņš nokrīt gar zemi un ir apvainojies.

vai sitais nav par traku 2,5 men veca kucena audzinasana????!!! varbut tas rakstits izskatas traki - vai tik tas kucens nav apvainojies, bet vienkarsi nobijies??

lielaka dala kucenu ed noteikta vecuma visu, kas patrapas acu prieksa (ari berni ta tacu dara : ) - ka dara ar bernu - atnem, saka nedrikst un dzivojas talak

[pepper]

brex, tāpēc jau rakstu to visu šeit, lai jūs pieredzējušie suņu īpašnieki man palīdzētu, jo man šis ir pirmais suns un es tiešām nezinu kā ir pareizi, bet ļoti ļoti vēlos to uzzināt. Kā jūsuprāt būtu labāk rīkoties? Nepievērst tam uzmanību, vienkārši uzbļaut un izvilkt sū*u no mutes vai kā?

Ps. pašā sākumā jau norādīju suņa vecumu, ar to arī sāku lai jūs zinātu par ko ir runa.

[Gabe]

Bet es īsti fū un nedrīkst teikt vēl nevaru, gribu labu darba suni un bezbailīgu raksturu - nevaru būt pārāk bargs saimnieks

līdz kādam vecumam darba sunim neeksistē "fū" un "nedrīkst"? un tas bezbailīgais raksturs ir arī pret saimnieku?

[Lapsa]

Nevar vnk iemainīt akmeni pret kādu kārumu? Smirdekli, sieru, cīsiņu... Kas, nu, labāk garšo. Ideālā variantā, pastaigas laikā izbarot sausās barības porciju.

Un, cik dzirdēts, retrīveri vispār ir baigie rīmas

[Linda]

Nevar vnk iemainīt akmeni pret kādu kārumu? Smirdekli, sieru, cīsiņu... Kas, nu, labāk garšo. Ideālā variantā, pastaigas laikā izbarot sausās barības porciju.

Un, cik dzirdēts, retrīveri vispār ir baigie rīmas

Tas domāts tā - izņem to mēslu ārā un iedod gardumu?
Man gan liekas, ka suns nodomās tā - Oo paņēmu kaut ko mutē un saimniece man uzreiz dod kārumu - ta laikam ir pareizi.

Tads uzskats gan ir galīgi aplams, tas tā -pēc manām domām.

[Lapsa]

Nevis izņem mēslu, bet suns pats atdod, lai dabūtu kārumu. Un pierod, ka saimniekam droši var atdot jebko, kas gadījies mutē. Tā ir daudz labāk, nekā saimnieks, bļaustīdamies, skraida sunim pakaļ un mēģina atņemt gardumu, bet suns to uzskata par jautru rotaļu. Bet papildus jāpilnveido komanda "fū"

[čība]

Bet es īsti fū un nedrīkst teikt vēl nevaru, gribu labu darba suni un bezbailīgu raksturu - nevaru būt pārāk bargs saimnieks

līdz kādam vecumam darba sunim neeksistē "fū" un "nedrīkst"? un tas bezbailīgais raksturs ir arī pret saimnieku?

Kā zināms suņa raksturs strauji veidojas līdz 3-4 mēnešu vecumam. Šis arī ir tas laika posms, kad jāparāda sunim, ka viņš var, cik viņš ir spēcīgs. Protams, tā nav un nedrīkst būt visatļautība, bet es gribu trenēt košanos - ja tagad aizliegšu ķert vēja papūsto saldējuma papīrīti, bremzēšu vajadzīgo instinktu. Ja grib mednieku, nevar aizliegt izpausties mednieka instinktiem kucēna vecumā. Gribu lai kucēns ir drošs arī nepierastās vietās, tāpēc, ja iebridis puķu dobē - nebaru.evēlamās darbības mēģinu pārtraukt ar kādu vēlamu darbību.

Protams ja kucēns man kož pārāk stipri - es kožu pretī. Bet neceļu brēku - nelamājos, nekliedzu, visu mierīgi. Tā pat ja nu gadās kaut kādu sūdu mutē paņemt - pieeju, izķeksēju, bez stresa.

Saimniekam ir jābūt bara loceklim - vadonim, barā kucēniem ir ļauts daudz vairāk kā citiem.

[pepper]

Lapsa, izmēģināsim, bet ja nedos un ēdīs akmeni ar visu kārumu, tad šo metodi turpmāk neizmantošu. Baidos viņam iemācīt nest man akmeņus un pretī prasīt kārumu. (ko citi domā par šo metodi?)

Ps. mums šodien pirmā ērce - deniņos, pie auss. Izvilku un sadedzināju, bet jautājumi (ne pa tēmu, bet ja reiz kaut ko rakstu, tad rakstu līdz galam):
1) vai tas nekas, ja galviņa paliek iekšā? Nezinu palika vai nē, skatījos uz ērci un nevarēju saprast ir vai nav, bet gribu zināt cik traki tas ir, ja galviņa paliek iekšā.
2) tur palika tāda kā maza cieta pumpiņa. Vai tas ir normāli? Draudzene sunim ērci izvilka un arī palika tāda pacieta pumpa, bet tagad viss kārtībā. Kā ir?

[Lapsa]

Kārumu vajag IEMAINĪT pret akmeni.

Kādam darbam suns paredzēts? Medījuma pienešanai, neredzīgo vadīšanai, kanisterapijai? Pieļauju, ka katrai specializācijai ir savas ēšanas/neēšanas, garduma atdošanas/neatdošanas īpatnības.

[čība]

Lapsa, es konkrēti vēlos nodarboties ar aizsardzību un meklēšanu&glābšanu. Tieši aizsardzības darbam svarīga ir drosme stāties pretī cilvēkam, bet ja cilvēks bērnībā bija tas sliktais, var saglabāties arī nevēlama īpašība - bailes. Man nevajag lai manam sunim no manis ir bail, man ir svarīgi, lai varam darboties kā komanda

[pepper]

Es sapratu, ka vajag iemainīt, tāpēc arī rakstīju, ka nesīs man akmeņus un pretīm prasīs kārumu.
Mums suns paredzēts kā neaizvietojams ģimenes draugs, ar ko dalīties mīlestībā. Nodarbosimies ar izstādēm, iespējams apmācīsim glābšanā uz ūdens. Kanisterapija arī varētu mūs ieinteresēt, taču jāuzzina vai šīs lietas var apvienot un jāskatās kādi būs tālākie apstākļi. Lai arī nesaprotu kāda atšķirība ar ko suns nodarbojas, akmeņus jebkurā gadījumā nedrīkst ēst.

[Linda]

Kārumu vajag IEMAINĪT pret akmeni.

Tur jau tā sāls - suns domās, ka atnesot akmeni viņš varēs dabūt kārumu.
Kau arī atkarīgs no paša suņa cik liela ir viņa loģiskā izpratne par vienkāršām lietām.

[Noise]

uzpurni.

vieglo plastmasas. droshiiba, ka suns neko nesariisies. gribeeshana oshnjaaties un graabt paliks, bet neuztraucoties par s... kjekseeshanu aaraa no mutes var nodoties maaciishanai, ka no zemes nekas nav jaacelj.

[Lapsa]

Vai tad nav labāk, ka suns solīdi, ar lielāko prieku, pēc komandas (ar laiku) atnes un atdod akmeni, nevis bēguļo no saimnieka, līdz ielien krūmos un aiz tīrākās nenovīdības to sasodīto akmeni aprij, jo domā, ka, ja nonāks saimniekam nagos, būs s*di. Protams, tādos gadījumos, kad "fū" nav nostrādājis.

Par darbu. Piemēram (labojiet, ja kļūdos), ja suns būs mednieks, nedrīkst apslāpēt medījuma atrašanas-atnešanas azartu, bet, ja, piemēram, pavadonis, viņš nedrīkst žļembāt nekādus mēslus nekādos apstākļos ever. Par glābšanu un kanisterapiju tik smalki nezinu.

[Greylove]

Nu mēs praktizējam iemainīšanas tehnoloģiju. Vienu laiku bija izteikti, kad atrod kādu īpaši feinu kauliņu, tā nes man, jo pašai tak skaidrs, ka šitādu neticami superīgu gardumu jau neizdosies apēst. Labāk atnest man, un iemainīt pret parasto kārumu, kā saka, labāk zīle rokā...

Par darbu. Piemēram (labojiet, ja kļūdos), ja suns būs mednieks, nedrīkst apslāpēt medījuma atrašanas-atnešanas azartu

Nu manējā diez vai būs īsta medniece, bet par katru atnesto lietu slavēju, protams, izņemot brīžus, kad esmu tik apmulsusi par atnesto "medījumu", ka aizmirstu palielīt.
Mums tagad ir tā, ka dažādas labas organiskas lietas tiek aportētas man (piem. banānu miziņas, kauli), tādas viekāršākas lietas, kā zariņi, zīles, zāle tiek ēstas uz veselību. Neorganiskas lietas nav interesantas (tukša kefīra paka tiek pieksaitīta pie organiskajām un īpaši labājām - tiek aportēta).

[murkata]

nu mans suns arī viskautko uzlasīja. šovasar bija īpaši labvēlīga vide - aiz mājas būvēja veloceliņu un tuvumā ir veikals, kur pārdod grillētas vistiņas... ja suns kaut ko uzlasa, es norēcos FŪ (tikai viņam ir jāiemāca šī koamnda). ja neizmet, cieši skatos uz viņu un eju virsū draudīgi. parasti ar to pieteik. ja suns izmet, es eju tālāk. ja atnes paņemu un dažreiz nopaijāju.
man patīk prieklšikums par akmens iemainīsānmu pret kārumu. pirmkāt, suns zinās, ka saimniekam droši var atdots jebko, kas mutē, ka par to būs kārums, ka saimnieks neatņem medījumu (retrivers ir mednieks, ja kas), bet iemaina to pret labāku, šādā veidā tiek praktiski izslēgta akmentiņa, vai cita atraduma apēšana, jo to tak jānes saimniekam! un vēl, nākotnē jums būs vieglāk iemācīt aportēšanu, kas ir viena no sarežģītākajām komandām.

[pepper]

Ok, paldies par viedokļiem, mēģināsim iemainīšanas metodi.
Vēl kādi varianti, viedokļi?

[energy]

Mjā, pārlasot visu diskusiju, mums laikam jāpriecājas, ka mums šāds periods nav (cerams arī nebūs). Sākumā protams interesēja akmeņi un visādi gruži, bet pasakot Fū saprot, ka nedrīkst. Suns parasti pieiet, sāk ostīt, pasaku Fū un suns dodas tālāk (pat no kauliem un zivīm pludmalē).
Mums vakar bija trakāk ar kaķiem. Parasti pievērsa tiem uzmanību, bet pasakot Nedrīkst, suns skatoties uz kaķi mierīgi gāja garām. Vakar gan suns laikam saņēmās pārbaudīt vai tiešām nedrīkst (tupināja iet virsū un mani ignorēja) un par to tika sodīts... piespiedu pie zemes aiz skausta, kamēr sāka lūgt piedošanu. Pēc tam atkal problēmu nebija un ļoti smuki nāca man līdzi.

[Sisija]

Manai iepriekšējai kucītei bija savs "hobijs", katrā pastaigā noteikti kaut kas bija jānes, topā plastmasas pudeles, bet noderēja arī sulas vai kefīra pakas. Un tad katru reizi šis "dārgus" tika nests līdz konkrētai vietai, kuru, atkarībā no pastaigas maršruta, viņa pati bija izvēlējusies un tad tur tas tika atstāts. Mūsu rajona suņinieki teica, ka mums pienākas alga par pudeļu savākšanu. Un tā mēs tās pudeles pa visu rajonu vācām, protams, ja gadījās pa ceļam Es viņai šo prieku neliedzu, jo varēja redzēt, ka suns jūtas ļoti lepns un apmierināts pats ar sevi