Kā iemācīt sunim nekāpt gultā?

[pepper]

Kā iemācīt sunim/kucēnam nekāpt saimnieka gultā/dīvānā/krēslos utt?
Mūsu situācija: zeltainais retrīvers, 3 mēneši, iepriekšējas pieredzes ar suņiem nav. Jau mēnesi cīnāmies ar problēmu - kucēns visu laiku droši kāpj mūsu gultā. Ir lamāts, ir ar avīzi dabujis pa dupsi, ir izlikts aiz durvīm (istabas), ir uz laiku ignorēts, vis kas ir darīts, bet liekas, ka mazais nesaprot ka nedrīkst līst mūsu gultā. Citas gultas un dīvāni ir augsti, tur vnk viņš nekāpj, jo jāpiepūlas, bet kad satrakojas tad ar ieskrējienu ielekt var. Tikai mūsu gulta ir ļoti zema un mazais uzskata, ka pavisam droši var kāpt tur iekšā un to viņš arī dara. Vienalga kā sodām, viņš laikam nesaprot un ar vēsu prātu turpina līst gultā itkā tas viss būtu pašsaprotami. Pārējās gultās un dīvānos viņš nelien, jo tur ir grūtāk tikt, bet kad mazais paaugsies, tad arī tas vairs nebūs šķērslis.
Ko darīt? Kā pareizāk sodīt? Kā iemācīt, ka nedrīkst kāpt saimnieka gultā?

[link]

Kāda vaina sunim gultā?
ākstos...

[madja]

pepper
nezinu,vai tas ko līdzēs,bet varu izstāstīt mūsu situāciju,jo es arī esmu nepieredzējis suņa saimnieks. (mums ir 4 mēneši, "bezšķirnes vas") un mana pirmā sajēga par suņiem nāca tieši no šī foruma, kurā izlasīju,ka nevar ļaut sunim gulēt gultā.
taču, pirmajā nedēļā jau es salūzu un atvēlēju viņai viesistabas dīvanu (1 no diviem). uzsedzu viegli mazgājamu pledu un piestutēju pēcpusi,kamēr vēl kājas bij par īsu. gulta gan mums ir augstāka par dīvānu, tāpēc tur nevarēja iesvempties (jo nav,kur ieskrieties ) diezgan ilgi. protams, stāvēja un dīca. mēs ignorējām. tagad jau var ielekt - ko arī reizumis dara. un manam sunim (sic!) ir tā,ka viņa nesaprot nekādu fizisku iespaidošanu (piemēram, sēdēt komandu nepildīja,ja aiztika astesgalu) un izgrūšana no gultas nestrādāja - toties strādā FRĪDA, ĀĀĀĀŖŖŖŖĀĀĀĀ NO GULTAS!!!! izkāpj, paņerkst un miers, guļ uz aitādas. jau gandrīz mēnesi viņa vakarā pat vairs nemēģina nākt lūgties pēc vietas gultā - nopūšas smagi un ielec savā dīvanā, uzliek galvu uz spilvena un čuč. pie gultas pienāk vienīgi no rīta ap 7 , lai kontrolētu,vai tikai es neesmu pamodusies. nu jau pat vairs nemodina, guļ un gaida.
kā jau te daudzkārt ir minēts, katram sunim vajag savu pieeju, manam der sarunāšana, tieši tāpat kā man - un es pilnīgi galīgi ticu,ka viņa saprot,kad es saku "mamma vēl grib 10 minūtes pagulēt" Varbūt Tev der pamēģināt,kā ir,ka Tu vienkārši bargi uz viņu skaties un saki,lai kāpj ārā ? a vdrug palīdz? jo Frīda izmešanu no gultas uzskatīja par rotaļu.
p.s. un otrā dīvānā viņa pat nemēģina kāpt, lai arī nu jau ir tik liela,ka pat uz galda varētu uzrāpties.
p.p.s. bet varbūt suņam trūkst samīļošanās? mūsu ikrīta rituāls iekļauj to,ka es pusaizmigusi izsvempjos no gultas, apguļos uz zemes blakus Frīdai un ļauju viņai izrādīt cik bezgala laimīga viņa ir mani atkal redzēt -un viņa zin,ka viņai būs 5 minūtes no rīta,kad pamīļoties.
p.p.p.s. link bet tiešām,kas vainas sunim gultā?ok, mans cienītais pret to iebilst ( jo es esmu par daudz viņam atgremojusi salasītas gudrības par suņu audzināšanu) bet es ik pa laikam aizlavos no savas laulības gultas pagulēt uz dīvāna kopā ar suni. jo man tik ĻOTI patīk mans suns.

[pepper]

Mums tāds AAAARRRRRRĀĀĀĀĀĀĀ neko neizsaka. Viņš uz mani paskatās ar tādām acīm: kas tu duma? Labāk paspēlēsimies! Vispār man tas suncis ir baigais nešpetnis. Viņš laikam jūt, ka mums pieredzes nav, tad nu izmanto to, dara visu pilnīgi ačgārni. Bet to ko iemācās, to gan atcerās visu laiku, tas tiešām ir manāms. Tas pats SĒDI. Kā viņš to bija iemācījies, es nez, jo sākumā es pat negribēju viņam to mācīt dažu iemeslu dēļ, bet kad man noriebās ka viņš traucē uzvilkt kurpes (tik ļoti ļoti grib man palīdzēt), es uzbļāvu SĒDI un viss, dibens pie zemes un skatās uz mani ko es darīšu tālāk. Kopš tās reizes arī viņš šo komandu zina un atcerās. Tagad pastaigās ja nevar atsaukt šurp, tad izmantoju sēdi. To mēs mācamies - ik pa laikam pastaigās atsaucu šurp, lieku sēdēt un iedodu kārumu. Arī mājās pirms es kaut ko viņa labā izdaru (iedodu ēst, noņemu kaklasiksnu, iedodu smirduli utt), vienmēr lieku apsēsties. Un kad šim sagribās kārumu, tad viņš atnāk, apsēžās un gaida kad iedošu kārumu. Vispār ikdienā es ļoti daudz ar viņu runājos, neizlaižu no acīm, un varbūt daru nepareizi, bet dodot komandas, es tās iesaistu teikumos, piemēram nevis ŠURP, bet Brendij atnāc lūdzu šurp pie manis. Nevis NEDRĪKST, bet kur tu sīkais atkal lien, nu nedrīkst tur līst, nāc šurp. Bet tas darbojas, es ar viņu runāju kā ar cilvēku, vot to gan viņš uztver normāli, liekas ka saprot visu ko viņam saku. Bet par gultā līšanu... nu nekādi viņu nevar pierunāt. Ja runāju mierīgi, maigā balsī kā ikdienā, tad viņš nesaprot, tik sēž un priecīgs luncina asti. Ja bļauj viņam virsū, tad viņš sāk trakot, lēkāt, spēlēties pa gultu. Vienīgais kas palīdz viņu no gultas izdzīt, ir avīze vai žurnāls. Pāris reizes uzšauju pa dupsi un tad viņš saprot ka šoreiz viņam tur nepatīk, atnāks vēlāk. Bet liekas, ka viņš galīgi nesaprot ka gultā nedrīkst kāpt vispār, nu nesaprot. Viņš to uztver kā pašsaprotamu lietu, viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka brīvā vieta kājgalī ir domāta viņam.
Nu ko lai dara? Kādas metodes vēl lai izmanto? Vai var turpināt šo ar avīzi - šaut pa dupsi kamēr izkāpj no gultas? Vai arī tas būs pārāk bargi 3 mēnešus jaunam kucikam? Kā jūs pārējie ar to tikāt galā?

[s_solv]

es gan esmu pret tādu sarunāšanos - komandu iepīšanu tekstā. ir komanda un punkts. manuprāt, suņa acīs tas ir tāds " bla bla bla.! bla bla blaablablab . Bla. " Un lūgšanās sunim man ir tāds neizprotams jēdziens, Lūdzu, Bobīti apsēdies , saimniecei par prieku. Nu, lūdzu!" - " Ah, nu ja jau tu tā lūdzies... varbūt varu arī apsēsties."
nezinu. Tas nav priekš manis un mana suņa labāk maksimāli slavēt un pārlaimīgi spēlēties ar suni pēc pareizas komandas izpildes.

[Shanele]

es uzskatu ka tik mazs bumbuliitis nav jasoda, jo tas tavs sods neko nedod vins vel ir mazins un dumins, tu tikai ar savu uzvedibu panaski ka vins tevi vel vairak nesapatis.
dari visu lai nekaptu gula, no darbini suni, dod mantas, speleejies. Ar kucenu kartigi izskraidies, izdauzies, tad ejiet istaba un sunuks noluzis gules, ieradi vina vietinu.
vai nelaid taja istaba kur ir ta gulta kur var ielekt. sliktaja gadijuma maini gultu , cits nekas nelidz.
Ja tu nevelies lai suns dariti kaut ko ko tu nevelies, liedz vinam so iespeju vedini vina domas uz ko citu interesantaku. Kad suns gul uz zemes sava vietina aizej samilo, iedod karumus, uzlava. Nekada gadijuma nesodu suni, jo tu tachu noteikti jau pirmaja diena kad kucens ieradas majas lavi vinam kapt gulet un vins vairs nesaprot kapec peksni to nevar. Es nesaku ka 100% atpbalsu pozitivo apmacibu ir reizes kad suns ir jasoda,bet sis vecums nav tas kad tas butu jasak darit.

Veiksmigi

[pepper]

Tāpēc jau teicu, ka varbūt daru nepareizi. Bet tas ir tādēļ, lai suns zina, ka es viņam pievēršu uzmanību, ka es ar viņu runājos, komunicēju, ka viņš nesēž viens pats malā. Viņš mums ir kā bērns, kā ģimenes loceklis. Protams, ir jau reizes, kad dodu arī vienkāršu komandu un punkts. Pēc izpildes protams seko kārums, slavēšana, samīļošana. Drīz jau sāksim iet uz suņu skolu, tur gan suns samācīsies gudrības, gan es pati.
Bet kā tad tikt galā ar to gultā lēkšanu? Mūsu mājās ir tā - ja nedrīkst, bet ļoti ļoti gribas, tad tik un tā nedrīkst.

[pepper]

jo tu tachu noteikti jau pirmaja diena kad kucens ieradas majas lavi vinam kapt gulet un vins vairs nesaprot kapec peksni to nevar.

Pilnīgas un absolūtas muļķības. Lai cik mīļš un pūkains viņš toreiz bija, ja gribēju lai viņš sēž man blakus, tad sēdēju uz grīdas. Nekāda gultā kāpšana nebija jau kopš pirmās dienas. Tāpēc arī brīnos, ka viņam liekas tik pašsaprotami kāpt gultā kopā ar mums. Kad viņš guļ, es viņu netraucēju. Ja viņš mierīgi sēž vai savā nodabā grauž mantiņu vai ko tādu, tad es pieeju, samīļoju, iedodu kārumu. Tāpat arī ārā mēs ejam gandrīz ik pa stundai, apejam ap māju, tad ļauju viņam kādu brīdi pasēdēt zālītē un pavērot apkārtni - tas viņam patīk. Vakaros ir garās pastaigas ar peldi, skriešanu, spēlēšanos. Reizēm ja redzu, ka ir parāk aktīvs - ņemu bumbu un ejam pagalmā spēlēt futbolu. Pa dienu tādas aktivitātes nesanāk, jo ārā ir pārāk karsts. Es jau mēģinu viņu nokausēt ar spēlēm iekšā, mētāju bumbu, skraidu pa māju, trakoju kopā ar viņu. Bet tā pat, kad atliekos gultā - šis blakus. Arī gultai apkārt apiet viņš nevēlas, vienmēr iet pa taisno un gultas vidū parasti apstājas un nolemj, ka tepat ir labi. Nelaist istabā diemžēl nav iespējams, jo brīžos kad es liekos gulēt, man ir svarīgi lai viņš ir tepat deguna galā, tad es zinu, ka viņš neko nesagrauzīs, neko nenorīs vai vēl sazin ko (TTT). Pa dienu kad es rosos pa māju, tad viņš tanī istabā neiet. Tikai brīžos, kad gribu atvilkt elpu mēs abi tur ejam, bet noteikumi visur ir vienādi - suns ir suns, sunim ir sava vieta un tā noteikti nav gulta.
Ko darīt? Kā ar šito mežoni cīnīties? Kā ieskaidrot sunim, ka nedrīkst kāpt gultā?

[Shanele]

atvaino kludijos..


nu tas nenotiks tik atri. Galvenais nesodi,zinu tev noteikti ir loti gruuti,bet nezaude izturiibu. Ja iekapj gulta liec uz zemes, dod karumu, maci komdu vietā, guli, sēdi. Tāa atkartoo kaut vai 1000000000000000000 reizes diena kamer suns ar laiku sapratis ka gulta nevar un kad vins atrodas uz zemes tiek karums. Vinam ir jasaprot kurs ir saimnieks,bet bez sodisanas/ iebiedesanas.

man majas ir mazakas par tavu pukaini,bet 4 gab. un vinas ari grib gultaa par laimi mana istaba vinas ielekt vel nevar, bet leeka un pikst visu laiku. man jacinas ar skanu un lekajosiem kuceniem tas ari nav viegli. Tagad berni kartgi nodzeneti gul un gulta neprasas.

[energy]

Mūsu francītis arī sākumā čīkstēja pie gultas, bet ielekt jau vēl nevarēja. Kad redzēja, ka neko nepanāks pārstāja čīkstēt un gaida, kad mēs kāds iesim pie viņa uz grīdas paspēlēties. Citreiz vienkārši demonstratīvi pagriež mums muguru un guļ
Tagad gan ir 2x ielecis gultā, bet vispār tā viņam vairs tik ļoti neinteresē, jo ir karsts un uz grīdas tomēr foršāk

Domāju, ka sist nav jēgas, vienkārši jāvelk aiz čupras ārā un jāpierāda kurš ir saimnieks un kurš noteiks kur suncim vieta.

[AnitaJ]

pepper, prieks, ka atkal raksti, tad jācer esi drusku atguvusies?
Par pārējo, kā jau rakstīju pie rūkšanas, tāpat par mēslu ēšanu pastaigu laikā un arī par šo tēmu.....lasot manā skatījumā daudz par daudz tāda vecuma kucēnam ir bijis Fū, Nedrīkst, kratīšanas utt. Lasot sāk rasties iespaids, ka tas kucēns ikdienā vispār dzird tikai aizliegumus. Es jau Tev rakstīju vēstulē, ka gudri ļauži sakot, ka pozitīvajam pret negatīvo esot jābūt attiecībai 1:5, tad lasot Tavus postus, neticas, ka viņš saņem 5x vairāk uzslavas, kā aizliegumus . Gultā aizliegt kāpt var vienkāršāk - izcel un nedrīkst var pateikt arī normāli, varbūt vari mēģināt novērst viņa domas uz ko citu (iespējams cilvēkam, pie kura es Tev ieteicu aiziet, būs labāki padomi). Jācer pēc 20tās reizes viņš jau pats sapratīs kas ir kas. Patiesībā pēc manām domām noteikti nevajag ļaut kāpt gultās tā iemesla dēļ, ka tad viņš arī leks pats ārā un to nu tomēr nevajadzētu ļaut.
Par celšanu no zemes, nedomāju, ka rezultāts būs lielāks katru reizi viņu kratot. Manam arī bija šī mode un pastaigās man divi soļi bija normāli, uz trešo vilku ārā kādu mēslu......tad tikai es uzzināju cik cilvēki patiesībā ir šmucīgi . Ja es viņu katru reizi kratītu, tad domāju mūsu pastaiga tik no kratīšanas sastāvētu . Skola, skola un vēlreiz skola - mums šī kaite tika kā ar roku atņemta, kad skolā mācīja aizliegumu uz ēdamo (no zemes, no svešiem un uz komandu nedrīkst). Pēc tam man šī problēma vairs nav bijusi, ja neskaita dažus interesantus gadījumus

[link]

p.p.p.s. link bet tiešām,kas vainas sunim gultā?

Isteniba, es nopietni runaju Man visi suni vienmer dzivojas pa visiem divaniem un gultam. Ja suns ir tirs, smarzho , attarpots, atblusots, kjepas nomazgatas - kada vaina? Vienigi no ta aspekta varetu aizliegt, ka gulta ir baravadonja vieta, un ja boss lauj savu vietu aiznemt, tad autoritates vinam nekadas nav... Bet Balu, piemeram, pat prata neienak iekapt mana gulta mana klatbutne. Visur citur - ja, tieshi mana gulta - bez ipasha uzaicinajuma nekad. Lai gan aizliegts nav... Saprot, kura te ir galvena kuce majas Moreover, ja Balu ir aizmidzis meitas gulta, tad es uzmanigi, censhoties vinu nepamodinat, nesu vinu uz rokam uz viesistabas divanu

[murkata]

kaut kur jau rakstīju, ka mūsu suns gultās drīkst gulēt, bet tikai dienā. nakt\ī tajās esam mēs un 40 kg milzenim vietas nepietiek. No rīta viņš nāk pie mums, gluži tā pat kā sīkais paņurkāties, samīļoties, vēl nedaudz pasnaust.
sākumā mēs apmēram 2-3 ndeļas mācījām nekāpt gultā. līdz suns saprata, ka nekā nebūs un jāguļ uz gultas. un tad mēs sākām mācīt kāpt gultā pērc uzaicinājuma. par cik uzaicinājums izskan no rīta, tad visu dienu gultas ir suņa rīcībā. protams, mums palagos vienmēr ir pludmale (dīzīvojam piejūras mežā), bet to tak var izpurināt. man pašai galvenais motīv bija šāds: aizliegums sunim gulēt gultās nedarbojas, ja saimnieks nav mājās. elementāri - "bara galvenais prom, tagad es esmu paaugstināts pakāpē." tātad, suns vienalga kāps gultā, bet, kad atgriežas saimnieks, suns jūtas vainīgs. man negribējās, lai mans suns visu mūžu dzīvo ar vainas sajūtu

[madja]

es te vakar baigi gudri izrunājos...
nu i šorīt.
guļu, miegs nāk kā ūdens. suns trinās pie gultas.
trinās trinās, te pēkšņi, sāk stutēties iekšā - nevis ielec , bet rāpjas tākā tāds lācītis kokā. es skatos un brīnos. ierāpjas, ieritinās kā kaķis pie manis un izliekas,ka ir aizmidzis.
es saku savu ĀARŖAAĀA! -
nulle reakcijas.
"es guļu, saldi guļu , es neko nedzirdu".... paver vienu aci un tik mīlīgi bolās.

[BaibaB]

kad suns kāpj jūsu gultā? pa nakti, lai gulētu "kā cilvēks" kopā ar savu baru, vai pa dienu arī? mani suņi, piemēram, pa dienu labprātāk dzīvojas pa grīdu, tur guļ, tur grauž viens otru. arī naktī šajās siltajās naktīs labāk guļ uz grīdas (izņemot Robi, bet viņš jau man ir memmesdēliņš ). es arī vienu brīdi gulēju lielajā laulības gultā ar trim suņiem. beidzot man tas apnika un es pārgāju uz šauro dīvāna variantu. tagad viņi tikai no rīta nāk sasveicināties, Robis, protams, visu nakti guļ pie kājām, meitenes guļ uz grīdas. problēmu atrisināju šādi. bet saprotu, ka ģimenē, kur ir arī vīrietis, jāmeklē cits risinājums.

[daiga888]

pepper, sākumā ar interesi lasīju, bet tagad kaut kā pilnīgi piekrītu AnitaJ - visi jautājumi sākās - kā sodīt, kā sabārt, kā ..... Visu iemācīt var ar lielu pacietību, labestību un vienotību lēmumos ar citiem ģimenes locekļiem. Tik īss laiks ir pagājis, kopš suņu bēbis ir mājās! Kas būs vēlāk?
Man abi suņi guļ gultā, to, ka es viņiem to atļaušu darīt, zināju no pirmās dienas, maniem bērniem - nepatīk, ka suņi guļ viņu gultās, tas lieliski tiek ievērots, bet dažreiz tiek arī atļauts, suņi lieliski to prot saprast un neviens nav apvainojies. Katrā mājā (katrā istabā) savi noteikumi. Un attiecības ar saviem suņiem arī veidojam katrs pēc savas saprašanas, zināšanām, dzīves pieredzes. Un cenšamies visu laiku mācīties - arī no savām kļūdām, no citu kļūdām

[sidzeja]

Un vsp ja suni negrib gultā tad no pirmās dienas viņu nelaižam tur un sakam nedrīkst. pepper man liekas tev pat bildes bij ieliktas te forumā, kur kucēns laiski izgāzies pa dīvānu čuč.Nu viņš nesaprot kapēc ir brīži, kad var gulet un kad nevar.Tapēc arī skatās uz tevi lielām acīm un neko nesaprot.

[pepper]

AnitaJ, atguvusies neesmu, jo viss grūtākais vēl priekšā, tagad tik ieskatos šeit, ja reiz esmu izveidojusi šo diskusiju. Ar to cīnāmies jau mēnesi. Tāda vienkārša izlikšana no gultas un NEDRĪKST neko nelīdz, viņš nesaprot, un jau nākamajā mirklī atkal ar drošu prātu priecīgs ielec gultā.
BaibaB, suns gultā rāpjas pa dienu, kolīdz ierauga gultu, tā hops un iekšā. Pa nakti nē, tad viņš uz vēsās grīdas guļ.
daiga888, bet tur jau tā lieta, ka mums pieredzes nav, jo šis ir pirmais suns. Tāpēc jau es to visu šeit rakstu, lai jūs, kam ir pieredze, man varētu pateikt ko un kā darīt. Tieši tāpēc es to rakstu šeit. Un jautājumi nav kā sodīt, bet kā pareizāk sodīt. Tas manuprāt nav viens un tas pats, jo es gribu zināt ko darīt? Vai vienkārši pateikt slikts suns un miers, vai izlikt aiz durvīm, vai piespiest pie zemes vai ko? Sods ir jāsaņem, jo ja ieleks gultā un nesodīs, tad viņš domās ka viss ok. Runa ir par to, kāds ir pareizāks sods. Vai arī jūsuprāt ja suns ielec gultā nevajag darīt neko? Un tā vinš sapratīs, ka gultā lēkt nedrīks? Ok.
Sidzeja, jā, atzīstos bija viena bilde, kur viņš guļ gultā, bet tas nebija mūsu mājās, tas bija tālu prom vasarnīcā, kur mēs pagaidām vispār nedodamies (viņš tur ir bijis 2 reizes). Mājās gultā atrasties nav ļauts ne reizi. Bet vai tāpēc viņš domā ka drīkst kāpt gultās visur un vienmēr? (nekasos, jautājums jo es tiešām nezinu)

[Shanele]

pepper man liekas tev pat bildes bij ieliktas te forumā, kur kucēns laiski izgāzies pa dīvānu čuč.

ja es ari tiesi to bildi atcerejos un tapec ieprieks sava posta piemineju. Kucenam pietika ar to vienu vieniigo reiziti

[Gabe]

par to vienu vienīgu reizīti, kā kuram sunim! mana dāma arī pirmajā naktī mūsmājās tika paņemta man blakus gultā, lai sajūt kāda siltumu blakus! pēc tās nakts Gabijas gulta tika novietota blakus manai gultai. un nav bijusi viņai vēlme ne rāpties dīvānā manā klātbūtnē, ne kad neviens nav mājās! tagad, kad lielāka meitene, tad dažreiz no rītiem uzaicinu savā gultā, bet tas izņēmuma kārtā un TIKAI ar manu uzaicinājumu!

pepper, vienīgais ko es tavā vietā darītu katru reizi, kad šis mēģina lekt tur iekšā roka priekšā un neļauj, novērs uzmanību un paspēlējies kaut vai uz grīdas! ja ielecis, tad paņem un izcel ārā. apbruņojies ar pacietību. un noteikti ar laiku suns to sapratīs!un bez izņēmumiem! nepieļauj atkal "vienu-vienīgu" reizīti!