Kā iemācīt sunim nekāpt gultā?

[pepper]

Vienas-vienīgas reizes vairs nav bijušas jau 3 (pat vairāk) nedēļu laikā, un nebūs arī turpmāk.
Turpināsim apbruņoties ar pacietību, cerēsim, ka tiešām beidzot sapratīs ka gulta nav domāta viņam.
Paldies par padomiem.

[Nora]

Viena no lietām, ar ko var sākt, - slavē sunci tajā brīdī, kad viņš pats kāpj ārā no tās gultas.

[pepper]

Nora, un ja viņš netaisās kāpt ārā? Tāda mums situācija. Bet nu tagad itkā pa šodienu gultā nav kāpis. Laikam beidzot saprata kas par lietu, tik bēdīgi pienāk, uzliek galviņu uz gultas malas un skatās nu tāāāāāādām actiņām...

[Gabe]

ļoti labi, ka suns sāk saprast! un nežēlo viņu, suns arī ļoti labi jūt, ka tev viņa ir žēl. ka iespējams paliks tik žēl, ka tomēr ielīdīs gultiņā! suņi jūt un saprot DAUDZ vairāk nekā mums dažbrīd šķiet! un ja esi nolēmusi, ka suns negulēs gultā, tad priecājies, ka nelien tur, nevis žēlo!

[pepper]

Es jau nemaz ar nežēloju. Vnk nepievēršu tam uzmanību. Ja nedrīkst, tad nedrīkst, un esam stingri nolēmuši, ka gultās mazulis nekāps un viss.

[Golden]

Pepper, izlasīju vairākos postos Tevis uzdotos jautājumus par kucēna audzināšanu. Saprotu, ka ZR kucēns ir pirmais suns ģimenē, tieši šī iemesla dēļ, Tev ir ļoti svarīgi noformulēt pašai priekš sevis, ko ar savām darbībām es vēlos panākt un, ko visu no tā kucēns ir spējīgs izprast. Sods kā tāds ir viena no galējām metodēm, kuru, manuprāt, drīkst pielietot tikai cilvēks ar zināšanām, pretējā gadījumā tiek sabojāts suņa raksturs, tiek sagrauta motiviācija „izpatikt” saimniekam, kucēnam tiek radīts stress, līdz ar to, uzvedības problēmas var tikai palielināties.
Lai novērstu kucēna nevēlamās darbības bez sodiem, izmantojot pozitīvās apmācības metodes (bez sodiem un piespiešanas), kucēnam butu jāiemāca pamatkomadnas t.i. sēdi, guli u.tml. pakāpeniski palielinot attiecīgas komandas izpildes ilgumu. Pozitīvā apmācība, iespējams, prasa daudz vairāk pacietības no saimnieka puses, toties iegūtais rezultāts 100% attaisno mērķi. Kad ir apgūtas pamatkomandas ar kucēnu ir ļoti viegli „manipulēt”, tajā skaitā, novērst nevēlamās darbības. Mauprāt, vispareizākais situācijas risinājums būtu atrast labu kinologu – instruktoru (pozitīvās metodes piekritēju) pie kura kucēns nākotnē tiks apmācīts, un jau šobrīd lūgt precīzāk izskaidrot kādā veidā būtu jāveido kontakts ar suni u.tml. Diemžēl, forumā nav iespējams sniegt tik izsmeļošas atbildes, lai audzinot kucēnu netiktu pieļautas kļūdas, jo Tavs jautājums forumā parādas jau pēc Tevis veiktās rīcības, līdz ar to, nav iespējams piekoriģēt Tavu darbību. Gribu īpašī uzsvērt frāzi Tavu darbību, nevis kucēna.
Lūdzu, neuztver manu atbildi kā uzbrūkošu, tā tas nebūt nav domāts. Bet, lai veidotu pareizas attiecības ar suni, ļoti ieteiktu izstrādāt konkrētu stratēģiju pēc kuras kucēns tiks apmācīts un pie tās arī pieturēties.

[pepper]

Golden, paldies par info. Nekādā gadījumā neuzskatu jūsu atbildi par uzbraukšanu vai ko tamlīdzīgu, es taču vēlos dzirdēt jūsu domas un pieredzi.
Turpmāk jautājumus uzdošu uzreiz kā sākās problēma.
Ņemšu vērā jūsu ieteikumu, mēģināsim vairāk izmantot pozitīvo apmācību, kā arī cītīgi strādāsim pie pamatkomandām.

[Golden]

Pepper, man prieks, ka padoms ir noderējis

Kucēna vecums ir ļoti īpašs, jo šajā laikā posmā mazais ātri mācās un iegūto informāciju uzsūc kā „sūklis” (gan pozitīvo, gan negatīvo), tieši šī iemesla dēļ, saimnieka pienākums ir nodrošināt, lai pozitīvā ir vairāk. Katrs no mums ir pieļāvis kļūdas suņa apmācībā – gan ar pirmo, gan ar otro, gan piekto suni........................ar katru reizi tiek pieļautas jaunas kļūdas. Manuprāt, šīs saiknes izzināšana – cilvēks – suns nebeidzas nekad un tā ir mācīšanās mūža garumā. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs vai šīs izzināšanas process būs patīkamas un sniegs gandarījumu abām iesaistītajām pusēm (respektīvi, vai šis process sniegs gandarījumu saimniekam un sunim).

[Rozhux]

Izlasīju Tavu problēmu par gultā kāpšanu un tieši pagājušonedēļ skatījos TV šovu (diemžēl, cik zinu, pieejams tikai angļu valodā) ''It's me or the dog'' kurā sieviete, kas apmāca suņus jau 16 gadus palīdz cilvēkiem izlabojot suņu nepareizos paradumus. Apmācības notiek tikai paslavējot, nevis sabarot suni un tas ir pats interesantākais, jo suņi, lai gan ne ar pirmo reizi, un tas ir saprotams, bet paklausa. Vajag tikai ieguldīt darbu un mīlestību. Ja ir interese vari ieiet apskatīties kādu sēriju vai padomu: http://animal.discovery.com/videos/vict ... -training/

Aprakstīšu 2 metodes, kuras nošpikoju no šī šova.

1. no metodēm kā iemācīt suni nekāpt gultā ir iemācīt viņam komandu- nost vai zemē, izvēlies kādu vārdu kas apzīmētu nokāpšanu. Un brīdī, kad esi gultā un suns ielec pie Tevis, izkāp un ar rādītājpirkstu norādi uz grīdu un saki nost (rokā jābūt paslēptam kārumam), kad suns nokāps paslavē to un iedod kārumu. Tā vari atkārtot vairākas reizes un ar laiku komanda būs rokā.

2. metode ir tāda, ka Tu iesēdies gultā un, ja suns ielec Tev pakaļ, Tu aizej prom un pēc brīža nāc atpakaļ. Katru reizi, kad suns atkal lec gultā turpini iet prom un pienāks reize, kad viņš neleks tev pakaļ gultā un tajā brīdī Tu suni par to paslavē un iedod kārumu.
Ar to, ka Tu aizej prom brīdī, kad suns ielec gultā Tu viņam parādi, ka rīcībai ir sekas.

Izmēģini un lūdzu atraksti kā Tev veicās!

P.S. esmu tik aizrāvusies ar to šovu, ka esmu saskatījusies visādas suņu gudrības, bet nezinu vai tas viss 100% palīdz. Galvenais gan ir būt neatlaidīgam.

[pepper]

Rozhux, paldies par padomiem. Kad ieleks gultā, izmēģināšu. Negribu šeit rakstīt, ka sīkais kādu laiciņu gultā nav kāpis, jo kolīdz uzspiedīšu submit, tā iekāps gultā - mērfija likums
Man patīk metode nr 1, šo arī visbiežāk izmantojām ar komandu nost. Bet ja es to pirkstu tur rādu, un suns nekāpj ārā bet mierīgi sēž un skatās ko es tur mahājos? Tad aiz škirkas (skausta) var izvilkt no gultas ārā?
Kad iekāps gultā, un sākšu atkal mācīt, tad došu ziņu kā mums iet.

[Rozhux]

Šīs mācīšanas pamatā ir tikai pozitīvs pamudinājums, tāpēc domāju, ka nevajadzētu aiz škirkas grūst suni ārā....viņš vēl padomās, ka par to, ka izgrūž tiek atalgots ar kārumu.
Vajadzētu būt tā, ka Tu viņam parādi, ka tev ir kārums un tad ar to pašu roku norādi uz zemi, saki zemē (vai ko citu), un suns seko kārumam. Tev ir jāmēģina suni dabūt zemē tā, lai viņš to pats izdara, jo tikai tad viņš pareizi sapratīs, par ko tiek atalgots.

Ar kucēniem gan tāpat iet grūtāk, mazie rezgaļi mēdz neklausīt vai nesaprast, ko no viņiem grib. Galvenais- pacietību. Gan viss izdosies.

[pepper]

Ok, kad suns ielēks gultā, ķeršu pēc kāruma (kas atrodas virtuvē, ledusskapī) un mēģināšu no gultas izvilināt, kā atalgojumu piešķirot kārumu.
Ps. bēbis vēl nav kāpis gultā. Mēs esam tik priecīgi, laikam beidzot sapratis, ka gulta nav domāta viņam.

[Rozhux]

Man prieks, ka bebis sak klausit ar suniem jau galvenais ir pacietiba, janemas daudz, bet pec tam taads prieks par paklausigu un uzticamu sunuku.

[pepper]

Nu ko. No rīta pieceļos un uzminiet nu kas man guļ blakus? Es paņēmu suņu cepumu labajā rokā, ar tās pašas rokas rādītājpirkstu norādīju uz zemi un devu komandu nost. Suns saprata ka rokā kārums un momentā izlēca no gultas, saņēma kārumu un bija dikti lepns ar sevi. Gulēšana gan vairs nekāda nesanāca, toties diena iesākās pozitīvi.

[Rozhux]

Liels prieks, ka suns paklausija un ka nu ne, ja dod kaarumu Tiesi tas man visvairak patik, ka ar pozitivaam darbibaam var panaakt rezultatu, kad visi ir apmierinati.

[Chikenz]

Haa - es salasiijos visu ko par sunjiem gultaa un vakar vakaraa pazinjoju viiram, ka viss, peec 5 naktiim muusu gultaa, par cik jau iejuties maajaas, muusu franchelis (nepilni 3 meen.) vairs te negulees Gruutaak bija pazinjot to pasham franchelim - nu taas acis, taa sejas izteiksme... ...
Bet neko - 2x iereejaas, ko apsaucu ar stingru NEDRIIKST, pakakaaja - laikam taa bija attriebiiba - un peec tam likaas mieraa, guleeja liidz riitam uz manas chiibas

Vieniigi jautaajums poaareejiem kartoaajiem ar suni, kas grib guleet gultaa - muuseejais eerms, kad guleeja ar mums, sutinaaja liidz tam, kameer ceelaamies pashi vai beerni saaka skraidiit pa maaju (agraakais - ap 8), shoriit jonjoja un aardijaas pa istabu jau 6.00 ... Vai tas tagad taa buus visu laiku?

[Sisija]

Vieniigi jautaajums poaareejiem kartoaajiem ar suni, kas grib guleet gultaa - muuseejais eerms, kad guleeja ar mums, sutinaaja liidz tam, kameer ceelaamies pashi vai beerni saaka skraidiit pa maaju (agraakais - ap 8), shoriit jonjoja un aardijaas pa istabu jau 6.00 ... Vai tas tagad taa buus visu laiku?

Manējie 3 iepriekšējie suņi gulēja gultā kopā ar mani tik ilgi cik gulēju es, tagadējai gultā pa nakti gulēt neļauju (jau no paša sākuma), bet ceļas 6, un tur es neko nevaru padarīt Modināt jau it kā nemodina, bet ik pēc 5 minūtēm pakāpjas uz gultas malas, lai paskatītos vai es jau esmu pamodusies, tā ka gulēšana nekāda tāpat nesanāk.

[energy]

Mūsējais jau no pirmās dienas guļ pie mūsu gultas savā gultiņā un ar retiem izņēmumiem guļ tik ilgi cik mēs. Dažreiz pa nakti viņam uznāk kāre kaut ko paspēlēties vai pekšņi izdomā, ka kāja netīra un tā kārtīgi ar mēli ir jāmazgā (troksnis klusumā liekas nenormāls, ka pat pamožamies), bet citādi viņš guļ.

[madja]

nu, mana dāma gultā tika tikai ap kādiem 4,5 mēnešiem (tādā nozīmē,ka es izdomāju,ka tomēr gribu suni gultā)
līdz tam - pašā sākumā trobelēja jau 6, tad līdz kādiem 3 mēnešiem mēdza celties no rīta,lai izietu ārā pačurāt, bet tad nāca atpakaļ un ļāva vēl pagulēt, bet vēl pēc tam vnk gulēja pie gultas un gaidīja,kad mēs celsimies - lai arī cikos tas būtu.
nenoliedzami, ielaišana gultā garantē vispār nemanāmu suni, kas nekāda gadījumā nemēģinās pamodināt un izbojāt savu idilli..

[adzenda]

Es arī biju stingri nolēmusi - sunim gultā vietas nav.
Bet to, ka pa dienu kamēr es darbā viņa bija tur iekārtojusies, bija grūti nepamanīt - pastāvīgi dienas segu sakārtoja"pa savam"
Kamēr bija kucēnu mājās čurāšanas laiks, nebija problēmu man noturēties pretī tam acu skatienam, bet tagad, kad jau prātīgāka (un krietni paaugusies) nu nevaru es noskatīties, kad viņa savu garo šņukuru iebāž līdz pusgultai un skatās ar tādu skatienu vai arī tik nemanāmi pienāk, ieceļ dupsi gultā... pasēž... un pēc brīža vnk it kā netīšām nokrīt uz sāna gultā
par mīkstu man tā sirds