Marika, milzīgs paldies par tik jauku apsveikumu! Tiešām ļoti uzmundrinošs!
Gribēju pateikt milzīgu paldies:1)
Madai!!!!!!!! Paldies, paldies, paldies
par to milzīgo apņemšanos, savaldīšanos, veselo saprātu situācijā, kad liekas - visi striķi plīst! Paldies par tām trakoti garajām stundām, ko Tu pavadīji kājas un mēli deldējot un pie telefona trubas karājoties
! Paldies par fantastiskiem šoferīšiem! Ja ne robeža, tad brauciens būtu bijis tiešām fantastisks!
2)
Visiem līdzbraucējiem!!!! Jūs visi bijāt tiešām fantastiski!
Šoreiz bija patiešām superīga kompānija, ar lieliskiem un ārkārtīgi interesantiem cilvēkiem! Arī stresainās situācijās visi spēja savākties, savaldīties, viens otram izpalīdzēt, humors dzirkstīja caurām dienām! Ar jums visiem varētu braukt un braukt šādos braucienos! Pateicoties jums, nu jau sāk aizmirsties nepatīkamās emocijas un atmiņas kļūst arvien arvien jaukākas un drīzumā jau varēšu visiem stāstīt kāds mums bija patiesi superīgs brauciens! Paldies arī par tām vērtīgajām un ilgajām, interesantajām sarunām!
3) kā arī milzīgs paldies visām situācijas risināšanā iesaistītajām institūcijām un personām!
Man nav neviena izstādes bilde, bet ir dažas bildītes no mūsu
pauzes kādā benzīntankā, kad tās nedaudz apgraizīšu, tad dažas ielikšu, lai ir arī kāda sadzīviskā bilde!
ezhuk! Pats "jaukākais" šajās 9 stundās uz robežas bija
neiespējamība gan cilvēkiem, gan suņiem!
Tieši šajā braucienā tik ļoti augstu novērtēju mūsu pašu staķiku, kurā var nopirkt labu kafiju, šo to iekost un nokārtot savas dabiskās vajadzības tīrā un akurātā WC. Mēs vēl savā laikā šausminājāmies par WC uz Baltkrievijas robežas, tad nu jāsaka, ka tās divas pēdiņas un caumurs pa vidam vēl ir ekskļuzivs, salīdzinot ar tām plastmasas būdiņām uz Ukrainas robezās, kuras bija ar visiem labumiem pilnas līdz augšai un vēl vairāk
Labākais bija kādā benzīntankā, kurā skaitījās, ka ir pieejamas labierīcības, bet uz to brīdi nestrādāja, tad vietējās darbinieces pateica, ka gan pa labi, gan pa kreisi no ceļa tak tik daudz labu vietu, kur visu nodarīt - tas bija domāts par mežu!
Metām kaunu pie malas un pa tumsiņu kā vistas laktā sasēdušas turpat uz taciņas, jo ārā tak traki tumšs un bail kādā labumā iekāpt līdz ceļiem, visas jautri smejot izmantojām dabas dotās iespējas
Par suņu
gan ir atsevišķš stāsts ar šausminošiem notikumiem
! Par cik uz robežas mums nācās dirnēt tieši dienas laikā, tad ilgi un dikti nācās skaidrot robežsargiem, ka tā ir nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem, ja diennakts aktīvajā periodā, kurā suņi ir pieraduši pie fiziskām aktivitātēm un pie ārā iešanas, tagad tiem nav iespējas pat izdarīt elementāras lietas ārā. Jā, mazajām šķirnēm, kuras ir radušas, ka šo to var darīt arī uz pamperīša, varbūt tas nav tik sāpīgs jautājums, bet mums bija arī pietiekami daudz lielāku šķirņu suņi, kuri mājās neko tādu nedarīs un cietīsies tikmēr, kamēr pa acīm ārā tecēs. Tad nu robežsargi apžēlojās un pa diviem no katra autobusa ļāva doties ārpus robežkontroles zonas izstaidzināt suņus. Viss jau būtu jauki, bet tieši tur savā vaļā klaiņoja divi suņi klaidoņi. Viens no šiem suņiem uzklupa igauņu autobusa samojedam, kuru saimniece vēl paspēja pacelt pakaļkājās, kas uzbrūkošo suni samulsināja un tad viņš pārmetās pie miniatūrās buļkas, un lai pasargātu savu mīluli, saimniece pārkrita sunim pāri un dabūja bomžu suņa zobus savā rokā.
Skats bija tiešām drausmīgs, pilnīgi mati stāvus sacēlās
Pēc šī incidenta gan suņiem izmantot robežkontroles teritorijas zālienu momentāli atcēla
Nu, tas tā, tikai ievadam