Vakcinācija=rūpes ar veselību. Vai tiešām?

[noringo]

Sveiki visiem suņu mīļiem!

Gribētu aicināt interesentus uz šo diskusiju. Ne jau, lai pārliecinātu dažādi domājošus cilvēkus ( jo vienmēr būs atšķirīgi viedokļi), bet lai rosinātu padomāt un padalīties ar pieredzēm un informāciju.

Mēģināšu lietas būtību pateikt iespējami lakoniskāk.
Pēdējā laikā arvien vairāk vecāki, arī zinātnieki, arī paši ārsti sāk runāt par to, ka vakcinācija, jeb mākslīga ķīmisku un organisku vielu "kokteiļa" ievadīšana organismā izraisa daudz vairāk kaitējuma, nekā labuma. Ir viedokļi, ka pastāv liela iespējamība, ka tādas mūsdienās arvienbiežāk sastopamas saslimšanas bērniem kā autisms, alerģijas, uzmanības deficīta sindroms, arī onkoloģiskās saslimšanas visā dzīves laikā u.c. ir vakcinācijas seku rezultāts. Bīstamākais vēl ir tas, ka ne jau visas vakcinācijas blakusparādības izpaužas tūlīt, nākamajā dienā- nu kuram gan ienāktu prātā, piemēram, pieauguša cilvēka onkoloģiskas saslimšanas saknes meklēt agrā bērnībā saņemtajās vakcīnās? Un tomēr pētījumi norāda, ka tas ir iespējams. Neieslīgšu detaļās par cilvēkiem.
Kas attiecas uz cilvēku vakcināciju, informācijas nu jau ir ļoti daudz. Tiem, kam būs interese, iesaku veltīt laiku, lai kaut vai izstudētu mājas lapu latviešu valodā
http://potes.dabas-berni.net/

Bet, kā ir ar dzīvniekiem?
Pēdējā laikā no vairākiem audzētājiem ir dzirdēts, ka kucēni smagi saslimuši tieši pēc vakcinācijas, pat ar letāliem iznākumiem. Ir viedokļi, ka tādas suņu veselības probēmas kā alerģijas, neauglība u.c. arī var būt vakcinācijas blakusparādības. Dzirdēju, ka esot audzētāji Igaunijā, Krievijā , kas, tieši domājot par savu kucēnu veselību, atsakās no vakcinācijas. Interesanti, kā to ir iespējams izdarīt no likumiskā viedokļa... Un, vai patiešām tas būtu pareizi?

Tas, kas attiecas uz cilvēkiem, man vairāk vai mazāk ir skaidrs. Bet, kā ir ar dzīvniekiem?

Ja ir kādam personiskā pieredze vai arī zināma informācija kaut kur internetā- laipni lūgti padalīties, jo pieļauju, ka daudziem tas varētu būt interesanti.

[Ane]

LKF sistēmā pastāv prasība - identificēt kucēnus, vakcinēt un veikt attiecīgas atzīmes vetpasē. Prasība ir pamatota, jo nevakcinēti kucēni bieži vien aiziet uz citiem medību laukiem pie jaunā saimnieka, kad iedzimtā imunitāte sāk zust.
Kas attiecas uz cilvēkiem, tad vakcīna ir izglābusi cilvēci no bakām, poliemielīta, daļēji tuberkulozes un daudzām citām slimībām. Es vēl atceros cilvēkus ar bakurētainām sejām; skolasbiedrs bija izslimojis poliemielītu un viņš palika visu mūžu kropls, jo viena kāja pēc slimības vairs neauga. Kurš šodien to gribētu piedzīvot?!
Protams, kas par daudz, tas par skādi. Kaut kur lasīju, ka attīstītajās valstīs ir 12 obligātās cilvēku vakcīnas, Latvijā - it kā jau ap 25.

[Laura]

Man, kad piedzima Elīza, bija patiešām žēl tikko dzimušo zīdaini, kurš tika bakstīts ar visādām nejaukām vakcīnām, turklāt tolaik vēl nebija pieņemts jautāt vecākiem, vai mēs vēlamies to vai nē. Tagad es noteikti, vismaz par pretīgo baku poti, kas atstājusi nesmuku rētu uz rociņas, pateiktu, ka negribu, lai manam bērnam kaut ko tādu nodara.
Arī vēlāk kaut kā neesmu redzējusi jēgu potēt bērnu pret visvisādām slimībām, kuras jau gadu gadiem ir izskaustas.
Tai pašā laikā pati ievēroju termiņus un nopietni uztveru vakcīnu pret difteriju un stingumkrampjiem. Citiem arī iesaku!
Par suņiem... Tā kā viņi man visi ir LKF sistēmā, tad vakcinējamies katru gadu pēc grafika. Pašlaik gan materiālu apsvērumu dēļ trīs no četriem ir sapotēti tikai pret trakumsērgu. Bet savulaik man bija mitelšnaucers, kurš sveiks un vesels (un ļoti veiksmīgi) nodzīvoja laimīgus 12 gadus bez nevienas vakcīnas. (Pirmajos četros gados vakcinējām apzinīgi).

[AnitaJ]

Man kaķis tālajos padomju laikos arī nodzīvoja laimīgi 16 gadus bez nevienas potes visā viņa mūžā . Diemžēl uz citiem medību laukiem aizgāja vienalga ar audzēju

[Sisija]

Esmu lasījusi, ka imunitāte daudzām vakcīnām saglabājas ilgāk kā gadu, precīzi neatceros, bet ir valstis, kurās vakcinācija pret trakumsērgu nav jāveic katru gadu. Vakcinēt vai nē, tas ir ļoti diskutabls jautājums. Kad par šo jautājumu runāju ar savu veterināru, viņa teica, ka pēc 4 gadu vecuma vakcināciju var arī neveikt (izņēmums ir trakusērga, kas noteikst ar likumu), tāpēc pēdējos gados savus suņus vakcinēju tikai pret trakumsērgu . Pēc būtības viss ir atkarīgs no konkrētā suņa imunitātes, mani neslimoja.

[pixy]

Uzskatu, ka pret trakumsērgu suņi (un kaķi arī) ir jāpotē obligāti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šī slimība nav ārstējama arī cilvēkiem. Un trakas lapsas mēdz klaiņot apkārt, un mēs nezinam, kur un kādos apstākļos varam ar tādu satikties. Un kontaktējoties ar savu suni pēc tam, nemaz nav nepieciešams, lai viņš iekostu mums, uz ādas cilvēkiem ir gana daudz mikrotraumu, lai siekalas iekļūtu organismā. Par pārējām slimībām neesmu tik droša, bet, laikam esmu par slinku, lai tik pamatīgi izpētītu visas likumsakarības, iespējamības, cēloņus un sekas un sajustos pietiekami kompetenta pateikt - jā, es savu suni pret tādu un tādu slimību nepotēšu. Godīgi sakot, tikai tagad aizdomājos, ka pat nemaz nezinu, pret ko tieši ir kombinētā pote - mēris, paraviroze, kas vēl? Vai ar visām tām slimībām var saslimt arī pieauguši suņi? Kad man bija vecs un slims toipūdelītis, kas praktiski nekur nepārvietojās, pēdējos divus gadus tiešām iepotēju tikai trakumsērgu. Jā, jautājums ir interesants un laikam stimulēs mani vismaz precīzi noskaidrot pret kādiem "briesmoņiem" savus suņus potēju.

[noringo]

Paldies par viedokļiem un pārdomām!!!

Par cilvēku slimībām runājot- uzskats, ka daudzas no tām izzuda pateicoties vakcinācijai, ir nepamatots. Sīkāk neiedziļināšos, bet kam interesē, vēlreiz varu piedāvāt pastudēt jau minēto mājas lapu. Tur ir atrodamas norādes arī uz ļoti daudzām ārzemju mājas lapām, tā kā tas nebūt nav "tumsonīgo" postpadomju pētnieku izdomājums. Kam svešvaloda nav šķērslis, var iegūt ļoti daudz informācijas.

Par suņiem- zinu konkrētu gadījumu dažus gadus atpakaļ, kad pēc vispārpieņemtās vakcinācijas shēmas izpotēts kucēns, aizdodoties uz jaunajām mājām, saslima ar parvovīrusu un nomira. Vēl zinu gadījumu, kad pēc vakcinācijas saimnieki ilgu laiku cīnījās ar blakusparādībām un kucēna atgriešana dzīvē prasīja lielas pūles. Kātad tā?
Mums pašiem pirms 4 gadiem suns aizgāja citos medību laukos dēļ pēkšņas autoimūnās saslimšanas. Kā toreiz skaidroja vetārsti- suņa dabiskajā imūnsistēmā notiek kaut kāds "īssavienojums" un tā sāk funcionēt neloģiski- nevis aizsargāt organismu, bet to sagraut no iekšienes. Kāds ir cēlonis šādai organisma iekšējai rekacijai- neviens nespēja izskaidrot. To, ka pie vainas varēja būt arī kādu laiciņu atpakaļ saņemtā kompleksā vakcīna, nav iespējams ne apstiprināt, ne noliegt. Līdz ar to, tāda varbūtība pastāv.

Redz, ir dažādi pieņēmumi, kāpēc organismi saslimst ar infekcijas slimībām. Mikrobi, baciļi, sēnīšu sporas u.c. slimību izraisītāji ir apkārtējā vidē ap mums nepārtraukti, visu laiku. Normālos apstākļos organismam ir pietiekamas dabiskās aizsargspējas (imunitāte), lai tos neuzņemtu. Jautājums ir par to- kāpēc daži nesaslimst, bet daži turpat blakus saslimst? Zinātnieki ir izpētījuši, ka viens no dabiskās imunitātes grāvējiem ir organisma piesārņojums. Kas tas ir? Visas kaitīgās vielas uzturā (konservanti, e-vielas utt), gaisā, ūdenī . Arī stress. Arī medikamenti (īpaši antibiotikas), arī vakcīnas un citas indes.
Jo tīrāks organisms, jo spēcīgāka dabiskā aizsargsistēma.


Tas nav aicinājums nevakcinēt suņus.
Bet gan drīzāk jautājums par to, vai mēs zinām, kādu vielu "kokteili" suns saņem kopā ar vakcīnu, un vai tas tiešām ir tik nekaitīgi?

Tie ir jautājumi, uz kuriem patreiz meklēju atbildes.

[Ane]

Ja pēc vakcinācijas dzīvnieks tomēr saslimis, vainīga vakcīna. Vakcīnu bieži iepērk ar iztekošu derīguma termiņu un ne vienmēr pie vakcīnu transportēšanas tiek ievērots vajadzīgais temperatūras režīms.
Diemžēl, bez vakcinācijas pret daudzām slimībām nedz cilvēki, nedz dzīvnieki iztikt nevar. Jāizvēlas, vai vakcinēties, vai riskēt ar saslimšanu, pēc kuras var iestāties invaliditāte vai pat nāve.
Mans radinieks izslimoja meningītu pēc ērces koduma, jo nebija vakcinējies. Sekas - atmiņas zudums, drausmīgas galvas sāpes, nācās pamest augstskolu, pilnīgi izmainījās psihe; viņa palātas biedrs no šīs kaites nomira. Sevi jāmīl un jāsargā! Arī dzīvniekus.

[čība]

Nedomāju, ka mēs mūsdienās varam runāt par kaitīgi un nekaitīgi... jo tāda otrā varianta nemaz nav.
Kādā vidē mēs dzīvojam? Kas tad ir nekaitīgs? Pašu audzēts burkāns arī ir kaitīgs, jo nemaz tik sen zemē tika izkaisīts milzīgs daudzums DDT, kas kā zināms ir nezūdoša kaitīga ķimikālija, kas pārceļo no viena organisma uz otru. Gaiss ir piesārņots, ūdens piesārņots... Skaidrs, ka laukos ir labāk, bet... ka tas būtu pavisam nekaitīgi... tā nu nav.

Runājot par suņu vakcināciju, ja par dažādām potēm vēl varētu domāt, tad trakumsērgas pote ir obligāta. Latvija nav no trakumsērgas brīva zeme, bet bez vakcinācijas sunim iespēja izdzīvot praktiski nav.

Poti es sāktu uzskatīt par vainīgu tad, kad ir veikts kvantitatīvs un kvalitatīvs pētījums - pilnīgi vienādi kucēni, vieni vakcinēti, otri nē, dzīvo pilnīgi identiskos apstākļos. Ja tad būtu tā, ka vakcinētie saslimst ar parvovīrusu, bet nevakcinētie sveiki un veseli sprinģo apkārt, tad jā - būtu pierādījumi. Bet salīdzināt dažādus kucēnus navīsti pareizi.
Katrs mūsdienās grib to deķīti vilkt uz savu pusi un katram kaut kas ir izdevīgi. Gan zāļu pārdevējiem, gan pretiniekiem. Visur grozās nauda, arī dabas aizstāvju maciņos, lai cik skumīgi tas nebūtu.

[Pur Pur]

Mjā kokteiļi, kokteiļi!!

Ik pēc cik gadiem somijā suņiem vakcinē trakumsērgu?

Labi, kucēnu kompleksām jau nu būtu jābūt, bez tām tik dauzd kucēnu dodas uz citiem medību laukiem!!

Pati gan nevakcinējos vispār, jo kā izrādās man ir alerģija uz vakcīnām!! Tas gan labi, jo katru gadu gripas un vīrusi taču mainās. Rīgā kaut kādā nodaļā strādāja ana draudzene, kura pastāstīja man šausmenīti iz dzīves. Izrādās no encifalīta vissmagāk cieš cilvēki, kuri godīgi vakcinējušies (pat ar letāliem iznākumiem). No tā brīža arī pret ērcēm nevakcinējos. Ziniet-es vienīgā darbā neslimoju ar vīrusiem un gripām, jo neizmantoju iespēju vakcinēties par brīvu.

[ingo]

Mjā kokteiļi, kokteiļi!!

Rīgā kaut kādā nodaļā strādāja ana draudzene, kura pastāstīja man šausmenīti iz dzīves. Izrādās no encifalīta vissmagāk cieš cilvēki, kuri godīgi vakcinējušies (pat ar letāliem iznākumiem). No tā brīža arī pret ērcēm nevakcinējos. Ziniet-es vienīgā darbā neslimoju ar vīrusiem un gripām, jo neizmantoju iespēju vakcinēties par brīvu.

pazīstu pāris cilvēkus, kuri nebija potējušies un izslimoja nopietni ērču encefalītu. Kaut kā nav ne mazākās vēlēšanās izbaudīt ko līdzīgu labāk tomēr potējos. Pret gripu gan nepotējos.
Piekrītu čībai ka mums visapkārt jau ir pietiekošs ķīmiskais kokteilis, lai nebūtu nemaz tik vienkārši saprast kā labāk ar vakcīnām vai bez. Pāri visam vēl nauda, nauda, nauda, kas diemžēl visu ietekmē ļoti būtiski. Arī informācijas jomā. Vismuļķīgākais , manuprāt, ir ieslīgt kaut kādās galējībās. Nepotēšu bērnus ne pret ko, pati nepotēšos un arī suņiem to nevajag, dzīvošu bez zālēm, tīrā vidē, ēdīšu ekoloģisku pārtiku- tikai jautājums kur? Kur tādu paradīzi tuvākā vai tālākā apkārtnē var atrast? Tā kā atliek vien izlobīt no visas informācijas sev būtisko, mēģināt noticēt savai intuīcijai un atrast zelta vidusceļu. Nu apmēram tā, eh nemāku īsti saprotami izteikties...

[energy]

Ingo, pazīstu dažus cilvēkus, kuri ar visu potēšanos ir pamatīgi cietuši no ērču encefalīta
Pats protams neriskēju un arī potējos.
Runājot par visādām gripu potēm, tad no tām man gan nav nekāda labuma. Esmu slimojis kārtīgi ar visām potēm un citreiz neesmu saslimis, kad potes nav. Tādām lietām var arī naudu netērēt, turklāt mediķi nekad nevar pateikt, ka būš tieši tas vīruss pret kuru potējamies.

[lauva]

ehh... ja es mācēti tagad tik gudri pārstāstīt to,ko man daži gudri cilvēki ir stāstījuši,būtu ideāli. bet pamatdoma ir tāda,ka arī vakcīnas var sagraut imūnsistēmu,jo pēc idejas - to,ko izdara vakcīna,vajadzētu darīt organismam pašam. nemāku,nemāku izstāstīt.
bet es jau gadus 14 neesmu potēta pret ērcēm,piemēram, un nepotēšos,tā jau organisms ar visādām drazām pilns,kur nu vēl vairāk.

par suņiem. nu jā - trakumsērgas pote vēl jā,bet tās citas?

[Pur Pur]

Jautāju savam sporta ārstam-vai man vajaga encifalīta vakcīnu? Viņa atbilde bija izsmeļoša: ''tu vari vakcinēties, bet vai antivielas tavs organisms izstrādās vai nē tu paliec nezinot. To var parbaudīt laboratorijā, bet tas atkal maksā. Tev to vajaga?''
Es sapratu, ka man to nevajaga un nenožēloju, jo mana imunitāte tikai stiprinās nevis dilst. Es vakcīnu vietā izvēlos svaigu gaisu un pastaigas kopā ar suņiem. Protams katrs izlemj pats.

[čība]

Es nerunāju par to, ka vakcīna mums ir tēriņi, bet ka kopumā vienā vai otrā ideoloģijā ir iesaistīta nauda. Pelna gan farmaceiti, gan tie pretinieki. Visi, kuros kāds klausās pelna naudu. Kaudzēm naudas. Tā pati PETA ir biezo midzenis

Par to, ka organismam pašam vajadzētu cīnīties.... pret ko? Slimībām, kas ir mutējušās? Organisms sen vairs nevar ar tām izcīnīties viens pats, jo apkārtējā vide organismu novārdzina. Turklāt lielākais novārdzinātājs ir stress.
Mums jau sen ir apkārt tik daudz ķīmijas, ka ar dabīgo nevar stutēt visu dzīvi. Protams, varbūt kādam ir zināms vectētiņš, kas dzīvo ilgu mūžu un nekad nav zāles redzējis, tomēr... Āfrikā svaigs gaiss cik uziet, bet kaut kā šamējie nav tik veseli.
Protams, grūst iekšā ķīmiju bezjēgā - noindēsies. Bet, kur tad ir tas pareizais vidusceļš? Tikai katra paša lēmums.

[FANE]

Čība
Pie tam neviens nevar apgalvot, kāda būtu situācija, ja vakcinācijas nebūtu bijis vispār! varbūt daudzu vakcinācijas pretinieku šobrīd nemaz nebūtu, jo bakas, masalas, tuberkuloze, poliemelits, stinguma krampji, trakumsērga ...būtu izdarījušas savas korekcijas viņu dzimtas kokā.
P.S. Pati potējos(saprāta robežās) un arī mani bērni un suņi ir potēti

[adzenda]

Nezinu kā suņiem, bet zinu konkrētu gadījumu ar cilvēku, kuram vakcinācijas neiedarbojas. Viņam tas ir pētīts vairākkārt: nodod analīzes, uztaisa vakcīnu, pēc attiecīga laika posma taisa atkārtotas analīzes un... rezultāts tāds pats kā pirms vakcinācijas - neizstrādājais aizsargvielas un viss. Un vakcīnas bija dažādas ilgākā laika posmā, kad šito lietu novēroja...
Iespējams varētu būt, ka ir arī suņi, kam varētu būt šādas novirzes no normas.
Es arī esmu par vakcinēšanu ar nepieciešamākajām potēm i zvēriem, i cilvēkiem. Galējības arī nav labi, kad dursta visu, kas vien pieejams.

[Ane]

Stāsts iz dzīves. Tas bija tad, kas vēl bija robeža ar Lietuvu. Latvijā ved zāļu kravu (injekcijas), bet saldējamā iekārta nedarbojas un furgonā ir ap +30, zāles drīkst uzglabāt līdz +10. Zāļu partija netiek valstī iekšā. Kukuļus amatpersona neņem.
Pēc laika šī pati zāļu partija ir atpeldējusi uz Rīgu ar kuģi, bet tur priekšā tas pats cilvēks, kas šo kravu jau vienreiz neielaida valstī.
Ko domājat? Zāles atlido ar lidmašīnu, bet lidostā atkal tas pats cilvēks pārbauda kravu. Tā sagadījās, ka firmai nenoveicās, jo katru reizi trāpīja uz vienu un to pašu ārstu. Bet cik reizes ir noveicies? Tāpat ved arī vakcīnas un neviens nevar zināt, kurā posmā vakcīna kļuvusi nederīga.

[FANE]

Bet cik reizes ir noveicies? Tāpat ved arī vakcīnas un neviens nevar zināt, kurā posmā vakcīna kļuvusi nederīga.

To var attiecināt uz jebko ko neražo uz vietas(un arī uz to, ko ražo), bet tāpēc jau uz naturālo saimniecību visi masveidā nepāriesim. Brīnums, ka netiek apgalvots, ka AIDS arī ir vakcinācijas sekas.

[BaibaB]

es personīgi pazīstu ārsti, zinātnieci, kas piedalījās potes pret poliemelītu izstrādāšanā. Latvija savulaik bija pirmā no šīs briesmīgās slimības brīvā zeme (zeme, ne valsts), un kopš šī vakcīna ir izgudrota un tiek lietota, bērni ar bērnu trieku vairs neslimo. es labāk staigāju ar nelielu potes rētu uz rokas nekā dzīvoju pastāvīgā slimības draudu ēnā. esmu arī piedzīvojusi, kā ir, kad tuvs cilvēks saslimst ar ērču encefalītu, mēnesi atrodas starp dzīvīnu un nāvi, iziet ķīmijas terapiju un dzer ļoti stipras zāles. paldies, es labāk potējos. ak jā, zinu, ka sieviete var zaudēt bērnu spontānā abortā, ja viņa pati saslimst ar masalām vai viņa nonāk saskarē ar kādu, kas slimo ar masalām. pret masalām arī pasargā pote.
kas attiecas uz suņiem... kad biju pavisam maza, mums bija sunītis. viņš kucēna vecumā nomira ar suņu mēri, es vairs negribu piedzīvot, ka suns, mans ģimenes loceklis, nomirst no slimības, no kuras viņu pasargā viena vienīga pote. tas pats attiecas uz trakumsērgu. īpaši tāpēc, ka pie mums, Salaspilī, lapsas sastopamas diezgan lielā skaitā un pastāv varbūtība, ka kāda no viņām ir traka.