Manam kobelim ir ļoti spēcīgi attīstīti instinkti un pēdējo meklēšanos dabūju pasvīst. Pie tam vēl abas kuces tā viltīgi iekārtojās, tikko viena beidza, tā uzreiz sāka nākamā. Vecākā kuce ir gudra, tikko Grants līda klāt neīstajās dienās, tā neganti uzrūca un nolika pie vietas. Īstajās 3 dienās vienkārši izolējām abus. Puiks gan skuma un sargāja durvis, bet to visu saprāta robežās.
Ar jaunāko kuci gāja grūti, viņa nerīkojās tik kategoriski kā otra-nerūca, un pie tam īstās dienas bija 5-6, kad gan pati piedāvājās, gan Grants vnk juka prātā. Kobelis mājās nepārtraukti raudāja, pagalmā cauru dienu gaudoja. Ik pa laikam staigāja gar logiem, mēģinot ieraudzīt savu sirdsdāmu. Voljēra metāla stieņus mēģināja pārgrauzt (labi ka mēs tālredzīgi voljēru taisījām no metāla armatūrām, nevis no cietajiem sētas posmiem). Īsāk sakot murgs
Pie tam visu šo laiku-apmēram 2 mēneši- praktiski atsakās no ēdiena. Pārtiek no svaiga gaisa, mīlestības un niecīga krikuma barības.
Labi ka mums meklēšanās tikai vienreiz gadā, tāpēc ceru, ka tagad līdz nākamajam gadam būs miers
Komatins wrote:Galvenais nelaist kopā un neļaut tekošām meičām ietusēt tur, kur mitināsies puisis, lai viņam vieglāk.