Grūti ta grūti, bet ne neiespējami. Dilans ir ļoti mērķtiecīgs, jo vakar gribēja apstrādāt vilku suņa tipa meiteni un gandrīz arī sanāca, ja nebūtu nocelts manām gādīgajām rokām...

Hm, man tāds bik jocīgs jautājums. Kopš ir otrs suns, vecākajai pirmā meklēšanās. Cik tālu ļaut abām spēlēties, ošņāties un visādi citādi izklaidēties? Ir kāda robeža un vai tas ir jāierobežo?

Kādā ziņā spēlēties?Vienkārši spēlēšanās-kāpēc tas būtu jāierobežo meklēšanās pēc?Bet arī "spēlēšanos",kad kuces savā starpā aktīvi tēlo kobeļus es arī strikti neaizliedzu,līdz brīdim,kad viena pasāka to darīt ļoti rupji lēkājot pa galvu(pēc īstas pārošanas kaut kas aizgāja ciet).Kamēr neviena necieš neko neierobežoju un nekas slikts vēl nav noticis.

Nē, mums pagaidām tā tiešām ir spēlēšanās, jo mazā man liekas pat īsti nesaprot vēl. Tikai pēdējās divas dienas tas ļoti izteikti, iepriekš spēlēšanās bik ekskluzīvs pasākums. Paldies par dalīšanos pieredzē.

Sīkā,iespējams,skries pakaļ lielajai.Viņām kaut kāda masu psihoze notiek,ja meklējas viena, pārējās tūlīt skrien pakaļ.

vai Šēra nav sterilizēta (arī veselības problēmu dēļ?)?

tiešām - ko nozīmē spēlēšanās un citas lietas? man manas meitenes vienmēr bijušas kopā, kad Enijai vai Tarai bija meklēšanās. nekad netiku vienu vai otru norobežojusi (izņemot āra staigāšanu, kad attiecīgā meitene ir pie pavadas, tad nesatiekamies ar citiem suņu draugiem). Enija kā maigā būtne blondīne vispār vienmēr bijusi ārpus jebkādām aizdomām, nekad neesmu iedomājusies, ka viņa varetu kādam uzbrukt vai ko nodarīt. Tara ar viņas izteikti dominējošo raksturu savā pirmajā meklēšanā nolika pie vietas nabaga Robi, bet otrajā kļuva par hierarhijā dominējošo. gadu atpakaļ, kad Tarai bija meklēšanās, mēs satikām draugu labradoru, un man nebija ienācis prātā, ka Tara uzskatīs Eniju (tobrīd jau sterilizēta) par konkurenti. Tara nekavējoties iecirta ilkni Enijai skaustā - nedomā mest aci uz manu puisi!
bet kopumā mājās mums nekad nav bijis un nav (TTT) konfliktu, vienīgais bija šis ilknis skaustā. pirms un pēc tam esam staigājuši vieni paši šajās īpašajās dienās un nekādu problēmu.

Nē Šēra nav steralizēta, tieši veselības problēmu dēļ, nolēmu, ka lieku narkozi viņai netaisīšu, jo meklēšanās viņas tfu tfu tfu nav līdz šīm sagādājusi nekādas problēmas.

Mums tgd ir tā, ka Šēra ir palikusi nu par baigo draudzeni sīkajai, neliek šai mieru (visu laiku bija otrādāk) un sauc šo spēlēties Nu un laizīties ar pasākušas, mazgā viena otru.

sk.
nu mums te reizēm tāds lesb**** šovs notiek es tam nepievēršu uzmanību. ja Enija sāk kāpt Tarai virsū, nometu viņu nost vai Tara pati uzrūc un viss nostājas savās vietas, bet tā... Bagādē viss mierīgi

Mūsmājās vislielākie jampadrači ir, kad meklējas meitas tojdāma. Viņa tad ļoti aktīvi uzmācas Greisai. Tā kā Greisa visā visumā ir lāga dvēsele, tad viņa tikai mazliet uzrūc un izmisīgi meklē vietiņu, kur paslēpties no uzmācīgās sīkaļas. Greisas meklēšanās ir daudz mierīgāka, bet atkal vairāk uzmācas tieši tojenīte Mela. Teo (kastrēts) liek mierā abas dāmas, jo šefam ar tādiem sīkumiem neviens neuzplijas

Sveiki,
šobrīd manai bīglu meitenei ir meklēšanās, nu jau kā divas nedēļas būs pagājušas. Vēlējos jautāt vai ir iespējams, ka uz meklēšanās periodu, pastiprinātāk varētu krist spalva? Nu jau kā divus mēnešus barojam ar putrām un gaļu, tad arī sāka daudz mazāk spalvu mest, bet k-kā uz meklēšanās laiku atkal krīt vairāk. Vai arī laika sakritība ar rudens iestāšanos?

Meklēšanās laikā tā var būt.

Pakustināšu vecu tēmu

Cik tālu suņi jūt "interesantu" dāmu?
Vai uz kuces meklēšanos reaģē arī vilki?

Te vairākkārt pieminēts Imunofil. Iepriekš jau biju izpētījusi vitamīnu klāstu, ar domu - sunei uz pirmo meklēšanos kaut ko padot, tā kā profilaktiski, tā kā lai "palīdzētu" organismam iziet tam cauri. Bet kā ir realitātē - vai vajag un vai ar to neiebraukšu otrā grāvī - kas par daudz, tas par skādi?

Alpina wrote:Pakustināšu vecu tēmu

Cik tālu suņi jūt "interesantu" dāmu?
Vai uz kuces meklēšanos reaģē arī vilki?

Te vairākkārt pieminēts Imunofil. Iepriekš jau biju izpētījusi vitamīnu klāstu, ar domu - sunei uz pirmo meklēšanos kaut ko padot, tā kā profilaktiski, tā kā lai "palīdzētu" organismam iziet tam cauri. Bet kā ir realitātē - vai vajag un vai ar to neiebraukšu otrā grāvī - kas par daudz, tas par skādi?

Cik dzirdēts, tad laikam pat vairakus km tālu jūt.

Man šķita tev puika? Nekas nav jādod, tur nav kam palīdzēt, dabīgs process, viss notiek pats par sevi, kā tam jānotiek. Suņi jūt pa vairākiem kilometriem, vilki, gan jau, ka arī jūt, ne jau no zila gaisa rodas suņu un vilku jaukteņi

Linda B. wrote:Man šķita tev puika? Nekas nav jādod, tur nav kam palīdzēt, dabīgs process, viss notiek pats par sevi, kā tam jānotiek. Suņi jūt pa vairākiem kilometriem, vilki, gan jau, ka arī jūt, ne jau no zila gaisa rodas suņu un vilku jaukteņi

Man jau kādu laiciņu ir arī meiča mājās tuvojas pirmā meklēšanās.
Šodien tomēr nopirku to imunofil, imunitātei hormonu vētrās gan jau par skādi nenāks un ceru uz aprastā minēto suņu mazāku interesi. Sīkā vēl neko nerādā, bet mačo jau jūk prātā. Viņš jau tā man ir kobelis izvarotājs, bet līdz šim sīko par pilnu neņēma.

Imunofil ir izmēģināts. Ne līdzēja, ne skādēja. It kā, ja laicīgi sāk dot, kuce ož pēc ķiploka vairāk, kā pēc sevis. Uz manu suni nestrādāja absolūti, tāpat kā visi zem astes pūšamie. Jau gadus trīs nedaru neko, vien sākot ar astoto dienu turu izolēti un dāma iet staigāt pie pavadas un tikai, kamēr čalis tai laikā iespundēts telpās. Profilaksei līdzi koks, ja nu kāds tālnācējs tomēr izdomājis atceļot ciemos. Suns būtībā streso apmēram 1,5 līdz 2 dienas, īstajā laikā, pēc tam nomierinās. Kad redzu, ka mierīgs, vēl pāris dienas profilakses pēc ir mājas arests, pēc tam ņemu dāmu saitē un parādu čalim. Aposta, secina, ka atkal garām un viss, dzīvojas abi kopā tālāk. Ja jums aktīvs čoms, nekas, tas tikai pirmo reizi tā, kamēr tās smakas sāk saprast, pēc tam viss nostājas savās vietās. No pieredzes-suns, ja nav paredzēta pārošana, ir uzvilkts tikai tās 1,5 ,vai 2 dienas.

Es savām kucēm(3) neko īpašu nedodu. Es vispār praktiski nepamanu, kad viņas nemeklējās, kaut gan man ir pieaudzis puika mājās, kuram ir jau 5 metieni.
Un interesi izrāda TIKAI par zeltaino kucīti un TIKAI īstajās dienās.. Apmēram kādas 3 dienas visā meklēšanās laikā.. bet arī nav tā, ka traks paliktu. Tikai pastiprināti elso. Un viņš aplec kuci tikai tad, kad viņam tas tiek ļauts... Man laikam ir noveicies.

Retrīvers wrote:Es savām kucēm(3) neko īpašu nedodu. Es vispār praktiski nepamanu, kad viņas nemeklējās, kaut gan man ir pieaudzis puika mājās, kuram ir jau 5 metieni.
Un interesi izrāda TIKAI par zeltaino kucīti un TIKAI īstajās dienās.. Apmēram kādas 3 dienas visā meklēšanās laikā.. bet arī nav tā, ka traks paliktu. Tikai pastiprināti elso. Un viņš aplec kuci tikai tad, kad viņam tas tiek ļauts... Man laikam ir noveicies.

Oi, Tu, drošvien, pat nenojaut, kā Tev ir noveicies Mans čalis ir mežonis, gatavs izvarot visas, vienalga - meklējas vai nē.. Un ir ļoti uzstājīgs... Kopā varu palaist vien ar ļoti pašpārliecinātām dāmām. Ja dāma ir tāda, kas šo uzreiz pie vietas noliek, tad ir ok. Bet tādas ir retums
Viens labums mājās ir, sīkā jau no pirmās dienas tur viņu zem tupeles Šobrīd vēl sīka patik atšuj viņu, bet redzu, ka čalis iet sierā Vienus kopā vairs neatstāju.

man ar jautājums - kā var saprast, ka tas laiks nāk tuvāk? kopš 6 mēnešu jubilejas paranoiski novēroju abus suņus. ja lielais apošņā sīkajai astes galu, uzreiz metos pētīt, vai tur ir kas redzams. tikai tā kā nesaprotu, ko man būtu jāierauga, liela labuma nav.
kā var zināt, ka meklēšanās patiešām ir sākusies un saprast, kad suņi jānošķir? un cik ilgi būtu jātur nošķirti - nedēļu? grūti saprast, kā viņi to izturēs, jo tomēr jau vienā mājā dzīvojam un pagalms viens.

Manai iet desmitais mēnesis. Viņas mamma pirmo reizi arī ap 9..10 mēnešiem meklējās.

Es arī jau no kādiem 6 mēnešiem "vaktēju" un bieži vien liekas, ka tuvojas tā meklēšanās, bet tā kā kobelis tagad uzvedās, tā iepriekš nav darījis, tpc pieņemu, ka šoreiz tas tiešām būs pienācis. Kā jau rakstīju, sunei pašai vēl nekas par to neliecina, bet kobelis iet sierā trinās riņķī, čīkst, cenšās pierunāt Kad sīkā aiziet gulēt, tad stāv blakus, čīkst un kad vairs nevar izturēt, demonstratīvi aiziet citur un apguļās uz grīdas.. Tā parasti abi kopā gulēja. Uz nakti un promejot sīko lieku būrī. Kad esmu klāt, vēl laižu kopā, bet kad lielais par daudz aizraujas, tad bāžu viņu būrī Laukā vēl ejam kopā, tik vien, ka sīkā pie pavadas.

Vēl par ko domāju, kad runa ir par to, cik tālu citi suņi jūt - cik lielu lomu spēlē tas, ka mans kobelis atzīmējas pa virsu tam, kur sīkā ir atzimējusies. Vai citi tad mazāk uz to reaģē? Saprot, ka ir jau kāds priekšā un var trāpīties kašķis? Jeb tam nav nekādas nozīmes?

Kā jau laukos, gandrīz katram kaimiņam ir savā vaļā dzīvojoši suņi (izņemot manus suņus un kaimiņienes, kas audzē VAS un tie voljēros dzīvo). Suņi vēl nav nākuši, bet man arī kuces iepriekš nav bijušas. Kuces gan.. agrak bija viena, kas rudenī un pavasarī kā pēc grāmatas te piestaigāja Pēdējo gadu neemu manījusi. Bet pēc pēdām sniegā - kaut kas te vazājas, tik nezinu kas, nevienu redzējusi neesmu.