ash wrote:kā var zināt, ka meklēšanās patiešām ir sākusies un saprast, kad suņi jānošķir? un cik ilgi būtu jātur nošķirti - nedēļu? grūti saprast, kā viņi to izturēs, jo tomēr jau vienā mājā dzīvojam un pagalms viens.

Gan jau pamanīsi, ka puika sāk pastiprināti interesēties. Un, ja vien kuce nav ūbertīrīga, gan jau kāda pile arī nopilēs. Ap 7-8 dienu (bet iespējams jau agrāk) suņi točno jānošķir, jo sapāroties tie var pamanīties ļoti ātri. Kucei meklēšanās ilgst +/-trīs nedēļas un es nebūtu ļoti pārliecināta, ka pēc kritiskajām dienām (ap 13-14, bet var būt dažādi) viņa uzreiz jau suni klāt nelaidīs. Man šķiet, ka vienā mājā turēt nekastrētus kobeli un kuci ir nenormāli sarežģīti, ir puikas, kas uzvelkas un jūk prātā visas tās trīs nedēļas, padarot mājas dzīvi par pilnīgu elli. Ir, protams, arī tādi, kas paīd tikai tās pāris dienas, kad kucei apogeja, tomēr mans viedoklis ir un dzirdētie stāsti liecina, ka lielākoties tas ir milzīgs stress kā suņiem tā saimniekiem.

Es lietoju "No love" spreju, kad ejam staigāt. Taču liela labuma no tā nav. Bet kaimiņu kobeļi smalki zina, kad meitenēm sākas, kad beidzas. Pie tam visu meklēšanās laiku. Kā 21 diena - visi pazūd kā ar slotu aizslaucīti. Man Mišuks laikam ir ārkārtīgi pievilcīgs, jo viņas meklēšanās laikā mūžīgi kāds vazājas. Patiņa nav tik interesanta, jo, kad viņai sākas ātrāk, neviens i ausu neceļ. Savukārt, Mise ir tik tīrīga, ka tikai pēc tā, ka visu laiku mazgājas un cilpa piepampst, var noteikt, ka ir. Nu, un dāmu uzvedība, protams, pasliktinās.
Par attālumu, kādā kobeļi saož - manuprāt vismaz savi pāris km būs, jo tai interesantajā laikā pie mums mēdz pieklīst galīgi attālu māju donžuāni. Par tuvējiem ir tā: izejam ārā ar meitenēm - neviena nav, bet pēc minūtēm 15-20 sāk pakāpeniski blakus ielā riet visi suņi un vēl pēc kāda brītiņa jau redzu, ka zogas kāds interesents.

Alpina, uz meklēšanās sākšanos norāda cilpas uzpampšana, jaunākajai jau pirmās pazīmes redzu mēnesi iepriekš, Zipai kādu nedēļu, pus otru, tad sāku vaktēt. Vaktē cilpas izskatu un asins piles.
Kritiskās dienas ir katrai kucei induviduāli, bet parasti tās ir posmā no 6-15 dienai. Meklējas kucītes apmēram 3 nedēļas.
Kamēr nezini savas meitenes ciklu un pazīmes, iesaku vaktēt jau no pirmajām meklēšanās pazīmēm, vēlāk jau pēc meitenes uzvedības sapratīsi, kad ir kritiskais laiks. Tajā periodā pati kucīte paliek uzbāzīgāka, prasa uzmanību, pieskatoties, sasprindzinās, paceļ cilpu uz augšu un asti liec malā. Stupē visu laiku savu dupsi un rāda, ka viņa ir gatava
Pirmā meklēšanās var nebūt tik izteikta, kā tas ir pēc tam.
Laukos ar kavalieriem ir īsts trakums, man kā reiz nesen manas meklējās, mums tagad viss žogs ir salauzts, jo nāca kavalieri, leca pāri, raka, naktīs čīkstēja aiz loga un loģiski manas dāmas iekšā cēla traci teikšu, tas ir pats trakākais šajā visā - nepieskatītie lauku kobeļi. Un saož viņi kuces pa lielu gabalu. Lai arī iežogota teritorija, šajā laikā vedu kuces ārā tikai pavadās.

Man grūti iedomāties, kā puika izpaudīsies, jo līdz šim mums ir bijusi ļoti minimāla komunikācija ar kucēm un tādu, kas meklējas visticamāk nekad neesam tā īsti sastapuši. Līdz ar to nezinu, kāda tad būs tā specifiskā attieksme. Bet man gribētos domāt, ka mans puika ir salīdzinoši mierīgs un līdzsvarots, bet varbūt tas maldīgs pieņēmums, jo nav bijusi iespēja izpausties.
Es arī domāju, ka turēt vienā mājā nesterilizētus suni un kuci ir ļoti apgrūtinoši, tāpēc kad sīkaļa būs paaugusies domāsim par operāciju, sliecos uz daļēju kastrāciju – atstājot vienu olnīcu, kas turpinās funkcionēt – ražot hormonus. Bet arī šis lēmums vēl daudzkārt jāpārdomā un jāskatās kā paies pirmā meklēšanās, ja puikam būs traki grūti, varbūt jāmeklē citi varianti, jo atstājot olnīcu saglabājas arī meklēšanās, tikai bez asiņošanas.

magnola wrote:Alpina, uz meklēšanās sākšanos norāda cilpas uzpampšana, jaunākajai jau pirmās pazīmes redzu mēnesi iepriekš, Zipai kādu nedēļu, pus otru, tad sāku vaktēt. Vaktē cilpas izskatu un asins piles.
Kritiskās dienas ir katrai kucei induviduāli, bet parasti tās ir posmā no 6-15 dienai. Meklējas kucītes apmēram 3 nedēļas.
Kamēr nezini savas meitenes ciklu un pazīmes, iesaku vaktēt jau no pirmajām meklēšanās pazīmēm, vēlāk jau pēc meitenes uzvedības sapratīsi, kad ir kritiskais laiks. Tajā periodā pati kucīte paliek uzbāzīgāka, prasa uzmanību, pieskatoties, sasprindzinās, paceļ cilpu uz augšu un asti liec malā. Stupē visu laiku savu dupsi un rāda, ka viņa ir gatava
Pirmā meklēšanās var nebūt tik izteikta, kā tas ir pēc tam.
Laukos ar kavalieriem ir īsts trakums, man kā reiz nesen manas meklējās, mums tagad viss žogs ir salauzts, jo nāca kavalieri, leca pāri, raka, naktīs čīkstēja aiz loga un loģiski manas dāmas iekšā cēla traci teikšu, tas ir pats trakākais šajā visā - nepieskatītie lauku kobeļi. Un saož viņi kuces pa lielu gabalu. Lai arī iežogota teritorija, šajā laikā vedu kuces ārā tikai pavadās.

Sīkai pazīmju vēl nav nekādu. A puika.. Tu jau zini, kāds manējais ir Bet nu ārā jau kādu brīdi eju ar sīko pie pavadas un arī neeju baigi uz to pusi, kur kaimiņiem vaļā suņi staigā. Tuvāko esmu redzējusi apm 700m no mājas, bet nezinu vai tas ir suns vai kuce.. liekas, ka kuce.

Saki, žogs saplēsts Man žoga vispār nav Ja kāds būs un varēšu noķert, vedīšu uz patversmi. To kuci, kas agrāk katru rudeni, pavasari piestaigāja, nevarēju noķert

Nenoķersi, parasti lauku suņi ir tramīgi un laižas lapās, vismaz tie, kas nāk pie manām. Tev jau labi ka ir kobelis, ir kas aizdzen. Man to pienākumu labi veic Zipa, bet tik ilgi, kamēr pati nemeklējas.
Nu gan jau sagaidīsi kā būs, noteikti puikam būs grūti, tajā peridoā centies viņus atdalīt. Parasti suņus atdala pa būrien un atsevišķām istabām.
Es meklēšanās periodā nekur tālu neeju ar savām, ātri pačurāt, papakāt un mājās, tāpat jau pietiek kavalieru, lai vēl klaiņotu un atstātu viņiem zīmes.

Es te ka pilnīgi zaļš gurķis ielīdīšu padalīties savos pirmajos meklēšanās iespaidos
Forums tak domāts pieredzes apmaiņai, vai ne?
Attiecīgi, ka jau te noprotams lasot, katram sunim viss izpaužas individuāli, tādēļ pat ja man gadas tā izklausīties, ka attiecinu uz visiem, tā noteikti nav.

***
Šobrīd esmu 6 suņu (afgāņu) sabiedrībā.
2 kuces un 4 kobeļi. Viens no kobeļiem ar injekciju, kas nozīmē, ka viņš ir оно. Bet kad injekcija izies, hormoni darīs savu. Saimnieki stāstīja, ka vaislas suņiem tomēr šo neiesaka, jo ir bijuši jau gadījumi, kad pēc tam sunči nav auglīgi. Ne viņas, ne viņi.
Vēl atkāpē par to injekciju, tā darbojoties 6 mēn pēc papīriem, bet protams, ka katram sunim tas ir citādāk. Konkrētā suņa saimnieki savam jau vairāk kā gadu nav potējuši jaunu, jo rieksti kā rozīnītes/tukši maišeļi. Kad pieņemot klasisko normālo stāvokli, tad zin, ka darbība izbeidzas un jāpotē pa jaunu. Tādi pīrādziņi.

***
Man ir tas gods dzīvot laik pa laikam ar 4 dažādām kucēm uz maiņām.
Tagad man ir skaidrs, kāpēc man ir vīrieškārtas suņu pārstāvji

Tātad šoreiz viena no kucēm meklējas. Pirmajā dienā kad ierados, viss tikai sākās un vēl dzīvojās kopā ar puišiem, no kuriem jaunākais izradīja īpaši lielu interesi, ko izpauda uz manis, jo kuce sev klāt nelaida
Pēc tam pārvācās dzīvot kopā ar injicēto čali, kurš viņai sastāda kompāniju, lai nav tik garlaicīgi būt noslēgtai otrā mājas galā prom no pārējiem.
Dāma tīrīga, vismaz visi pakaļas mati regulāri salaizīti Asins piles kādas 4 pa dienu uz grīdas, segas tīras, vienreiz gultā bija nokasīts deķis nost un uz gultas paliels asiņu pleķis.
Dāmas uzvedības pārmaiņas gan nemanu, bet fakts, ka nedzīvoju ar viņu ikdienā. Cik dulla, rotaļīga un neklausīga bija, tāda ir arī tagad.
Puiki. Vienīgais, kurš gaudo un čīkst nonstopā ir tas, kurš ir bijis pārots. Viņš apjauš patiesās iespējas un potenciālu. Divi pārejie pēc būšanas ārā tādi čīkstīgāki, bet ātri norimst (tas kurš mani izmantoja izpriecām, vairs nav uz vietas). Attiecīgi man apstiprinas līdz šim viena-tante-teica dzirdētais variants par to, ka visieinteresētākie tomēr esot tie, kas zin, ko šī smarža nozīmē - SEKSU!
Mīnuss tāds, ka viens gaudojošais ik pa laikam pavelk līzi pārējos gaudot, pat otru kuci.

Lai gan dārzs ir sadalīts lielos atsevišķis laukumos un kuci ar injekcijdrauģeli laižu citā, gaisā tas protams ir. Un kobeļi ārā viegli uzvelkas katru reizi, bet pamanīju, ka ir nozīme tomēr (diezgan loģiski), ka vispirms izlaižu ārā lielo baru, kuri pēc tam pačīkst, bet ātri liekas mierā un tikai tad kuci kura meklējas, jo līdz nākamajai reizei viņas smarža gaist vairāk, jo, ja izlaižu otrādi, tad man ir trīs gaudīgi un raudoši suņi ārā, kuri aizmirst, ka viņiem jāčurā un pēc tam arī ēdiens neinteresē vai interesē krietni par maz.

Tā kā dzīvojam čuhņā un Zviedrijā, tad te suņus, protams, vaktē vairāk un klaiņojoši pielūdzēji nav, tā ka ejam garās pastaigās, kas ved arī gar citiem īpašumiem, bet kompānija nav manīta.

Tāda mana mini pieredze.

Ash, neesmu nekāds eksperts un attiecīgas izglītības man nav, bet man tā doma "atstāt vienu olnīcu" šķiet ačgārna un neredzu tam pamatojumu. īpaši gadījumā, ja atklāsi, ka Akim iet sviestā - kāda jēga taisīt "sterilizāciju" pēc kuras vienalga ir meklēšanās?
P.S. - Mio sterilizēja Candera ielā, pēc šīs metodes, varu teikt tikai to labāko gan par suņa pašsajūtu, gan vetārstu profesionalitāti. http://www.dvc.lv/lapa/lv/7369/Laparoskopiska-sterilizacija

magnola wrote:Nenoķersi, parasti lauku suņi ir tramīgi un laižas lapās, vismaz tie, kas nāk pie manām. Tev jau labi ka ir kobelis, ir kas aizdzen. Man to pienākumu labi veic Zipa, bet tik ilgi, kamēr pati nemeklējas.
Nu gan jau sagaidīsi kā būs, noteikti puikam būs grūti, tajā peridoā centies viņus atdalīt. Parasti suņus atdala pa būrien un atsevišķām istabām.
Es meklēšanās periodā nekur tālu neeju ar savām, ātri pačurāt, papakāt un mājās, tāpat jau pietiek kavalieru, lai vēl klaiņotu un atstātu viņiem zīmes.

Jā, būs sadalīti katrs savā galā (y) tam kurš tālāk no mums pašiem, tam tiks kaķis kompānijā Ceru, ak galdnieks paspēs uztaisīt suņu vietām durvis, ja nē, būs jāizlīdzās ar vienu būri un 100m2

Māra wrote:Tagad man ir skaidrs, kāpēc man ir vīrieškārtas suņu pārstāvji

Savukārt es joprojām nesaprotu, kā pie manis nonāca kobelis Un šādos apstākļos jo īpaši

magnola wrote:Meklējas kucītes apmēram 3 nedēļas.
Kamēr nezini savas meitenes ciklu un pazīmes, iesaku vaktēt jau no pirmajām meklēšanās pazīmēm, vēlāk jau pēc meitenes uzvedības sapratīsi, kad ir kritiskais laiks. Tajā periodā pati kucīte paliek uzbāzīgāka, prasa uzmanību, pieskatoties, sasprindzinās, paceļ cilpu uz augšu un asti liec malā. Stupē visu laiku savu dupsi un rāda, ka viņa ir gatava
Pirmā meklēšanās var nebūt tik izteikta, kā tas ir pēc tam.

Šo man ar apskaidroja un viss tā arī ir. Vienīgi, neuzticos precīzi tām 3 nedēļām, it kā manējai, ja pareizi aprēķināju (28.12) uz 20.01 vajadzētu beigties, es vēl piekabināšu klāt vēl kādas 5 dienas, drošībai. Pirms laist spēlēties ar citiem suņiem, kur var gadīties arī izvarotājkobeļi, kuri viņai plijās virsū jau kopš 4 mēnešu vecuma.

Palasot te rakstīto kā ir kuces meklēšanās, kad mājās dzīvo abi dzimumi. Viela pārdomām par stipriem nerviem un nošķiršanu.

Kas tur ar to spreju ir? Ja uzpūš, nenāk klāt kavalieri? Īsti klaiņojošie mums te nav, ir gadījies, kad parkā aizlaižas no saimnieka bezpavadas kobelis un cenšas uzmākties (un tieši, kad Yuki bija gribulis un pati bāza virsū savu dupsi ). Bet tā pilsētas parkos suņiem ir jābūt pie pavadas un, ja nav, bet lien mums virsū, tad es lamājos - īsti par kobeļiem apkārt neiespringstu. Lauku rajonos un valsts dienvidos ir pavisam cita situācija, es bez bomja neietu ārā no mājas laikam. Latvijā, šķiet arī nē. Bet mums noveicās, ka Lv sanāca pabūt visai neielgi uz meklēšanos un tas bija pats sākums, kad kaimiņu kobeļiem viņa vēl īsti neinteresēja un no pakaļas arī neviens nevilkās. Paspējām aizšmaukt, tā teikt.

Spigana wrote:Ash, neesmu nekāds eksperts un attiecīgas izglītības man nav, bet man tā doma "atstāt vienu olnīcu" šķiet ačgārna un neredzu tam pamatojumu. īpaši gadījumā, ja atklāsi, ka Akim iet sviestā - kāda jēga taisīt "sterilizāciju" pēc kuras vienalga ir meklēšanās?
P.S. - Mio sterilizēja Candera ielā, pēc šīs metodes, varu teikt tikai to labāko gan par suņa pašsajūtu, gan vetārstu profesionalitāti. http://www.dvc.lv/lapa/lv/7369/Laparoskopiska-sterilizacija

es daudz esmu pārdomājusi šo jautājumu. protams, es skatīšos, kā Akim izcietīs pirmo meklēšanos, es aktīvi ceru, ka mums visa šī padarīšana notiks mierīgi. Audzētāja minēja pat tādu pozitīvu piemēru, kā īru terjeru pāris, kas dzīvo dzīvoklī, meklēšanās laikā nošķir pa istabām un nekāda vaina. Arī viņas pašas suns (Akim brālis – ceru uz labiem gēniem) kuces meklēšanos iztur pa visam mierīgi. Tā kaja būs kaut salīdzinoši normāli, tad visticamāk veiksim tieši šādu operāciju.
variants nebūt nav ačgārns, lai gan netiek pārāk plaši pielietots. tam noteikti ir savi iemesli, bet es neesmu speciālists, nedz arī vetārsts, tāpēc nevaru pamatot kādēļ. taču šai metodei ir viens ļoti būtisks pluss - organismā turpina izstrādāties visi hormoni. samazinās risks, ka pēc kastrācijas varētu būt problēmas ar urīna nesaturēšanu, stabilāk darbojas vielmaiņa (vetārsta info), kā arī var puslīdz droši sagaidīt, ka nemainīsies spalvas struktūra. Gan asspalvaino, gan garspalvaino šķirņu suņiem pēc kastrācijas var mainīties spalvas struktūra –spalva var palikt pūkaina, mīksta. Mazākā problēma, ka suns izskatās neglīti, trakāk, ka šāds kažoks nesilda, nepasargā no mitruma, pieķep ar dubļiem, veļas un es pat negribu zināt, kā ir ar trimmēšanu. (bet Brīzei vēl priekšā izstāžu karjera)
Bez tam – hormoni. Es pilnīgi piekrītu uzskatam – ja ir iespējams dzīvnieku nekastrēt, labāk nekastrēt, jo hormoni atbild par ļoti daudziem procesiem, ne tikai par vairošanās funkciju. Tieši tāpēc Akis vēl nav šķīries no savām bumbām. (taču, ja Brīzi nekastrēsim, visticamāk taisīsim viņam mazo šņak – bumbas paliek, bet savienojumi nošņāpti). Kas attiecas uz meklēšanos pēc šādas operācijas – vetārsts to apzīmēja kā “sleptā meklēšanās” – nav izdalījumu, kuce ir daudz mazāk interesanta puikām, samazinās viltus grūtniecības risks, un galu galā – ja tomēr tiek pie suņa, apaugļošanās nav iespējama.
Lai gan nenoliedzami – cilvēkiem daudz ērtāka ir pilnīgā kastrācija – puiki mierīgāki un mazāk agresīvi, meitenēm nav meklēšanās. Bet kad es paskatos foto ar ASV īru terjeriem – ja vien nav izstāžu suns, 100 punkti kastrēts un nesmuks, citas šķirnes neesmu pētījusi.
Bet paldies, ka padalījies ar informāciju, ka ir iespēja veikt operāciju ar laproskopiju – noteikti interesēšos par šādu veidu.

Ak, pareizi, biju aizmirsusi par asspalvaino kažoku risku uz kastrāciju. Tas gan ir arguments.
Un pēc Tava skaidrojuma vispār arī sāku saprast, kāda varētu būt jēga šim pasākumam.

ash wrote: Kas attiecas uz meklēšanos pēc šādas operācijas – vetārsts to apzīmēja kā “sleptā meklēšanās” – nav izdalījumu, kuce ir daudz mazāk interesanta puikām, samazinās viltus grūtniecības risks, un galu galā – ja tomēr tiek pie suņa, apaugļošanās nav iespējama.

Iespējams, muļķīgs jautājums. Bet saki, ka Brīzei priekšā izstāžu karjera, bet kā tas ir šādas operācijas gadījumā? Suns skaitās sterizlizēts vai tomēr nē? Cik zinu, ar sterilizētiem nevar izstādēs piedalīties, bet, ja ar vienu olnīcu apaugļošanās nav iespējama, tad kā tas skaitās? Gribētu šo saprast.

Karalislauva, kopš 2012. gada Latvijā ir atļauts izstādēs piedalīties ar sterilizētiem suņiem. Tepat forumā var uzrakt diskusiju no tā laika, karsti gājis.
Un vispār - kucei jau nevar no skata pateikt, ka sterilizēta.

Spigana wrote:Karalislauva, kopš 2012. gada Latvijā ir atļauts izstādēs piedalīties ar sterilizētiem suņiem. Tepat forumā var uzrakt diskusiju no tā laika, karsti gājis.
Un vispār - kucei jau nevar no skata pateikt, ka sterilizēta.

Taču puikam gan,jo standartos bumbuļi, manuprāt, ir pieminēti.

Un kurš tad zinās, ka tā kuce sterilizēta/ daļēji sterilizēta?

Spigana wrote:Tepat forumā var uzrakt diskusiju no tā laika, karsti gājis.

Ak, paldies, šis bija elpu aizraujoši.

tieši tā - puikiem jābūt ar bumbām, meitenēm uz skata nevar noteikt.
ne visi, kas ved suņus uz izstādēm, plāno tos izmantot vaislā. mēs Brīzi ņēmām ar nosacījumu - nekādu kucēnu. Taču audzētājai ir būtiski, ka viņas audzētie kucēni tiek vesti uz izstādēm un saņem titulus, viena lieta taču ir izaudzēt kucēnus, bet nākamā - gūt apliecinājumu, ka tie ir lieliski šķirnes pārstāvji. tā ka mūsu gadījumā tas šķiet labs kompromiss