by vipdu » 15 Sep 2012, 18:38
Mēs pie Mārtiņa bijām. Nu gāja (iet) mums kā pa kalniem.
Par mazsvarīgākām lietām - 100Ls ārsts teica pie gadījuma, ja vajag reanimāciju vai kādi citi sarežģījumi. Izvedumi man tagad ir 70 ls operācija 25 bija analīzes un sistēmas pirms operācijas un tagad katru dienu vismaz 6 ls ja nekas negadās (un protams gadās-man melnā strīpa visās dzīves jomās, tā ka tas jau bija gaidāms).
Kas par svarīgākām lietām. Operāciju pārcieta labi, nekādas reanimācijas nevajadzēja, BET. Kā Mārtiņš teica, takšveidīgie ir ļoti sīksti un ilgi pacieš sāpes un ne mēs pirmie takša saimnieki, kas nepamana laicīgi, tā kā mums mēdz gadīties uzvedības problēmas ar čurāšanu, es nesapratu, ka tur vainīga slimība (intuīcija jau teica, ka varbūt nav kas labi, bet diemžēl tai nepaklausīju). Operāciju taisīja 4 dien (sanāk uzreiz pēc analīžu saņemšanas, lai gan analīzes parādīja, ka leikocīti vispār nav virs normas), taču tas bija jau drusku pa vēlu, iekaisums ir jau pārgājis uz vēdera plēvi, līdz ar to atlabšana ieilgst (un vispār ir uz jautājuma). Staigājam uz sistēmām katru dienu, mājās šprices pret vemšanu. Kopumā paliek stiprāka (lai gan grib visu laiku tikai gulēt), kad vedu čurāt mēģināja pat rikšot un pāris pakāpienus uzkāpt kamēr muguru uzgriezu. Tas būtu labais. Sliktais ir tas, ka viņa neēd un pat nemēģina (pēc ārsta ieteikuma smērējam medu uz smaganām kopā ar sirds pilieniem, lai kaut drusku glikozi dabūtu un sirdij vieglāk, ja dod ar varu ar karoti uzreiz izvemj par spīti zālēm) Vakar dzēra, šodien nedzer (mēģināšu ar sprici iespricēt). Vakar vienreiz pačurāja un kopš vakardienas pusdienlaika vairs nav čurājusi, ielaida sistēmu, lai čurātu, bet tāpat nečurā. Nu man sāk sašlukt dūša. Es visu laiku runāju, lai nepadodas, bet viņa neklausās, viņa šķiet padevusies, es nezinu ko darīt lai uzmundrinātu. Ārsti saka, ka nesaprot kāpēc viņai imūnsistēma uz šo slimību vispār nereaģēja, viņi mēģina to pamodināt, ja neizdosies tad viņi saka ka nekā palīdzēt nevarēs. Lūdzu turiet par mums īkšķus, smagi mums tā atlabšana iet. Un kāds viņa ir kaulu kambaris. Vakar kad čurinājām pie klīnikas (lai redzētu vai nevajag dot zāles čurāšanai, jo nebija jau diennakti čurājusi) brālis man saka - paskaties viņa jau riktīgi labāk izskatās, sieviete, kas uz soliņa sēdēja paskatījās uz viņu kā uz nenormālo, jo suns izskatījās vienkārši drausmīgi (bet ja salīdzina ar iepriekšējo dienu tad tiešām labāk). Paldies Dievam par brāli, viņš ir tik pārliecināts, ka viss būs labi, ka tas palīdz man saņemties.