Mums bēda. Sunim (9 mēn) drusku iekaisušas acis un ausis. Iepriekš negribīgi, bet ļāva pilināt acīs un tīrīt ausis, bet tagad laikam viņam ļoti nepatīkami vai kā, bet katrs mēģinājums iepilināt acīs un patīrīt ausis beidzas ar skandālu un suni, kurš panikā paslēpies zem gultas. Kost nekož un zobus ar nerāda, tik traki par laimi nav. Bet līdzko ar pudelīti vai vatīti tuvojos sunim, tā viņš panikā no manis bēg. Šodien ar varu un piespiešanu kaut kā ausis iztīrijām un acis sapilinājām, bet mums vēl nedēļu tas jādara. A suns jau tagad paliek tramīgs un stresains līdz ko kāds grib kaut ko darīt viņam. Mēģināju ar labu, ar kārumiem, tak tāpat baidās. Kā pieradināt pie šīm procedūrām? Jo visa šī skandalēšanās bojā attiecības, suns man vairs neuzticas un paliek bailīgs, bet tas nudien nav tas, ko vēlos panākt. Gribas tomēr kaut kā pa labam sarunāt, bet nesanāk...
Saprotu, ka vajadzēja jau no mazām dienām pie tā radināt, bet tak nevarēju neko pilināt veselās acīs un tīrās ausīs, pie tam iepriekš, kad vienreiz to vajadzēja, nebija problēmu.