Demix wrote:Modernās tehnoloģijas ietver sevī arī laboratorijas un citus izmeklējumus un pārbaudes, ne tikai konveijeri no kura birst barības " spiriņas"

Nora wrote:

Demix wrote:Modernās tehnoloģijas ietver sevī arī laboratorijas un citus izmeklējumus un pārbaudes, ne tikai konveijeri no kura birst barības " spiriņas"

Diemžēl acīmredzot laboratoriski katra partija netiek pārbaudīta, meklējot neirotoksīnus, jo tiem tur nebūtu jābūt. Jebkurā gadījumā, kā FB precīzi formulējusi viena no forumietēm, - Dogo nav izturējis galveno pārbaudi - pāraudi uz dzīvniekiem. Aizvakar trīs jauni ar rtg apstiprināti saslimšanas gadījumi un divi jauni līķi. Visi ēduši Dogo.

Demix wrote:Mjā,par suņukiem skumji... Ja kas,es nebūt neaizstāvu TS,tikai nevaru izprast,kāpēc citi ēdot DOGO sveiki un veseli

Andris Ambainis wrote:Manas (matemātiķa) pārdomas par to, vai Dogo suņu barība izraisa suņu saslimšanu.
Skaitļi. Pēc presē izskanējušās informācijas:
- ar Dogo tiek baroti aptuveni 40% Latvijas suņu, netiek baroti - 60%.
- starp saslimušajiem, ar Dogo baroti 94%, netiek baroti - 6%.
Proporcijas. Ja saslimušaie suņi ir x procenti no visiem Latvijas suņiem, tad
- starp suņiem, ko baro ar Dogo, saslimušo ir 94*x/40 = 2,35*x procenti
- starp suņiem, ko nebaro ar Dogo, saslimušo ir 6*x/60 = 0,1*x procenti.
Suņa iespēja saslimt ar barības vada dilatāciju/megoesophagus, ēdot Dogo, pieaug 23,5 reizes.
Iespējams, vēl vairāk - profesore Ilze Matīse-Van Houtan, kas vadīja pētījumu par suņu saslimšanu, intervijā saka, ka slimība ir saistīta nevis vienkārši ar Dogo barību, bet konkrētu tās paveidu. Ja tā, tad 23,5 reižu vietā ir 50, 100 vai 200 reizes - atkarībā no tā, cik populārs ir šis konkrētais Dogo paveids.
Kā pasniedzējs, kurš vairākkārt mācījis varbūtību teoriju, es ļoti labi apzinos principu "korelācija nenozīmē cēloņsakarību". Daži piemēri.
1. Easyjet lidmašīnas nokavējas 12,3% no visiem reisiem. Lufthansa nokavējas 12,9% gadījumu. Vai tas nozīmē, ka Lufthansas darbinieki ir mazāk punktuāli? Ne obligāti. Varbūt Lufthansa vienkārši vairāk lido no pārslogotām lidostām un tāpēc viņu lidojumi kavējas.
2. Ja slimnīcā A pacienti nomirst par 10% biežāk nekā slimnīcā B, vai tas nozīmē, ka tur strādā slikti ārsti. Nē, varbūt slimnīcai A ir ļoti labi ārsti, bet pie viņiem ved pacientus ļoti smagā stāvoklī, kurus grūti glābt.
Vispārīgi: katru reizi, kad es dzirdu "produkts X samazina Jūsu iespējas saslimt ar Y par tik un tik %", man kā matemātiķim galvā noskan jautājums. Tiešām samazina? Vai varbūt vienkārši produktu X pērk tie cilvēki, kas vairāk rūpējas par savu veselību un tāpēc slimo mazāk, neatkarīgi no tā, vai viņi lieto šo produktu vai nē?
Šis ir tas, par ko savā Delfu versijā raksta BIOR institūta vadītājs Aivars Bērziņš, lietojot zinātniskus terminus "confounding factor" un "proxy".
Vai tas attiecas uz Dogo gadījumu? Blakusfaktori bieži izskaidro situācijas, kad saslimstība atšķiras par 10% vai 20%.
"Nezināmais faktors", kas ir tik cieši saistīts ar Dogo suņu barību, ka palielina saslimšanas risku 23 reizes (vai 50 vai 100 reizes) un nav pati Dogo suņu barība? Galīgi neizklausās ticami.
Otra iespējamā problēma ar Dogo pētījumu, uz ko norāda Ksenija Andrijanova https://www.facebook.com/ksenija.andrij ... 3211197789: rezultāti nav statistiski apstrādāti, iespējamas pašizlases problēmas. Jā, problēmas ar statistiku ir iespējamas. Bet, lai radītu 23 reižu (vai 50 vai 100 reižu) atšķirību, tur ir jābūt nevis vienkārši problēmām ar statistiku, bet mega-mega-problēmām.
Vienā rindkopā: kaitīgas vielas Dogo barībā pagaidām atrastas nav. Bet 23 reižu atšķirība ir ļoti nopietns netiešs pierādījums, ka ar šo barību varētu būt problēmas. Un tas, ka var eksistēt "nezināmie faktori", te nav adekvāts pretarguments. Ja man būtu suns - nepirktu Dogo.