Sunim atteica pakaļkājas...

by **blackie** » 27 Jan 2016, 12:32

26. janvāris: Esam izmisumā... mūsu draugs, bezšķirnes kucīte ,9 gadi, 26kg nonāca nelaimē. Sunim pēkšņi pastaigas laikā atteica pakaļkājas ,vairs nevar paiet, sežas un gāžas, pakaļķepas netur. Bijam pie 2 vetārstiem, uztaisits rentgens, pirmā daktere konstateja osteofitus(izaugumus) mugurkaulā un artrītu abas pakaļkaju ceļu locitavās, izrakstija pretsapju/pretiekaisuma lidz.+ glikozamīnus, diennakti lietojām -uzlabojumu nav, paliek sliktāk, paiet nevar vispār, pie tam vairs nečurā un nekakā (pirms tam bija arī caureja) Bijam arī pie cita daktera kad palika sliktāk- viņa domā ka tas mugurkaula iekaisums spondilīts, laida antibiotikas, kaut ko no homeopātijas deva, laidam Ringera škidruma sistemas, uzlabojumu pagaidām nekādu, tapat nestaiga, nečurā, guļ. Vakardien urīnu daktere nolaida ar katetru. Šodien vedīsim atkal, redzēs, ko teiks, ko darīs... Bet kopumā izmisums, bailes un neizpratne- ko darīt, ka pareizi rīkoties, 3 dienas jau kājas atteica, 2 dienas pati nečura, labāk nepaliek, traumu nebija, agrāk dažreiz piekliboja- bija sastiepumi, artrīts, bet tad kad padeva pretsapju/iekaisuma lidz. un glikozaminu kursi- viss atri un veiksmigi pārgaja.

Vai kādam bija līdziga situacija, ko varetu ieteiks, arī kādus dakterus, kādas iespējas, prognozes?

29.janvāris: Jau trešo dienu ārstejamies TOTO klīnikā pie dakteriem Ģ. Drapčes un Z. Kalniņas, katru dienu braucam likt sistēmu, urina katetru, dod arī antibiotikas un homeopatiskos līdzekļus. Un šodien jau pirmie uzlabojumi, suns ir možaks un spriganāks, mēģina celties un nostāvēt kājās un tas viņam uz īsu brīdi izdodās, bet vakara viņš pats aizgaja uz citu istabu, bet nonesot lejā, arā arī pati pačurāja. Tātad esam uz pareiza ceļa un ārstešana sāk dot rezultatus, ir liela cerība, ka viss normalizesies un mēs atkal staigāsim un spelesimies ka agrāk. Vel jau ir nopietna ārstešana priekšā, un mēs turpinam.

2. februāris. Pēc daļēja uzlabojuma 29-30. janvārī( suns jau sāka pa druskai mēģinat staigāt, pats čurāja, eda, dzera)31. janvārī viss strauji atkrita atpakaļ, vairs nestaigāja, gulēja nespēka, arī balss sunei palika tāda dīvaina, rējiens tāds ļoti jocīgs, neparasts... Pirmdien steigšus pie ārstiem, atkārtoja mugurkaula rentgenu, panema asins ainu, lika katētru, sistemas... Dakterei lika aizdomaties tas suņa balss izmaiņas simptoms, radās aizdomas uz citu slimibu- miasteniju. Deva izmeģinat citas zāles- Kalymin tabletes.
Pēc sistemām un jaunām tabletēm sunim uzlabojums- pati nedaudz staigā, spēj nokārtoties, pagaidām spēki pavisam maz- pārsvara guļ, bet ed un dzer arī, redzesim, ka ies talak- tagad jaarstejas ar Kalymin, antibiotikas nonēma- jo asins analizes labas-nekādu iekaisuma raditaju nav... Tātad patreiz tas domas dakterim, ka tas ir miastenija.
Palasot par šo slimību nekas labs tas nav, prognozes var būt dažadas, arstešana ļoti ilgstoša....

12. februāris... Diemžēl šoreiz esam zaudējuši šaja grūtaja cīņā un tā slimība izrādijas stiprāka... Mūsu mīļais, uzticamais un jaukais četrkajainais draugs ir aizgājis citos medību laukos... Miastēnijai pievienojas ari barības vada paplašinājums, un vispār slimība ritēja visai smago gaitu, pievienojoties arvien jauniem sliktākiem no iespējamiem sarežģijumiem... Bija mainīgas sekas, gan uzlabojuma un cerības brīži, gan kritieni atpakaļ un ar katru reizi arvien smagākam sekām. Šajā reizē uzvarēt neizdevās, pēdejo lēkmi mēs nepārdzivojam... Ir tā ka ir,un ar to jāsamierinās.