Sveiki forumieši!
Saskaroties ar skumju situāciju, esmu te visu ar suņu sirsniņām saistīto izlasījusi krustu-šķērsu. Piereģistrējos, lai, cerams, dzirdētu kādu uzmundrinošu stāstu/pieredzi/ieteikumu.
Nelielam suņukam, 9 gadi, atklāta palielināta sirds, kas izmēra dēļ neļauj elpot. Simptomi un situācija progresē, prognoze uz atlikušo kopā būšanu - mēnesis, divi. Ieteica painteresēties par sirds kardiostimulatoriem Jelgavā, esam pierakstīti uz tuvāko pieejamo laiku pie Dr. I.Dūrīša. Bet neziņa par nākotni līdz vizītei moka..
Tā nav gluži sirds mazspēja, ko var apārstēt un pagarināt dzīves ilgumu, kā noprotu. Klepus parādījās pirms aptuveni diviem mēnešiem, vairāk kā mēnesi reizi nedēļā esam pie vet'a un špricējam zāles, klepus pazudis, bet elpa smaga visu šo laiku. Šodien tā kā palika aizdomīgi smaga elpa, un - aizbraucām pie citiem ārstiem un - parakstīta gaisa kamera uz 1h reizi dienā. Es pat nezinu, kā būt. Darām visu, ko varam lai suņuks pabūtu ar mums un savu 'sievu' maksimāli ilgi, tas arī maksā gana daudz, bet nu kkā tiksim ar to galā, naudu var sapelnīt. Tomēr tā bezspēcības sajūta ir neaprakstāma..
Tādēļ vēlējos pavaicāt - kādam ir pieredze ar līdzīga tipa problēmu? Ir ko izdevies darīt pie iedzimtas sirds kaites, lai mīluli saglābtu? Kāda ir jūšu pieredze / domas?

Pašai personīgi nav, bet zinu vienu Pireneju kalnu suni(gigantiska šķirne), kurš jau vairākus gadus dzīvo ar sirds stimulatoru. Operēja dr Dūrītis.

Update: suņuks, ar medikamentu lietošanu, nodzīvoja līdz 19. gada oktobra sākumam, Dr.Dūrīti varu ieteikt kā izcilu speciālistu. Nezinu, vai Rīgā vēl kur pieņem, pēdējās reizes devāmies uz Jelgavu. Viņu +/- pareizi diagnosticēja un ārstēja arī Dr.Beinarts.