Jau vairāk kā mēnesi nomocījāmies ar klibumu kreisajai pakaļējai kājiņai, bijām uz konsultāciju Jelgavas Vetklīnikā pie Dr.Kozindas. Izčamdīja , izpētīja, nav ne Patellas luksācija nekā, suns sāpes neizrādīja, ieteica miera režīmu, mazākas aktiviātes, piebildīšu, ka suns ir ļoti enerģisks, aktīvs kā atspere, līdz šonedēļ , ejot ārā, suns iesmilkstas un kāju pie zemes vairs neliek, lec uz 3, klibo. Vakar braucām uz rentgenu pie tā paša ārsta un konstatēja saites plīsumu celī.
Protams 2 varianti -
1. Taisīt operāciju
2. Tik mazam, vieglam (4,8-5kg) sunim netaisīt operāciju, bet ar novērojot ar laiku, klibumam jāpazūd un jāsadzīvo ar šo kaiti.
Bet , kas mani vairāk uztrauc, viņa ir jauna - 5 gadi, vai vispār tas ir iespējams vēl vismaz 10 gadus nodrošināt sunim miera pilnu dzīvi (bez operācijas) un nekad nepanākt to, ka viņa kaut kur neuzlēks, nepaslīdēs, vai kaut kā spēcīgāk neuzskries, tāpat braucam uz laukiem, un katrs prieka pilns mirklis viņai rada nenormālu enerģijas pieplūdumu.
Ir vajadzīgs padoms, pieredze no cilvēka, kas ir saskāries ar šāda veida problēmu!
Iepriekš paldies!

Mums bija pieredze ar mūsu labradoru meiteni, viņai toreiz jau bija gadi 8 vai 9 , bija abu krustenisko saišu plīsums, kliboja, sāpēja, bija grūti staigāt. Bija ārsts, kas teica, ka veca jau, nav ko operēt, cik ilgi turēsies uz zālēm, tik būs. Bija, kas teica, ka lieki izmesta nauda... Bet tomēr izlēmām operēt, operēja Avdoško MBH. Vispirms vienu kāju, tad pēc dažiem mēnešiem otru. Nenožēlojam nevienu mirkli, sune atsāka normāli staigāt, skriet, peldēt. Nodzīvoja līdz 15 gadu vecumam. Mana pieredze ir - noteikti jā!