Te es lasīju viedokli, ka sunim bieži nevajag pārtiku mainīt. Tas nozīmē, ka, ja sāku dot putnu sirdis, tad man tas arī jāturpina vai pie jēlās gaļas šis noteikums neattiecas un vienu dienu varu dot liellopu un vienu putnu? Vai labāk tomēr ievērot kaut kādu režīmu?

Dylan wrote:Te es lasīju viedokli, ka sunim bieži nevajag pārtiku mainīt. Tas nozīmē, ka, ja sāku dot putnu sirdis, tad man tas arī jāturpina vai pie jēlās gaļas šis noteikums neattiecas un vienu dienu varu dot liellopu un vienu putnu? Vai labāk tomēr ievērot kaut kādu režīmu?

Es teiktu, ka droši var mainīt. Dabā taču arī vilks vienu dienu noķer vienu medījumu, otru - ko citu. Ir pat reizēm tā, ka kādu laiku ēdot vienu veidu, var apnikt un ēst ar gariem zobiem, tad der pamainīt.

Manas putras recepte: vāru griķus, dārzeņus pēc ieskatiem pirms vai pēc ieberu, 2-3 minūtes līdz to pilnīgai gatavībai lieku klāt jēlo "gaļu", iemaisu viņu iekšā , nogaidu tās pāris minūtes un ņemu nost no uguns. ja "gaļā" ietilpst nieres vai aknas, kamēr vārās griķi gaļu mērcēju ūdenī.

Domāju, ka slimam sunim liellopu kuņģus nevajag dot, jo tā ir smaga barība.
Kautuvē strādājošs cilvēks stāstīja, ka gadā vismaz 2-3 reizes gadās liellopi at lenteņiem, tāpēc vienmēr liellopu kuņģus nedaudz apvāru, smird gan, bet tiek apēsts ar lielu apetīti. Vāru visu gaļu, ne īsti līdz gatavībai, jo par lētu gaļas produktu izcelsmi nekad nevari būt pārliecināts - cūkgaļai (arī sirdīs) var būt trihineloze, liellopam - lenteņi, sirdīs - t.s. sirdstārpi. Nezinu, varbūt esmu pārāk bailīga, bet, atceroties par lenteni vienam no suņiem, šermuļi noskrien pa muguru.
Kaulus slimam sunim arī nevajadzētu dot, var rasties problēmas - apēdīs, bet sagremot nespēs un kauli iesprūdīs zarnās.
Par barības mainīšanu - visu dzīvnieku kautķermeņi, subprodukti - tā ir gaļa un var barot un mainīt, kā grib, jo gaļa paliek gaļa.
Protams, katrai suņu šķirnei ir savas īpatnības, nevarēs, piemēram, to, ko var dot laikai, barot mopsim.

Es gan gaļu - vistu un lielopu lieku pirmu, tad dārzeņus - burkānus, ķirbjus, kabačus, tad - griķus un/vai rīsus, arī miežus. Pēc tam, kad gatavs - var pievienot augu eļlu - nedaudz, pa ziemu, vai arī tad, kad gaļa ir liesa.

Es nezinu par kartupeļiem- ir dažādi viedokļi un daudz ko esmu lasījusi, bet nesaprotu tik un tā - ir tie kaitīgi vai bezjedzīgi, vai arī labi? Mans vācu aitu suns kartupeļiem neskarās klāt (tas jau neko neēd - tikai gaļu), dalmācieši ēd visu!

Ane wrote:Domāju, ka slimam sunim liellopu kuņģus nevajag dot, jo tā ir smaga barība.
Kautuvē strādājošs cilvēks stāstīja, ka gadā vismaz 2-3 reizes gadās liellopi at lenteņiem, tāpēc vienmēr liellopu kuņģus nedaudz apvāru, smird gan, bet tiek apēsts ar lielu apetīti. Vāru visu gaļu, ne īsti līdz gatavībai, jo par lētu gaļas produktu izcelsmi nekad nevari būt pārliecināts - cūkgaļai (arī sirdīs) var būt trihineloze, liellopam - lenteņi, sirdīs - t.s. sirdstārpi. Nezinu, varbūt esmu pārāk bailīga, bet, atceroties par lenteni vienam no suņiem, šermuļi noskrien pa muguru.

Trihinelozi nevar iznīcināt apvārot. Tas viens.
Otrs- iesaku iepazīties ar parazītu dzīves ciklu un to, ka tiem parasti ir īstais jeb definitīvais saimnieks un starpsaimnieks, kā arī jāņem vērā, ka , piemēram, cūkas cērmes neparazitē suņa zarnu traktā un otrādi.
Savukārt sirdstārpi jeb dirofilārijas parazitē suņu sirdīs- jādomā, ka neizbarojat saviem suņiem sugasbrāļus, ne?
Gaļu var vārīt līdz oglei, bet parazītus suns uzlaizīs no grīdas, dabūs no blusas (to pašu te minēto lenteni ) vai moskīta.

Saulpurene
Pilnīgi piekrītu, ja jau izvēlamies barot suni ar gaļu, tad kāpēc tā ir "jāsabojā" vārot vai kaut kā citādi termiski apstrādājot

Super! Paldies, Saulpurene! Īsi, konkrēti un noderīgi.

Prieks, ka ir arī zinoši vetārsti, citādi, kad kārtējo reizi no kāda paziņas dzirdu, ka vetārsts ieteicis gaļu sunim vārīt, lai nesaķertu kaut kādas mistiskas slimības....

bet ja suns neēd jēlus subproduktus? konkrēti plaušas - jēlas neēd, apvārītas - ar lielāko prieku.
vistas sastāvdaļas, cūku ausis, astes, malto gaļu - to visu labprāt ēd jēlu, bet plaušas - ni un ni.

ash , mani arī plaušas nekad jēlas nav ēduši, tad apvāri pavisam nedaudz. Runa iet principā par jēlu gaļu, katrs suns ir individuāls, un kā saka "par gaumi nestrīdas", tas attiecas arī uz suņiem

ash wrote:bet ja suns neēd jēlus subproduktus? konkrēti plaušas - jēlas neēd, apvārītas - ar lielāko prieku.
vistas sastāvdaļas, cūku ausis, astes, malto gaļu - to visu labprāt ēd jēlu, bet plaušas - ni un ni.

Rendijam arī nepatīk jēlas plaušas, aknas arī nē. Aknas izmantojam gardumiem vārītas, bet plaušas vienkārši nedodu, ir daudz citas gaļas, kur izvērsties. Vārītas gan būtu ar mieru ēst. Man šķiet, ka viņam nepatīk plaušas konsistence, viņa ir tā kā gumija, nevar īsti sakost. Ja dikti gribās tās plaušas dot, tad jau var apvārīt. Par vārīšanu vairāk bija runa, ka ļauži cenšās vārīt visu pēc kārtas un ne jau tāpēc, ka suns jēlu neēstu.

Atļaušos nepiekrist Saulpurenei!
Liellopu, aļņu aknās var būt ehinokoku pūšļi, kuros pilns ar maziem lentenīšiem, pati redzēju, lupā pat posmiņus var saskatīt. Palasiet internetā par ehinokokozi!
Ar trihinelozi slimo tikai cūkas, lāči, āpši, grauzēji, bet liellopi, bebri neslimo, tāpēc liellopu kuņģi no trihinelozes viedokļa var vārīt, var nevārīt. Bebra gaļu var dot nevārītu. Suņi ar trihinelozi slimo tikai vienreiz, ja nav liela trihinellu invāzija, tad suns izdzīvo un viņam turpmāk ir imunitāte.
Sirdstārpi var būt dažādiem dzīvniekiem, sirds jāvāra.

Lasu un brīnos, kā suņi vispār pamanījušies līdz mūsdienām izdzīvot. Bez sausās un speciāli vārītas gaļas.
Bet vispār - es domāju, ka ir daudz veidu, kā suns var tikt pie parazītiem, un cilvēkiem domātas gaļas ēšana nav pats reālākais. Mani vairāk uztrauc zemes saēšanās, piemēram, bet to apvārīt varētu būt pagrūti.

Katrs cilvēks domā un dara savādāk, vienmēr atrodot attaisnojumu tādai vai citādai rīcībai; arī pret savu, savu bērnu un mājdzīvnieku veselību visi attiecas dažādi.
Vieni guļ kopā ar suņiem gultā, citi suņus tur kūtī, citi - ķēdē pie cauras būdas; vieni liek mirušajiem četrkājaiņiem pieminekļus, citi neuzliek pieminekli pat miesīgai mātei.
Vieni nodarbojas ar selekcijas darbu, iegūst veselīgus, skaistus savas šķirnes pārstāvjus, citi tirgo slimus kroplīšus...
Tomēr suņu audzētājiem būtu jāpieiet pie suņu turēšanas un vairošanas problēmām zinātniski pareizi, kaut vai vienkārši cilvēcisku jūtu vadītiem, jāmācās - un mūsu, LKF sistēmā, tādu iespēju ir pilns, bez tam katram nu ir pieejams internets.
Ja cilvēki darītu visu pa vecam, ignorētu visu jauno, mēs visi šodien dzīvotu alās un staigātu dzīvnieku ādās.
Neņemiet ļaunā, tās ir tikasi tādas pārdomas.

Ja cilvēki darītu visu pa vecam, ignorētu visu jauno, mēs visi šodien dzīvotu alās un staigātu dzīvnieku ādās.

Ir jomas, kur (manuprāt) tomēr ir labi "darīt pa vecam". Pārtika ir saraksta augšgalā - gan cilvēkiem, gan suņiem.

Katrs cilvēks domā un dara savādāk, vienmēr atrodot attaisnojumu tādai vai citādai rīcībai; arī pret savu, savu bērnu un mājdzīvnieku veselību visi attiecas dažādi.

Jā. Mans suns naturāli tiek barots ne jau tāpēc, ka man tā būtu ātrāk, ērtāk, vieglāk, lētāk vai kā citādi patīkamāk.

Ir gaļa kuru dotu nevārītu, ir gaļa kuru noteikti izvāru (tā pati Anes minētā meža gaļa).
Plaušas vāru jo daļu dodu suņiem, daļu lietojam paši (ņammīgajās pankūkās).

Plaušas vāru jo daļu dodu suņiem, daļu lietojam paši (ņammīgajās pankūkās).

Kā tās pankūkas gatavo? Tirgū par tādām dzirdēju, bet recepti gan nedabūju, tikai ziņas, ka ļaužiem garšojot.

ahadi kale wrote:Kā tās pankūkas gatavo? Tirgū par tādām dzirdēju, bet recepti gan nedabūju, tikai ziņas, ka ļaužiem garšojot.

http://www.fotoreceptes.lv/pankukas.html
Man garšo arī tāpat vārītas plaušas ar dārzeņiem, piem., ar burkāniem, kartupeļiem un kādu sīpolu kopā izvāra un tad tāpat arī ēd.

Aizgājām jau līdz cilvēku receptēm Siekalas pilna mute...laikam jāiet pusdienās

ievish, paldies!

Aizgājām jau līdz cilvēku receptēm Siekalas pilna mute...laikam jāiet pusdienās

Var pāsaukt tēmu par "Receptes suņu un saimnieku ēdieniem". Es tagad nojaušu, ko piektdien vakariņās ēdīs suns un ko - mēs paši.